Ko patiesībā paredz "airBaltic" glābšanas plāns?
Šonedēļ Saeima atbalstīja airBaltic glābšanas plānu. Tas paredz, ka tuvāko nedēļu laikā jāīsteno masīva finanšu operācija, ko Latvijas vēsturē var salīdzināt tikai ar "Parex" restrukturizāciju. Plāna izdošanās ir trausla, un ir skaidrs – ja valsts vēlēsies saglabāt ietekmi kompānijā, būs jāmaksā vēl. Par to gan lems jau nākamā valdība pēc vēlēšanām, vēsta "Nekā personīga".
Nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" ir uz bankrota sliekšņa. Šī gada pirmajā ceturksnī tās zaudējumi sasniedza jau 70 miljonus. Tai nav naudas. Lai neiestātos juridiska maksātnespēja, "airBaltic" valstij lūdza neatprasīt parādu (18 milj), bet obligāciju turētājiem - procentu maksājumus (14 milj). Tagad dažu nedēļu laikā kompānijai jāīsteno parādu restrukturizācija, ko uzņēmums un politiķi optimistiski sauc par biznesa plānu.
"airBaltic" glābšana paredz jaunu 225 miljonu aizņemšanos. Ar jau esošajiem līgumiem tad airBaltic saistības pārsniegs divus miljardus eiro. Visi iesaistītie apzinās, ka uzņēmums nespēs šos parādus atdot.
"airBaltic" restrukturizāciju kreditori var atbalstīt vai neatbalstīt. Valsts ir tikai viens no daudziem - lidsabiedrības saistības pret valsti veido 4% no visiem parādiem.
Andris KulbergsMinistru prezidents (Apvienotais saraksts)"Akcionāru - mūsu, "Lufthansa" vai 1% privātā akcionāra - patiesībā šo akciju vērtība ir nulle. Realitātē tā būtu negatīva, jo nav aktīvu, kas to nosegtu šī brīža negatīvos rādītājus. Un dotajā brīdī kontrole par uzņēmuma nākotni ir kreditora rokās."
Lielākās "airBaltic" problēmas ir 380 miljonu obligācijas ar augstiem procentu maksājumiem un lidmašīnu iegādes līgumi.
Lai glābtu "airBaltic", izdos jaunas obligācijas, cerot aizņemties 225 miljonus eiro. Tam par ķīlu kalpos visi uzņēmuma aktīvi - preču zīmes, dzinēji, angāri. Saeima devusi atļauju valdībai iegādāties arī šos vērtspapīrus ne vairāk par 30 miljoniem eiro.
Aiva VīksnaSaeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja (Apvienotais saraksts)"Tas ir ļoti būtiski, lai mēs sēdētu pie galda, nevis zem galda."
Vecās 380 miljonu obligācijas konvertēs "airBaltic" akcijās. Līdz ar to Latvijas valsts un "Lufthansa" daļa samazināsies.
Bet aviokompānijai ir vēl citas saistības - pret lidmašīnu ražotāju "Airbus", dzinēju ražotāju "Pratt & Whitney", līzinga kompānijām un citiem. Arī tiem piedāvās parādu konvertēt akcijās. Tā valsts ietekme saruks vēl vairāk.
Restrukturizācijas noslēgumā lidsabiedrība būs tikusi vaļā no lielas daļas parādu. Tad "airBaltic" gatavos jaunu akciju emisiju, piesaistot stratēģisko investoru un vismaz 100 miljonu eiro investīcijas. Ja valsts vēlēsies saglabāt ietekmi, tai atkal būs jāiegulda nauda.
Rihards KozlovskisSatiksmes ministrs (Jaunā Vienotība)"Valstij kā akcionāram, kurš grib paturēt pilnu kontroli, noteikt biznesa plānu, un tad arī tas ir saistīts ar papildu finansējumu, jo valsts ir viens no kreditoriem, nevis vienīgais."
Šobrīd visi "airBaltic" aktīvi jau ir ieķīlāti. Tie kalpo kā nodrošinājums esošajām 380 miljonu obligācijām. Tās izmantos par ķīlu jauno obligāciju emisijai un tai būs prioritāte. Tas nozīmē, ka vecās - arī valsts 50 miljoni - paliks bez reāla seguma. Neoficiāli zināms, ka pret šo soli iebildis finanšu ministrs Māris Kučinskis.
NP: "Tātad tā ķīla, kas šobrīd garantē esošās obligācijas, tā?"
RK: "Tā tiks transformēta kā ķīla uz nākamajām."
NP:" Ja šobrīd vadītājs būtu [Bertolts] Fliks, un, ja daļā būtu Fliks, tad man liekas, ka mums visiem būtu skaidrs, ka tā ir shēma, kā iznest aktīvus no uzņēmuma un apmānīt esošos kreditorus. Kas šobrīd jums liek domāt, ka šeit nav kaut kādas shēmas?"
RK: "Kas mums liek domāt…"
NP: "Vai kā jūs varat pamatot sabiedrībai, ka tur nav shēmas?"
RK: "Nē, nu tad man grūti iedomāties, kāda tā shēma varētu būt, kā tad tiktu piemānīta sabiedrība. Tas nav jau tā, ka tagad atbrīvos ķīlu un ķīla kaut kur pazudīs vai kaut kā. Kā es minēju, ņemot vērā arī tomēr valdes priekšsēdētāju, man liekas, te var acīmredzami redzēt atšķirības no Flika kunga, kuram es, ja ne pareizi atminos, bija jāskraida pakaļ pēc tam vēl par airBaltic preču zīmi jācīnās un tā tālāk. Nu, es ceru, šis mežonīgais pasākums ir bijis pagātnē, bet viņš ir bijis tur, es piekrītu, bet šeit tomēr kompānijā ir valdes priekšsēdētājs, kurš ir iznesis caur kompāniju šādam smagam procesam."
Restrukturizācijas scenārijs atbilst tam, kā pirms pāris gadiem no parādu sloga atbrīvojās Skandināvijas aviolīnijas SAS. Tad kompānijas finanšu direktors bija Erno Hildens. Tagad viņš vada "airBaltic" valdi. Latvijas lidsabiedrība kā konsultantu piesaistījusi Seabury. Šī firma konsultēja gan SAS parādu un līzinga restrukturizāciju, gan desmitiem citu līdzīgu procesu. Satiksmes ministrija no savas puses piesaistījusi "Sorainen" advokātus, lai pārstāvētu valsts intereses.
Erno HildensAS "Air Baltic Corporation" valdes priekšsēdētājs"Šo pirmdien mēs esam sasnieguši nozīmīgu pavērsiena punktu sarunās ar mūsu obligāciju turētājiem un turpinām plāna izpildi."
Aiva Vīksna Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja (Apvienotais saraksts)
NP: "To naudu, ko valsts ir ieguldījusi airBaltic, nav iespējams atgūt, vai ne?" AV: "Neteiksim, ka nav iespējams atgūt. Būtībā šī kapitalizācija un šis plāns nozīmē, ka ilgākā laikā, tas nenozīmē norakstīt, tas ilgākā laikā mēs viņu pārveidojam, ja šis bija aizņēmums, tad pārveidojam citā formā."
Andrejs Martinovs, AS "Air Baltic Corporation" padomes priekšsēdētājs
"Es tā piekrītu emocionāli un tīri cilvēcīgi, ka valsts un sabiedrība ir ļoti atbalstījusi airBaltic, bet šobrīd ir skaidrs, ka mēs esam tādā situācijā un tādos apstākļos, kur mēs nevaram dot priekšroku vienam, otram vai trešam, jo, nu, kaut vai, ja mēs salīdzinām ar darbinieku interesēm, ja, nu, viņas arī ir ļoti svarīgas, vai ne?"
Saeimā atbalsts airBaltic finanšu stabilizācijai panākts par mata tiesu. Pret balsoja koalīcijas partneri ZZS, bet to atbalstīja tagad opozīcijā esošie "Progresīvie". ZZS uzskata, ka mazākuma akcionārs "Lufthansa" bija jāpārliecina ieguldīt Latvijas kompānijā.
Viktors ValainisEkonomikas ministrs (ZZS)"Šis ir tas jautājums, kurā visaugstākajā līmenī būtu jāpauž valsts intereses un jāiestājas par to, lai arī šī aviokompānija daudz aktīvāk ņem dalību sava īpašuma pārvaldībā, nevis ir tāds pasīvs blakussēdētājs."
Parādu restrukturizācijas procesam jānotiek dažu nedēļu laikā. Jauno akciju emisija varētu notikt jau gada beigās. Tātad par to, vai iegādāties daļas jaunajā "airBaltic", būs jālemj jau nākamajai valdībai un Saeimai.
Latvijas lidsabiedrība turpmāk strādāšot pragmatiskāk. Plānā 100 lidmašīnu flotes vietā ir 36 lidaparāti.
Erno HildensAS "Air Baltic Corporation" valdes priekšsēdētājs"Pašreizējais plāns ir balstīts uz šā brīža tirgus realitāti un pašreizējiem apstākļiem, bet man nav komentāru par iepriekšējiem plāniem."
Andrejs MartinovsAS "Air Baltic Corporation" padomes priekšsēdētājs"Neskrienam pēc rekordiem, pēc kaut kādiem tur sasniegumiem, ka mums tur visplašākais tīkls vai visaugstākais galamērķu skaits. Mēs šo tīklu konstruējam vai uzturam lidojuma galamērķus nevis pēc iespējas plašāk, bet pēc iespējas dziļāk.
NP: "Ko tas nozīmē?"
AM: "Ka mēs palielināsim lidojumu skaitu tajos galamērķos, kur ir liels pieprasījums un kur mēs jūtam, ka mēs varam nodrošināt vēl labāku savienojamību. "
Mēs šo tīklu konstruējam vai uzturēsim lidojuma galamērķus nevis pēc iespējas plašāk, bet pēc iespējas dziļāk. Ko tas nozīmē? Ka mēs palielināsim lidojumu skaitu tajos galamērķos, kur ir liels pieprasījums un kur mēs jūtam, ka mēs varam nodrošināt vēl labāku savienojamību.
"airBaltic" par aizņemto naudu procentos vien tagad jāmaksā 55 miljoni eiro gadā. Saistības pret lidmašīnu līzinga kompānijām tuvojas 900 miljoniem. Datu bāze Flightradar24 rāda, ka puse no airBaltic 52 lidmašīnu flotes šonedēļ lidoja "Lufthansas" grupas aviokompāniju reisos.
"Nekā personīga" zināms, ka iepriekšējais vadītājs uzskata, ka viņam pienākas vairāku miljonu eiro kompensācija. "airBaltic" pagaidām nav izmaksājis necik. Tagad Gauss vada Bahreinas lidsabiedrību "Gulf Air".
