RECENZIJA: Eschatos “The Grand Noir”
No Eiropas tūres desmit koncertu garumā nesen atgriezusies pašmāju spēcīgākā blekmetāla komanda „Eschatos”, bet īsi pirms došanās šajā braucienā viņi vēl paguva prezentēt savu otro albumu.
Kā stāsta grupas dalībnieki, šajā ierakstā lielāku lomu spēlē improvizācija un tādi iepriekš neizmantoti elementi kā perkusijas, sintezatori un pūšamie instrumenti, taču albums vienalga saglabājis daļu iepriekšējās noskaņas un ir secīgs iepriekšējā ieraksta turpinājums. Darbs pie jaunā albuma ildzis vairāk kā gadu, jo sarežģījumus radīja vokālistes Kristiānas Kārkliņas aptuveni gadu ilgās darba gaitas Amerikā. Jāatgādina, ka šī komanda radās uz „Occularis Infernum” drupām, mūziķi spēlējuši arī tādās brigādēs kā „Grondh” un „Velna krusti”. Līdzīgi kā debijas albums “Hierophanies” (2013), arī šis ieraksts tapis pašu spēkiem, lielāko daļu skaņu materiāla ierakstot privātajā studijā. Šoreiz grupai pievienojies arī taustiņnieks Marko Rass, papildinot albumu ar interesantām, atmosfēriskām pasāžām. CD versijā iekļauta arī papildu kompozīcija – „Silencer" dziesmas “Sterile Nails And Thunderbowels” kaverversija, kas ierakstīta „Hodila Records” studijā Valmierā, tās īpašnieks Ģirts Laumanis jeb Lomiks māsterējis arī albumu. Jāatgādina, ka „Eschatos” iepriekšējais ieraksts “Hierophanies” saņēma labas atsauksmes no visas pasaules, tostarp arī diezgan ievērojamiem smagās mūzikas medijiem, turklāt kasetes (!?) formātā tas izdots arī ASV.
PAR. Spēcīgi. Ātrs temps, biežas ritma maiņas un viss pārējais, ar ko tik uzrunājošs ir „black metal”. It īpaši labi padevusies „vecās skolas” stilā ieturētā „On The Divine Names”, pēc kuras noklausīšanās sagribējās no plaukta celt ārā noputējušo „Blasphemy” kasetīti. Individuālā meistarība „Eschatos” ir gana augsta – jāpabrīnās, kā bundzinieks Edvards Percevs spēj uzturēt šādu Kalašņikova automāta kārtu cienīgu tempu. Labā līmenī strādā ģitāristi Jānis Bušs un Edgars Gultnieks, jūtams ir arī basģitārists Tomass Beķeris, bet Kristiānas zvērīga cietumnieka cienīgais vokāls – tas, protams, ir pāri visam.
PRET. Runājot žargonā, populārs ir no krievu valodas aizgūtais vārds „peremudrīts”, latviski tas laikam būtu „pārgudrots” – tieši tas nāk prātā kā pirmais šo albumu vērtējot. Kopumā diskā ir tikai sešas kompozīcijas, turklāt viena no tām ir kaverversija, bet vienalga „Eschatos” pamanās šo albumu iesākt ar piecu minūšu garu instrumentālo skaņdarbu, kura jēgu izprast ir pagrūti. Kompozīcijas ir garas, „Feast Of A Thousand Beasts” pat desmit minūšu ilgumā – klubā, kā to klātienē pārliecinājās arī šo rindu autors, „Eschatos” gan spēj noturēt klausītāju interesi par sevi, bet kā būs brīvdabas festivālā, piemēram, „Klang”? Diez vai, visticamāk, ka puse tur piemigs, bet otra puse dosies pēc alus! Un vēl viena lieta – blekmetāla dziesmu tekstus saprast ir praktiski neiespējami, labi, ka tie ir lasāmi CD bukletā, taču – tā saucamajā gotiskajā drukā. Izskatās stilīgi, taču diemžēl nesalasāmi, nav ne mazākās vēlmes mežģīt acis tos burtojot.