Itāliešu vēsturniece Barbara Frale atkal uzjundījusi diskusijas par Turīnas līķauta autentiskumu. Savā nule kā izdotajā grāmatā viņa apgalvo, ka, pētot ar augstas izšķirtspējas kameru izdarītos līķauta fotouzņēmumus un tos digitāli apstrādājot, atradusi uz līķauta grieķu, latīņu un aramiešu valodās rakstītus tekstus, kas apliecina, ka šajā relikvijā patiešām bijis ietīts no krusta noņemtais Jēzus Kristus ķermenis.
B. Frales secinājumus gan apstrīdējuši daudzi viņas kolēģi, kuri pieturas pie viedokļa, ka līķauts ir viduslaikos tapis viltojums.
Četrus reiz vienu metru lielais lina auduma gabals, kas glabājas slēgtā telpā Turīnas katedrālē, un uz kura redzamas kāda vīrieša aprises, jau gadiem ilgi ir zinātnieku strīdu objekts, atgādina AP. Ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi 1988. gadā veiktās analīzes gan apliecināja, ka audums darināts XIII vai XIV gadsimtā, tomēr daudzi entuziasti joprojām uzskata, ka tieši šajā līķautā bijis ievīstīts Jēzus Kristus ķermenis un analīžu rezultātus skaidro ar faktu, ka zinātnieki izpētei izvēlējušies to auduma daļu, kas kā ielāps uzlikta gadu gaitā satrunējušajam senajam līķautam.
Tagad autentisma teorijas piekritējiem piepulcējusies arī B. Frale, kura esot ļoti rūpīgi izpētījusi 1994. gadā franču zinātnieku izdarītos līķauta fotouzņēmumus.
«Jēzus no Nācaretes. Atzīts (par vainīgu ļaužu mudināšanā uz sacelšanos). Sodīts ar nāvi Tibērija valdīšanas 16. gadā. Noņemts (no krusta) deviņos vakarā,» - šādu tekstu zinātniecei izdevies atrast uz līķauta. Tālākā teksta daļa vēstot, ka varasiestādes noteikušas - pēc gada ķermenis atdodams ar nāvi sodītā tuviniekiem, raksta B. Frale. Viņa norādījusi, ka šis teksts, visticamāk, bijis rakstīts uz pergamenta, kas piestiprināts audumam, lai vēlāk varētu identificēt mirstīgās atliekas. Tajos laikos lietotā tinte, kuras sastāvā bijušas dažādu metālu daļiņas, ļāvusi uzrakstam iesūkties audumā, norāda vēsturniece, piebilstot, ka rakstības stils pilnībā atbilstot tam, kāds Tuvajos Austrumos bijis pieņemts mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Kā vēl vienu pierādījumu savai hipotēzei par līķauta autentiskumu, B. Frale minējusi faktu, ka Jēzus nosaukts vienkārši par Jēzu no Nācaretes. «Viduslaikos pat viltotāji būtu uzsvēruši viņa dievišķo būtību, jo pretējā gadījumā baznīca viņus varētu apsūdzēt ķecerībā,» sarunā ar AP sacījusi vēsturniece.
Nav pārsteigums, ka viņas grāmata jau izraisījusi lielu rezonansi vēsturnieku vidū, kuriem tagad arī kļuvis skaidrs, kādēļ kādā citā šogad publicētā pētījumā B. Frale apgalvojusi, ka Turīnas līķauts reiz atradies templiešu ordeņa karavīru īpašumā. Kā zināms, Tempļa ordenis tika sagrauts XIV gadsimta sākumā, bet pirmās dokumentētās ziņas par Turīnas līķautu datējamas ar 1360. gadu. Taču, ja uzskata, ka līķauts ir autentisks, tas, protams, varējis nonākt templiešu rokās.
Tomēr lielākoties attiecībā pret B. Frales pētījumu kolēģu vidū valda neslēpta skepse. «Cilvēki strādā ar graudainiem fotouzņēmumiem un pamazām viņiem patiešām sāk likties, ka viņi uz tiem redz kādas zīmes. Viss atkarīgs no iztēles un lietotās datorprogrammas. Paraugieties, taču, uz līķauta fotogrāfijām - tur redzams milzīgs baltās un melnās krāsas kontrasts, taču nekādu burtu tur nav,» intervijā AP sacījis viens no ekspertiem Turīnas līķauta jautājumos Antonio Lombatti. Viņš arī uzsvēris, ka pirmā gadsimta ebreju apbedījumos sastopami grieķu vai aramiešu valodas teksti, taču par tekstiem latīņu valodā nekas nav dzirdēts. Tāpat A. Lombatti izteicis izbrīnu par it kā atšifrēto ziņu, ka sodītā ķermenis tikšot atdots tuviniekiem. «Romieši tā nerīkojās. Sodītā ķermenim bija jāsapūst uz krusta un tā tuvinieki nemaz nedrīkstēja zināt, kur atrodas kapavieta,» viņš uzsvēris.
Arī Pavijas universitātes profesors Luidži Garlašelli atgādinājis, ka jau iepriekš daudziem ļaudīm izdevies atklāt dažādas zīmes un līķauta, taču tās allaž izrādījušās tikai viņu iztēles auglis. Jāatgādina, ka pirms pāris mēnešiem zinātnieku grupa L. Garlašelli vadībā eksperimentālā ceļā pierādīja, ka līķautu iespējams izgatavot ar materiāliem un zināšanām, kas bija XIV gadsimta iedzīvotāju rīcībā. Tomēr nav šaubu, ka diskusijas par šo tēmu nerimsies, jo vairāk tādēļ, ka nākamgad pēc desmit gadu pārtraukuma līķauts atkal tiks izlikts publiskai apskatei un to aplūkot ieradīsies arī Romas pāvests Benedikts XVI.