Lursoft publiskotais AirBaltic pārskats par 2021. gadu rāda, ka gada beigās uzņēmuma nesegtie zaudējumi sastādīja 499 250 000 eiro. Negatīvs gada beigās bijis arī pašu kapitāls – 118 659 000 eiro. Aizņēmumi veidojuši 813 709 000 eiro. Lai arī pārskats par 2022. gadu vēl nav publiskots, brīnumi nenotiek. AirBaltic, līdzīgi kā citiem uzņēmumiem peļņu nav veicinājusi straujā inflācija. Bez tam, mazumā, visticamāk, nav gājuši maksājumi par jaunajām lidmašīnām. 2022. gada pirmo trīs ceturkšņu finanšu radītāji liecina par 125 miljoniem eiro zaudējumiem. Arī pašu kapitāls joprojām ir ar mīnus zīmi - 153 miljoni eiro.
Publikācijas presē liecina, ka citi Eiropas aviācijas uzņēmumi pamazām atgriežas pie peļņas rādītājiem. AirBaltic valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam beidzot jāsāk rādīt sava māka vadīt uzņēmumu tā, lai tas gūtu peļņu. Peļņas gūšana vismaz daļēji attaisnotu šobrīd Latvijas nodokļu maksātāju segto viņa vidējo algu mēnesī - 69 000 eiro. Ja māka aizvadīt uzņēmumu līdz pelņai izpaliks, var rasties nepārvaramas grūtības dabūt saskaņojumu no ES nākošajai valsts dotācijai. Tas nozīmēs AirBaltic bankrotu, vai tās pārdošanu par 1 eiro kādam apsviedīgam zellim. Tādējādi 600 miljoni eiro, ko valsts ir ieguldījusi AirBaltic, tostarp Marina Gausa algās, būs pagalam. Vai satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs grib būt tas, kurš uzņemsies Airbaltic kaprača lomu? To, kā pareizāk rīkoties, ministram ir jāizlemj aptuveni divu mēnešu laikā.