Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzskata, ka viņas vadītais Ministru kabinets rīkojies atbilstīgi saistībā ar Covid-19 laika ieguldījumu Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" uzraudzību, piektdien žurnālistiem pauda pati Siliņa.

Lietuva vēl vērtē iespēju ieguldīt līdzekļus Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", piektdien žurnālistiem atzina Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks.

Valsts kontrole un valsts kontrolieris Edgars Korčagins personīgi ceturtdien nāca klajā ar apgalvojumiem, ka valsts Satiksmes ministrijas personā nav uzraudzījusi valstij piederošās akciju sabiedrības "airBaltic" rīkošanos ar naudu, ko valsts ieguldīja kā atbalstu Covid-19 izraisīto grūtību pārdzīvošanai: "Satiksmes ministrija joprojām nav izveidojusi tādu kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju valstij īstenot nozares stratēģiskos mērķus un veicinātu racionālu resursu izmantošanu. Ministrija joprojām nesaņem būtisku informāciju, lai varētu pilnvērtīgi īstenot "airBaltic" uzraudzību (piemēram, darbinieku atalgojums, kapitālieguldījumi) utt. Vēl citiem vārdiem sakot, valsts nav panākusi, lai "airBaltic" akcijas birža tiktu pārdotas savlaicīgi. Tagad esam nonākuši situācijā, kad akciju pārdošana, ja tā patiešām notiktu, nevis ļautu valstij atgūt uzņēmumā ieguldīto naudu, bet vienkārši kā iespēju iegūt papildu līdzekļus uzņēmuma darbības nodrošināšanai," kā sacīja P. Korčagins. Un tas pašā labākajā gadījumā atšķirībā no sliktākā gadījuma, kad naudu uzņēmuma uzturēšanai būs spiesta dot valsts.

Ne tik tālā pagātnē citās valstīs ir bijuši gadījumi, kas stipri atgādina to, kas, iespējams, gaida mūsu nacionālo aviokompāniju “airBaltic”. Bankrotēja milzīgā Itālijas nacionālā aviokompānija “Alitalia”, bankrotēja Ungārijas karoga lidsabiedrība “Malev”, taču Latvijas valsts teju punkts punktā ir atkārtojusi līdzīgus gājienus – grūdusi iekšā “airBaltic” aizvien vairāk un vairāk nodokļu maksātāju naudas, vienlaikus atstājot novārtā kapitālsabiedrības uzraudzību. Valsts kontrole šonedēļ nāca klajā ar secinājumu, ka uzraudzība ir bijusi nekāda.

Valsts kontrole aicinās Satiksmes ministriju (SM) vērtēt iesaistīto darbinieku disciplināratbildību saistībā ar nepietiekamu "airBaltic" ieguldīto līdzekļu uzraudzību, aģentūrai LETA apliecināja Valsts kontroles pārstāvis Aivis Majors.

Valsts kontroles (VK) revīzijā veiktie secinājumi un priekšlikumi par nepietiekamu valsts uzraudzību Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" ir neobjektīvi un neprofesionāli, aģentūrai LETA sacīja kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Lielākie pārmetumi par Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" ieguldīto valsts līdzekļu atgūšanas nepietiekamu uzraudzību pienākas Satiksmes ministrijai (SM), ceturtdien žurnālistiem uzsvēra Valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Satiksmes ministrija (SM) nepiekrīt Valsts kontroles (VK) secinājumam par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" nepietiekamu uzraudzību, norāda ministrija, komentējot VK ziņojumu par to, kā valsts uzraudzīja Covid-19 laikā veikto ieguldījumu "airBaltic".

Valsts nav sekojusi līdzi Covid-19 laikā veikto ieguldījumu Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" atgūšanai un līdz šim vairāk darbojusies kā "maks, no kā pasmelties", nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks, vērtē Valsts kontrole.

Gaisa kuģu "Airbus" ražotājs pēc Latvijas Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja rekomendācijas ir ieviesis izmaiņas automātiskajā bremžu vadības sistēmā, aģentūru LETA informēja birojā.