Kulbergam ir plāns - viņš rosina apspriest ideju par kopīgu Baltijas valstu aviokompāniju
Nākotnē visām trijām Baltijas valstīm ilgtermiņā stratēģisks labums būtu kopīgas aviokompānijas izveide, ceturtdien pēc tikšanās Rīgā ar Lietuvas premjeru Mindaugu Sinkeviču žurnālistiem pauda Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Šo jautājumus Latvijas un Lietuvas premjeri pārrunājuši šodienas tikšanās laikā.
Kulbergs sacīja, ka Lietuvas premjeram minējis iespēju, ka tad, kad Latvijā būs sakārtots nacionālās aviokompānijas "airBaltic" jautājums, Latvija, Lietuva un Igaunija varētu stratēģiski aplūkot iespēju izveidot vienotu Baltijas valstu aviācijas kompāniju.
Pēc Kulberga teiktā, Sinkevičs šādu jautājumu būtu gatavs pārrunāt. Vienlaikus Latvijas premjers uzsvēra, ka šobrīd nekāda konkrēta piedāvājuma nav, tomēr viņš šo jautājumu gribētu pārrunāt ar visiem trijiem Baltijas valstu premjerministriem.
"Tas būtu labums mums trijām valstīm ilgtermiņā, stratēģiski skatoties," pauda Kulbergs. Viņš uzskata, ka vienotas lidsabiedrības izveide būtu laba no drošības aspekta un tā būtu iespēja šo resursu izmantot arī kādos apdraudējumos vai krīzēs, kā, piemēram, Covid-19 laikā.
Tāpat Kulbergs uzsvēra, ka visas trīs Baltijas valstis grib piesaistīt investīcijas un vēlas, lai pie tām notiek lieli pasākumi, un tam visam būtu labi šāda vienota aviokompānija.
Jau ziņots, ka "airBaltic" padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas tostarp likviditātes uzlabošanai paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.
Ilgtermiņā paredzēta uzņēmuma rekapitalizācija līdz 225 miljonu eiro jauna aizņēmuma un 100 miljonu eiro jauna pašu kapitāla apmērā, savukārt daļa no esošajām 2029. gada obligācijām tiks pārvērsta uzņēmuma kapitāldaļās, atlikušo daļu aizstājot ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljonu eiro apmērā.
Tāpat biznesa plāns paredz, ka aviokompānija līdz 2026. gada beigām ekspluatēs 36 "Airbus A220-300" lidmašīnas, salīdzinot ar 54 lidmašīnām šobrīd, flotei pakāpeniski palielinoties līdz apmēram 40 lidmašīnām 2031. gadā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien konceptuāli atbalstīja valsts iespējamu dalību "airBaltic" finanšu stabilizēšanā, tostarp iespējamu dalību "airBaltic" starpfinansējuma obligāciju iegādē līdz 30 miljonu eiro apmērā, kā arī esošo obligāciju 50 miljonu eiro apmērā kapitalizāciju.
"airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
