Kultūra

Vērts apmeklēt: izstādes, koncerti, Zinību diena un Dzejas dienas, “Skaņu mežs” un Senās uguns nakts, brīvdabas kino un svinga mūzikas vakars.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Belicka un Ķesteris, Pļavniece un Šapošņikovs, “Jumprava” un Klaidermans, “Sinfonietta Rīga” un Vidmanis.

Operas vai baleta izrādes tapšanā un tās norisē iesaistīti vairāki simti mākslinieku un sava aroda pratēju. Taču, lai izrāde taptu un noritētu nevainojami, ir viens galvenais kapteinis, kurš koordinē izrādei nepieciešamās norises, un tas ir izrāžu vadītājs. “Patīkami ir tas, ka strādājam kopējam rezultātam!” par darbu Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB) intervijā “Neatkarīgajai” stāsta izrāžu vadītāja Ieva Kārkliņa.

Operas un baleta cienītāju ieradumi, skatītāju vēlmes un gaidas, krāšņas izrādes un ovācijas – ir viena profesija kurā tas viss saplūst vienā harmoniskā veselumā: “Katrs vakars ir kā bingo vakars!” intervijā “Neatkarīgajai” stāsta vietu ierādītāja, programmu pārdevēja Beate Sprindžuka no Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB).

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Eglija-Grāvele un Grāvelis, Kaupers un Kerēvica, Lapčenoks un Ulmanis, “A-Eiropa” un Dasēns.

“Dzīve man vairs neko nesniedz. Esmu jau visu redzējis un piedzīvojis. Bet galvenais, ka es neieredzu šo laikmetu, man no tā kļūst nelabi. Neieredzu šos cilvēkus. Viss ir neīsti, viss – pakaļdarinājums. Cieņa vairs neeksistē, neviens nepilda savus solījumus. Nozīme ir tikai naudai. Katru dienu, no rīta līdz vakaram mēs dzirdam tikai par noziegumiem. Zinu, ka atstāšu šo pasauli bez nožēlas,” kādā 2018. gada intervijā teica izcilais Alēns Delons.

“Es esmu ļoti laimīga, ka šeit strādāju!” tā par savu darbu Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB) intervijā “Neatkarīgajai” teic baleta inspektore un bijusī baleta māksliniece Dace Lapiņa.

«Klusumā var labāk sadzirdēt sevi. Klusumā var sadzirdēt cilvēku sev blakus. Kas ir tie cilvēki, kas grib būt mierā ar sevi un pasauli? Mēs taču varam satikties. Jau drīz. Vasarā. Festivālā Bauskā. Satikties un dalīties ar klusas, noslēpumainas laimes mirkļiem,» saka dziedošā aktrise, dzejniece un režisore Raimonda Vazdika.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Busulis, Sējāns un Šipkēvics, Deinats un Patmalniece, Liepiņš un Reinis, Rešetins un Strazdiņš, Dovgāne un Krapivņickis, Rinkēvičs un Madefa.

Vērts apmeklēt: koncerti, izstādes, Baltijas filmu dienas, festivāls, kino tūre, cirka un atvērto durvju diena.

Valdība otrdien nolēma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) sniegto pakalpojumu cenas vairumā gadījumu paaugstināt vidēji par 20% līdz 50%.

Alvja Hermaņa filma “Baltais helikopters” pelna noskatīšanos arī bez tādām piedevām kā Jaunā Rīgas teātra (JRT) atjaunotās ēkas izsmalcinātie interjeri un leģendām apvītā skatuve. Tāpat nav vajadzīga festivālu publikas noskaņošanās saprast kaut ko tādu, ko parastā publika nesaprot.

Ar vairākiem mūzikas un vizuālās mākslas notikumiem koncertzāle “Cēsis” 21. septembrī atzīmēs savas radošās darbības desmitgadi.

«Esmu bijusi tikai uz vienu skolas vecāku sapulci, jo parasti man tajā laikā ir darbs. Es arī neesmu īpaši aktīva vecāku «čatā», vairāk vēroju no malas,» saka teātra un kino aktrise un dvīņu meiteņu – Idas un Gunas (8) – mamma Anta Aizupe.

Latvijas teātri transformējas – ne radikāli un strauji, tomēr būtiski. Ienāk digitalizācija, aug skatītāju prasības, aktuālākas top repertuāra problēmas. Varbūt palīdzēs mākslīgais intelekts? Vai pietiek naudas un ko darīt aktieriem, kuri aizgājuši no teātra? Par šo un citiem jautājumiem – “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Teātra darbinieku savienības vadītāju Ojāru Rubeni.

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB), saīsināti runājot, Opera, ir noslēpumainākais kultūras objekts Latvijā: neviens par to neko nezina. Kurš būs jaunais Operas vadītājs? Visas sarunu un jautājumu durvis ir slēgtas, cilvēki, kuri ir saistībā ar šo objektu, dziļdomīgi klusē. Taču jau drīz pēc 12. augusta publiski tiks izpausts jaunā Operas vadītāja vārds.

“Tā aiziet mūsu monstri,” skumji noteic Aivars Hermanis, izcilais latviešu ģitārists. Nule uzzinājām, ka 8. augustā šo pasauli pametis Aleksandrs Sircovs, ko daudzi pazina pēc vārda, kas viņam bija izsenis dots – Muravejs (Skudra – krievu val.). Droši vien tāpēc, ka savulaik, jaunībā, daudzi vēroja, kā nelielā auguma puisis nes savu instrumentu – kontrabasu. Bet varbūt arī tādēļ, ka Aleksandrs bija ļoti strādīgs: viņš vēlējās īstenot savus mērķus, lai arī ko tas maksātu.

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Akuratere un Hermanis, Arbidāne un Rūrāns, “Dagamba” un “Latvian Voices”, Birģele un Krenberga, “The Tiger Lillies” un “Dakh Daughters”.

Vērts apmeklēt: izstādes, koncerti, kino performances, mūzu simpozijs, dejas lielizrāde un senioru festivāls.

Pirmdien mūžībā devies 1952.gadā dzimušais literāts Raimonds Auškāps, aģentūrai LETA norādīja viņa dēls, uzņēmējs Dāvis Auškāps.

Klāt ir noslēdzošā Valmieras vasaras teātra festivāla diena. Izrādes ir atstājušas pēdas un šodien festivāls ar gandarījumu izskanēs.

Šodien sākas Valmieras vasaras teātra festivāls. Aiz muguras darbs, kas prasījis, iespējams, sviedrus, kādu sirmu matu un arī enerģiju. Taču tam visam pāri ir viens, kas viņus visus – festivāla radošo komandu, organizatorus, režisorus, māksliniekus, aktierus un arī skatītājus – vieno. Tas ir teātris.