Tūrisms

Līdz ar Ministru kabineta lēmumu pakāpeniski samazināt ārkārtējās situācijas laikā ieviestos pulcēšanās ierobežojumus, no 22. maija astoņas AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotās purva takas (laipas), kurās ir iespējams organizēt apļveida kustību, atkal būs pieejamas apmeklētājiem.

Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (KPV LV) vadītajā Ekonomikas attīstības grupā izskatītie priekšlikumi par divu pakāpju atbalsta mehānismu ēdināšanas un izmitināšanas sektora atbalstam nedos vēlamo rezultātu.

Lai arī kopš sestdienas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgie var brīvi ceļot starp visām trim Baltijas valstīm, Lietuvas pierobežā tūristu pieplūdumu vēl nejūt, atzina tūrisma nozares pārstāvji.

Ceļotgribētāji nepacietībā jau trin kājas – Grieķijā drīzumā sola +40 grādu karstumu, vismaz tā vēsta „travelnews.lv”, bet nokļūt silto zemju pludmalēs pa taisno no Latvijas pagaidām nevar. Taču jau šobrīd var ceļot pa Latviju individuālā kārtā un jau tuvākajās brīvdienās daļa tūrisma kompāniju atsāks arī grupu ceļojumus pa Latvijas skaistākajām vietām. Tomēr jārēķinās, ka arī ceļojumos būs jāievēro pret Covid-19 ieviestie aizsardzības pasākumi.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" šodien atsāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Tallinu un Viļņu, norāda "airBaltic" pārstāve Alise Briede.

Rīgas viesnīcās gultasvietu noslogojums šogad martā veidoja 17,4%, kas ir līdz šim zemākais rādītājs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par periodu no 1997.gada janvāra.

Ņemot vērā Ministru kabineta lēmumu pakāpeniski samazināt Covid-19 dēļ ieviestos pulcēšanās ierobežojumus, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) apsaimniekotās dabas takas un skatu torņi no šodienas atkal būs pieejami apmeklētājiem, informēja DAP sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.

Ņemot vērā Ministru kabineta lēmumu pakāpeniski samazināt Covid-19 dēļ ieviestos pulcēšanās ierobežojumus, Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk - Pārvalde) apsaimniekotās dabas takas un skatu torņi sākot no šīs nedēļas nogales atkal būs pieejami apmeklētājiem.

Idejas brīvdienām: ko apskatīt Jelgavā.

Covid-19 pandēmijas dēļ nākotnē ceļošana kļūs dārgāka, lai gan īstermiņā cenas samazināsies, norāda Tūrisma asociācijas prezidente Inga Kavaca.

Eiropas Komisija pieļauj (EK), ka Eiropas Savienības (ES) valstis varētu atvērt robežas citām dalībvalstīm tūrisma sezonas laikam, ja tajās Covid-19 epidēmija būs pakļauta kontrolei un būs pietiekami labi sagatavotas veselības aprūpes sistēmas, teikts dokumenta projektā.

Asociācija “Lauku ceļotājs” bija cerējusi, ka šosezon uz Latviju lielākā skaitā atbrauks japāņu tūristi. Mārketinga kampaņā ieguldīts laiks, nauda, pūles, taču japāņi neatbrauks. Jo ‒ kovids. Tas nozīmē, ka Latvijas dabā ir jādodas pašiem un ar nakšņošanu. Šis ir īstais brīdis, lai iepazītu savu zemi un palīdzētu izdzīvot lauku viesmīlības nozarei. Varbūt valsts subsidētās ceļazīmes šo piedzīvojumu finansiāli atvieglos. “Neatkarīgā Avīze” sarunājas ar asociācijas vadītāju ASNĀTI ZIEMELI.

Pasaulē ir neskaitāmas skaistas vietas, un daudzas no tām iekļautas populāros ceļvežos, kuri apgalvo, ka ja ne visas, tad daļa no tām noteikti jāredz dzīves laikā. Arī Latvijā ir daudz skaistu vietu, un šoreiz izvēlamies desmit, kuras latvietim savas dzīves laikā būtu vērts apskatīt.

Dzimtās zemes apceļošana, visticamāk, būs viens no šīs vasaras galvenajiem vadmotīviem tiem, kas vispār grib izkustēties ārpus mājas, redzēt un uzzināt kaut ko jaunu. Neatkarīgā aicina atcerēties, ka ne tikai došanās uz labiekārtotām meža takām ir vērtīgs risinājums brīvdienu aktīvai pavadīšanai svaigā gaisā, jo Latvijā ir gana daudz skaistu un interesantu vietu, lai nebūtu jādrūzmējas uz kādas populāras, bet šauras un cilvēka ierīkotas laipas.

Uz jautājumu – kas ir tas, ar ko Āfrika pievelk – iepriekšējā rakstā atbildēju: cilvēki, daba un saskarsme ar gluži atšķirīgu civilizāciju. Taču būsim objektīvi. Vairākums uz Āfriku brauc vienreizējās dabas dēļ. Vārds «vienreizējs» šeit jāsaprot burtiski, jo nekur citur pasaulē nav tāda savvaļas dzīvnieku daudzveidība un skaits.

Svaigs gaiss un fiziskas aktivitātes ir organisma pamatvajadzības, un mediķi nenogurstoši atgādina, ka aktivitātes svaigā gaisā ir vitāli nepieciešamas arī laikā, kad sabiedrība tiek aicināta ievērot Covid-19 piesardzības pasākumus. Nepilsētniekiem ar būšanu dabā problēmām nevajadzētu būt, bet pilsētniekiem, jo īpaši rīdziniekiem, došanās pie dabas jau izrādījusies problemātiska, tomēr ne neiespējama.

Ekvatoriālajā Āfrikā esmu bijis vairākkārt un bieži dzirdējis neizpratnes pilnus jautājumus – nu ko tu tajā Āfrikā esi pazaudējis? Tur taču tāda nabadzība, netīrība un haoss. Slimības, čūskas un skorpioni. Taču nezinu nevienu, kurš pēc brauciena uz Āfriku paliktu neapmierināts. Vairākums Āfriku iemīl un vēlas uz turieni aizbraukt vēlreiz. Kas tad ir tas, ar ko Āfrika pievelk?

Optimistiskākajā gadījumā ceļojumus pa Latviju iedzīvotāji varēs atsākt vasarā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" prognozēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Sākšu ar atrunu. Februārī, kad nedēļas nogalē lidoju uz Angliju, nekādu karantīnu vai ceļojumu ierobežojumu vēl nebija. Mediji gan kaut ko rakstīja par Covid-19 Uhaņā, par Eiropu, tomēr par Angliju nekādu brīdinošu ziņu vēl nebija. Nešķita, ka briti to uztvertu nopietni. Tāpat kā mēs. Vīruss nebiedēja, drīzāk māca ziņkārība, kāda gan izskatās jocīgiem ļautiņiem piebāztā sala dažas dienas pēc tam, kad tās valdība bija lepni paziņojusi, ka viņi vairs nav Eiropas Savienībā.

Portugāles galvaspilsētā Lisabonā man izdevās pabūt pāris dienas pagājušā gada oktobrī – krietnu laiku pirms pasauli sāka plosīt koronavīruss. Šobrīd Portugāle Covid-19 izplatības dēļ ir pilnībā slēgusi sauszemes robežu ar Spāniju. Lisabonas lidosta gan pagaidām vēl darbojas.

Lai mazinātu jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes sekas un nodrošinātu atbalstu tūrisma nozarei, Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) ir izveidojis Krīzes vadības padomi un sācis darbu pie tūrisma nozares atjaunošanas plāna, informēja RTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Reiz Zilākalnā 1960.gadā uzbūvētais ūdenstornis nodrošināja ūdensapgādi ciema iedzīvotājiem un uzņēmumiem, taču 21.gadsimta sākumā apklusa, pacietīgi gaidot kādu, kas tam piešķirs jaunu elpu, lai tajā atkal mājotu dzīvība. Mūsdienās, kad arvien populārāks kļūst industriālais mantojums, Zilākalna ūdenstornis vēris durvis apmeklētājiem jaunā veidolā kā kultūrvēstures un apmeklētāju centrs - ZTornis.