«Tā vienkārši sanācis, ka Te Deum pirmo reizi esmu rakstījis ērģelēm. Zināju, ka darbu atskaņos Rīgas Domā, tāpēc arī šāds pavērsiens,» saka komponists Kārlis Lācis. 17. Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā koncertā Rīgas Domā notika komponista Riharda Dubras, Kārļa Lāča un Kaspara Zemīša kompozīciju pasaules pirmatskaņojumi.
17. Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā 28. augustā tika turpināta stabila festivāla tradīcija – latviešu komponistu jaundarbu pasaules pirmatskaņojumi. Valsts Akadēmiskā kora Latvija un kora mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Māra Sirma interpretācijā izskanēs Kārļa Lāča Te Deum, Kaspara Zemīša Mesa un Riharda Dubras opusa My Soul pasaules pirmatskaņojumi.
Kārlis Lācis pirmo reizi sarakstījis darbu ērģelēm, kuru atskaņos ērģelniece Kristīne Adamaite. Arī darba atskaņojums Doma baznīcā viņam būs jaunums. Tā kā koncerts bijis paredzēts Doma baznīcā, komponista radošais plūdums loģiski novedis līdz pirmajam skaņdarbam ērģelēm. «Es pats esmu pianists, tāpēc milzīgs jaunums un pavisam nepazīstama sfēra man tā nav. Ērģeles, protams, ir milzīgs un vērienīgs instruments,» saka Kārlis Lācis. «Esmu rakstījis visu ko, tāpēc nevaru teikt, ka šis būtu milzīgs pavērsiens manā daiļradē. Turklāt zināju, ka koncertā tiks atskaņots arī Kaspara Zemīša skaņdarbs, un, tā kā viņš ir ģitārists, arī savā darbā izmantoju ģitāru. Negribēju rakstīt a cappella darbu, gribēju maksimāli izmantot to, kas ir pieejams.» Komponists atklāj, ka jau pirms kāda laika saņēmis piedāvājumu no Liepājas rakstīt darbu ērģelēm, bet, tā kā piedāvājums nav nonācis līdz konkrētām aprisēm, nekas nav arī tapis. Kārlis Lācis atzīst, ka kora Latvija un diriģenta Māra Sirmā piedāvājums radīt jaundarbu festivālam ir īpašs. Kori Latvija viņš uzskata par augstākās raudzes kolektīvu, un «tas ir liels prieks viņiem rakstīt un piedzīvot izpildām to». Pasūtījums no kora Latvija vienlaikus nozīmējot arī to, ka «vokālajā ziņā nav nekā, ko viņi nevar nodziedāt».
Komponists atzīst, ka kādreiz bijis daudz aktīvāks kristietis un baznīcā gājējs, bet, kopš ģimene iegādājusies lauku mājas, pārāk bieži baznīcā vairs neesot. Savulaik ģimene uz baznīcu gājusi katru svētdienu, bet, tā kā šobrīd svētdienas vairāk tiek pavadītas laukos, līdz baznīcai nesanāk regulāri aiziet, tomēr Pirmajā adventē un Vasarsvētkos regulāri koncertējot Torņakalna baznīcā. Kārlis Lācis: «Es neteiktu, ka esmu no tiem, kas iet visiem pa priekšu, savu ticību sludinādams, bet es zinu, no kurienes nāku, ko esmu vai neesmu pelnījis un kāda tā lietu kārtība ir. Un tas balstīts uz ticību».
Ne tikai lielākā daļa vasaras paiet apmēram pusstundas braucienā no Rīgas – Lāču ģimenes ārpilsētas mājās pie Lielupes. «Sava māja tā arī lēnām atnāca – nepatikās vasarās sēdēt Rīgā. Protams, māja nāk komplektā ar pienākumiem visu laiku par to rūpēties, bet tas man patīk, galu galā es nāku no Kandavas. Man nepatīk veidot lielu dārzu, jo atceros, kā man bērnībā bija jāravē, tomēr ir labi, ja ir savi gurķi un zaļumi. Toties man patīk zāli pļaut,» smaidot saka komponists un piebilst, ka sieva, protams, esot ierīkojusi puķu dobes.
Šovasar lauku mājās pabeigti vairāki skaņdarbi, arī nākamnedēļ Liepājas jaunās koncertzāles spāru svētkiem veltītais koncerts flautai ar oboju un simfonisko orķestri Liepājas koncerts 42.195, kura pirmatskaņojums notiks jaunceltnes Kamerzālē. (Kā zināms, 42,195 kilometri ir oficiālais maratona garums, un komponists uzskata, ka īpašības – mērķtiecība, nepārtraukta kustība, sacensība, attīstība un izaugsme – var pielīdzināt arī Liepājas koncertzāles būvniecības gaitai.) Jau zināms, ka nākamajās Lieldienās tiks pirmatskaņota komponista pirmā simfonija. «Līdz ar vasaras sākumu ģimene pārceļas uz lauku mājām, bet šonedēļ jārīko atpakaļbraukšanas pasākums, jo bērniem sāksies skolas gaitas,» atzīst ģimenes galva. «Sāksies Rīgas rutīna.