MŪZIKA: Ko varam gaidīt no Prāta vētras

Pēc nedēļas, 29. augustā, Latvijas vienīgā supergrupa Prāta vētra ar koncertu līdz šim neapgūtajā Rīgas New Hanza City (šī teritorija atrodas Hanzas un Pulkveža Brieža ielas apkaimē) noslēgs savu tikai četru koncertu ilgo tūri, taču jau tagad gūts pietiekami labs iespaids par šajos koncertos notiekošo. Lai ko arī neteiktu par prātniekiem, tas būs gada notikums.

Jau ierasts, ka Prāta vētras koncerti ir kaut kas līdzīgs lokālajiem pilsētas svētkiem – Neatkarīgās apskatnieks par to sestdienas vakarā pārliecinājās Valmierā, Pauku priedēs. Savulaik tur notika tradicionālais rokfestivāls, bet tagad... Laikam nekas, ja nu kaut kas pavisam lokāla mēroga. Tieši tāpēc bija it īpaši patīkami atgriezties Pauku priedēs un konstatēt, ka atmosfēra tur ir tikpat laba, kā tas bija pirms daudziem gadiem. Neatstāja gan īpašā sajūta, ka esi ieradies ciemos, jo te visi bija savējie – valmierieši vai vismaz vidzemnieki, kas cits citu pazina. Taču tas nekas, cilvēki bija draudzīgi un bija atnākuši kā uz svētkiem – ar ģimenēm, ar bērniem ratiņos. Diez vai Rīgā tā būs.

Par koncertu. Iespaidīga skatuve (Jelgavā tā bija 23 metrus augsta, šķiet, Valmierā varētu būt līdzīgi), skaņas blieziens pēc pilnas programmas, arī ar gaismām viss bija vislabākajā kārtībā. Par pirmajām iesildītājām (apvienība Gribam būt dīdžejas, ja?) kaut ko grūti teikt, taču dvīņubrāļu Kauperu stūrētā grupa Carnival Youth nudien pārliecināja, lai arī šoreiz savu programmu nospēlēja vājāk, nekā ierasts. Izskatās, ka karnivāļi par savu priekšplānā izvirzāmo izvēlējušies bundzinieku Emīlu Kauperu, kas ir visai apsveicami – viņš ar šiem pienākumiem tiek un tiks galā uz pieci ar krustu.

Prāta vētras koncerta iesākums raisīja nelielas pārdomas – atkal tas pats ierastais gājiens ar laika atskaitīšanu līdz koncerta sākumam. No otras puses – šī shēma strādā. Pēc tam «diena aust, suņi rājas», tas ir, dziesma 7 soļi svaiga gaisa – kā gan citādi iesākt tāpat nosauktu tūri?! Un salūts kā Rīgas pilsētas svētkos – arī pareizi, kāpēc gan to atstāt uz pēdējo brīdi?! Videoprojekcijas bija teju vai sirreālas, taču, aizsteidzoties notikumiem priekšā, vēlāk kļuva nesaprotamas – laikam tikai režisoram Kasparam Rogam bija saprotams, kas ar tām domāts. Vai arī apskatnieks vienkārši neizprata viņa domu gājienu? Droši vien tā.

Programma tālāk tika virzīta pēc visai loģiska scenārija – kā nākamā dziesma izskanēja Ēdenes dārzs, un apskatnieks varēja pārliecināties par to, ka Prāta vētras puiši tiešām zina, ko piedāvāt klausītājiem: kad klajā nāca albums 7 soļi svaiga gaisa, tad Jānis Jubalts intervijā jau ieminējās, ka «par tiem ķiršiem sarkanajiem tauta riktīgi raus līdzi». Rāva ar’. Pie nākamās dziesmas (Sapnī) nācās aizdomāties, cik patiesībā reti ar labu vārdu tiek novērtēts ritma sekcijas darbs – visa koncerta gaitā basģitārists Ingars Viļums un bundzinieks Kaspars Roga nostrādāja perfekti, pēdējais tik labā formā sen nebija redzēts.

Valmieras koncerta apmeklētāji uz pasākumu bija ieradušies savlaicīgi – jau kādu stundu pirms tā sākuma cilvēki nāca, nāca un nāca (beigu galā oficiālā statistika uzskaitīja vairāk nekā 14 000 klausītāju), tāpēc ar iesildīšanos nebija problēmu: Ja tikai uz mani, Kaislības, Īssavienojums (uz to tauta īpaši pavilkās), Laimes satelīts, Ko tu domā (Jāņa Jubalta aicināti pie šīs dziesmas sacensties sadziedāšanās meistarībā, šoreiz vinnēja vīrieši!), Vēl viena klusā daba utt. Tur kaut kam ir jābūt – te bez Gustavo neiztikt, bet, kā zināms, viņš mūs ir atstājis, lai kļūtu par... kā nu bija? Arsturalsmirusu, laikam. Taču viņa vokālo partiju minētajā dziesmā perfekti aizstāja Limonādes meitenes, tiesa, ar šādiem pašiem pienākumiem hitā Bronza viņas galā netika – šis gabals laikam jāņem ārā no repertuāra. Ziemu apēst (izrādās, šī dziesma ir vislabākā tieši dzīvajā), Kad zvaigznes pār alejām krīt un Lantern – tik tālu viss būtu skaidrs, lielie videoekrāni neļāva atslābt uzmanībai, arī gaismas bija labu labās, un tikai katra paša noskaņojums deva attiecīgo vērtējumu Prāta vētras koncertam. Kāpēc latviskajā Vidzemē nepieciešams dziedāt Na zare? Labi, varbūt vajag, ir daudz arī šai skaistajai dziesmai fanu, turklāt Rīgas koncertā, uz kuru būs ieradušies arī fani no Krievzemes, tai noteikti būs pavisam cits svars, lai gan – pēc dalības Našestvije festivālā un tam sekojošā skandāla prātnieki jau nu varēja maķenīt atturēties no krievu dziesmu izpildīšanas. Tiesa, par Na zare – ļoti daudzi dziedāja līdzi, cilvēkiem šī dziesma patīk.

Nu, bet tad – Lec! Cilvēki lēca; ja Renārs no skatuves tā dzied, tad taču tā jādara. Šajā brīdī sāka rasties aizdomas, ka tas viss jau ir redzēts kādos no iepriekšējiem Prāta vētras tūres koncertiem, bet Renāra pārāk jau biežie uzmundrinājumi no skatuves Valmiera! Valmiera! lika domāt, ka ciemos ieradusies kāda ārzemju grupa – jācer, ka Rīgas koncertā viņš neizvilks no azotes Latvijas karogu un nesāks deklamēt Mēs jūs mīlam, Rīga! Bet – kas zina.

Šajā brīdī gan koncerts ievērsās Neatkarīgās apskatniekam izdevīgā gultnē – Pilsētas ugunīs (labākā dziesma no jaunā albuma) savienojumā ar Bronzu, bet pēc tam vēl Kaķēns, kas atteicās no jūrasskolas – ideāli! Pēc laika hronometrāžas šķita, ka koncerts iet uz beigām, tāpēc nākamā dziesma Skoļzkije uļici šķita loģisks noslēgums. Lai gan – kas tur loģisks. Akurāt šajās dienās bija arī Rīgas pilsētas svētki, reklāmās visus aicināja uz grupas Bi2 koncertu Mežaparka lielajā estrādē un, protams, ka par āķi tika izsviesta viņu un prātnieku kopdziesma Skoļzkije uļici. Aizbrauc uz Valmieru, un atkal Skoļzkije uļici... Protams, ir hiti, bez kuru izpildīšanas neiztikt, piemēram, arī leģendārie Deep Purple vienmēr būs spiesti spēlēt Smoke On The Water, taču šajā gadījumā, šķiet, Skoļzkije uļici varētu arī nolikt maliņā. Labu dziesmu trūkst? Eu, veči, spēlējiet tā vietā kaut vai Eiropas mēroga hitu Maybe!

Labi, ka prātnieki nebija cimperlīgi un aplaimoja vidzemniekus ar teju vai divarpus stundu ilgu koncertu – cerams, tāpat paveiksies Rīgas publikai. Rudens un Mana dziesma, bet pēc tam Jānis Jubalts izprasīja (vai viņam izprasīja) spogulīti, tad Plaukstas lieluma pavasaris, Četri krasti, Tu izvēlējies palikt un Meklēt vienam otru. Viss. Kāds rezumējums? Nu, tāds... It kā viss skaisti, kvalitatīvi un perfekti, bet gribējās kaut ko tādu, kas liktu būt patīkami šokētam vai vismaz pārsteigtam, taču viss jau bija redzēts Prāta vētras iepriekšējos pasākumos. Valmierai varbūt tas viss bija gana labi, Rīgai ar to būs krietni par īsu.