RECENZIJA: Viktors Lapčenoks - "Leģendas"

© Publicitātes foto

Šo svētdien, 5. februārī, un arī pirmdien Dailes teātrī notiks latviešu estrādes leģendas Viktora Lapčenoka koncerti. Tajos (un ne tikai tajos) varēs iegādāties arī viņa labāko dziesmu apkopojumu CD formātā – pavisam tajā ir divi desmiti Lapčenoka dziedāto nemirstīgo kompozīciju. Kompānijas “Mikrofona ieraksti” vēsturisko ierakstu sērijā “Leģendas” līdz šim izdoti dziesmu apkopojumi tādām latviešu mūzikas leģendām kā Nora Bumbiere, Ojārs Grinbergs un Edgars Liepiņš.

Lapčenoka dziesmu izlase izdota par godu viņa 70 gadu jubilejai (16. janvārī), izlasē ir gan pazīstamākās dziedātāja solo dziesmas, gan arī dueti ar Noru Bumbieri. Albuma bukletā atrodamas arhīvu fotogrāfijas, kā arī speciāli izdevumam sagatavots muzikoloģes Daigas Mazvērsītes apraksts par dziedātāja radošās dzīves gājumu. “Viktors Lapčenoks ir īsts strādnieku bērns, proletārietis, un abi Lapčenoku bērni staigāja tēva, kurpnieka, darinātos apavos. Smags darbs, pacietība un vienkāršu ļaužu sirsnība veidoja nākamā mākslinieka pasaules redzējumu, kur kopš 5. klases svarīgu vietu ieņēma sports. Dziedāšanas skolotāja zēnu sauca par „zelta rīklīti” un kā kartupeļu lakstu starp rozēm ielika vienīgo puiku starp meitenēm vokālajā ansamblī,” vēsta Daiga Mazvērsīte. “Kādudien Lapčenoka dzīvi ar kājām gaisā sagrieza kāds telefona zvans. Zvanītājs bija pats slavenais Raimonds Pauls - REO vadītājs piedāvāja puisim atnākt uz noklausīšanos. Todien nosvīdis Viktors strinkšķināja savu salāpīto ģitārīti, kurai kāds pa Jāņiem bija uzsēdies virsū, un nodziedāja slaveno “Mežrozīti”. Pēc priekšnesuma Paula solījies šo koka gabalu, proti, ģitāru, izmest pa logu, bet par jaunā dziedoņa izredzēm neteica ne vārda. Pagāja pāris nedēļu, līdz sekoja uzaicinājums dziedāt REO.” Pašlaik Raimonds Pauls Viktoru dēvē par savu labāko dziedātāju - vērtējums, kuram nav līdzīgu.

PAR. “Dziesmiņa par prieku”, “Kurzeme”, “Inese”, “Lana”, “Zied ievas Siguldā”, “Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet”, “Čakārnītis”, “Grieze”, “Rudacīte” , “Ai-dundur-dundur-dun-dun-dun”, “Lapsenes nāve”, “Tā diena” - kurš gan nezina šos pagājušā gadsimta estrādes hitus!

PRET. Par klasiķiem vai nu labu vai neko. Šādā jubilejas reizē pat subjektīvi tracinošā “Vardīte” šķiet gluži pieņemams gabals. Hmm, bet kur tad “Mīļo magonīt”? Bet pats galvenais jautājums - kā tad bez “Mēmās dziesmas”?!

Izklaide

No 4. līdz 15. oktobrim, Osokina Brīvības festivāla Ukrainai komanda pianista Andreja Osokina vadībā Rīgā organizēs mūzikas instrumentu spēles nometni bērniem no kara skartajām teritorijām Ukrainā. Tās mērķis ir sniegt iespēju bērniem mierīgos apstākļos atgūties no ikdienas kara šausmām, vienlaikus pilnveidojot izvēlētā instrumenta spēles prasmes profesionālu pedagogu vadībā.