Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns TV24 pauda viedokli, ka tie, kas balsoja pret 2. pensiju līmeņa izņemšanu, rīkojās pilnīgi atbildīgi, un, viņaprāt, šis piedāvājums ir klaji populistisks.
Pat tik nerentabla būve kā “Rail Baltica” daļēji atmaksāsies, ja šīs būves dēļ tiktu pārtraukta Latvijas nodokļu maksātāju naudu ieguldīšana starptautisko finanšu spekulantu būvētajā pensiju otrā līmeņa piramīdā.
Cik liela taisnība, ka bez pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem nākotnes pensionāri vairumā gadījumu mirs badu, tik liela taisnība, ka ar pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem pensionāri nomirs badā tik un tā.
Latvijā vecuma pensijas vidējais apmērs pagājušajā gadā bija 615,7 eiro, kas bija par 56,8% vairāk nekā 2021. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija.
Eksperti apgalvo – lai vecumdienās dzīvotu finansiāli ērtu dzīvi, būtu jāsaņem vismaz 70 % no savas iepriekšējās algas. Luminor aptauja atklāj, ka 15 % Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka, dodoties pensijā jau šodien, viņu ienākumi būtu nedaudz zemāki nekā patlaban, taču kopumā pietiekami. Šāds skatījums atspoguļo reālistisku izpratni par vecumdienām – ienākumu līmeņa samazināšanās ir sagaidāma, taču, savlaicīgi plānojot un veidojot uzkrājumus, iespējams saglabāt finansiālu līdzsvaru arī pēc aktīvo darba gaitu beigām.
Rīgas Sociālais dienests informē, ka šonedēļ vairāki cilvēki atkal ir vērsušies dienestā ar informāciju par krāpnieku piedāvātu pabalstu vai pensiju pārrēķinu. Līdzīga situācija bija arī aizvadītā gada decembrī, kad krāpnieki izmantoja to pašu metodi. Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem!
Akcijās un zeltā izdarītajiem ieguldījumiem 2025. gadā iegrāmatots tik liels vērtības pieaugums, ka ieguldījumu apsaimniekotāji jau sākuši uztraukties par 2026. gadā iespējamu cenu burbuļu plīšanu.
Lielāks atbalsts iedzīvotājiem, tostarp ģimenēm ar bērniem, samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme atsevišķiem pārtikas produktiem, atvieglota mazo būvniecības ieceru īstenošana, ieviests vienotais būves reģistrācijas pakalpojums, uzlabota rindu pārvaldība uz izmeklējumiem veselības jomā – šīs un vēl citas izmaiņas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu no 2026. gada, vēsta Valsts kanceleja.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārrēķinājusi pensijas un pabalstus. Tās nav lielas izmaiņas, jo jau 2023. gadā tika ieviestas izmaiņas likumā, ka netiek maksāta fiksēta summa, bet pabalsti un pensijas mainās, ja mainās ienākumi, t.i., seko vidējo ienākumu rādītājam. Nākamgad būs tikai viena pavisam jauna izmaiņa, TV24 diskusijā “Preses klubs” pastāstīja Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Ramona Rupeika.
Latvijas Nākotnes forums ir veicis aprēķinu par Latvijas pensionāriem un pensiju apjomiem. Pensionāru kļuvis mazāk, pensiju apjoms palielinājies vien par 2,3 reizēm dekādes laikā.
