Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” gada nogalē izdeva albumu, kurā apkopotas desmit pazīstamas latviešu komponistu dziesmu aranžijas, radītas par godu brīvdabas koncertam “Kartupeļu ziedonis”, kas izskanēja 2019. gada jūlijā līdzās “kulturālo kartupeļu laukam” (kas tas tāds?) Kuldīgā.
Šim brīvdabas koncertam repertuāru izvēlējās Ziedoņa fonda līdzdibinātājs, dziesminieks Goran Gora (Jānis Holšteins-Upmanis). Albumā “Visu gaisu” iekļautas tādas laika pārbaudi jau izturējušas dziesmas kā “Jauns mēness” slavenā “Mūžīgais piedāvājums”, Imanta Kalniņa “Dūdieviņš”, grupas “Pērkons” hiti “Pie baltas lapas” un “Mēs pārtiekam viens no otra”, Raimondas Vazdikas izpildītā “Apsoli man neko” un citi skaņdarbi. “Par visām šīm dziesmām varu droši teikt, ka es gribētu būt to autors. Katra no dziesmām ir unikāla pērle Latvijas mūzikas vēsturē, un šādas pērles ir jādzied,” tā pats Goran Gora. Lai piešķirtu šīm dziesmām jaunu skanējumu, tika nodarbināts “Kartupeļu lauka bigbends”, kurā kopā ar Goranu muzicēja DJ Monsta (Uldis Cīrulis), Jānis Strapcāns, perkusionists Mārtiņš Miļevskis un pianists Jānis Miltiņš.
Jāpiebilst, ka gan ideja par kartupeļu ziedēšanas svinēšanu, gan albuma nosaukums tapuši, iedvesmojoties no Imanta Ziedoņa daiļrades. Dzejnieks savā darbā “Tu dzīvoji dižu darbu” rakstījis: “Dainas gāja “visu gaisu”. Citi gāja “pusgaisā”. Tā tautasdziesmās teica par nezinātājiem - puskoka lēcējiem - “pusgaisā”.” Goran Gora skaidro: “Ar šo albumu mēs neesam puskoka lēcēji, mēs esam visa koka lēcēji, tāpēc šoreiz mums ir - “Visu gaisu”.” Kartupeļu lauks Kuldīgā apliecina Imanta Ziedoņa literāro darbu “Kurzemīte”, kas būs fonda “Viegli” un Ziedoņa muzeja fokusā turpmākos gadus. Savukārt “Kartupeļu Lauka Radio” ir vieta stāstiem, kas raida īpaši atlasītu mūziku un rada pirmos autorraidījumus. 2020. gada jūlijā plānoti jau otrie kartupeļu ziedēšanas svētki ar fonda “Viegli” brīvdabas koncertu pie kulturālo kartupeļu lauka Kuldīgā.
PAR. Skaistas melodijas, eleganti aranžējumi, jauks izpildījums. Ko īpaši no tām izcelt un ieteikt? Noteikti Imanta Kalniņa “Dziesmu Sniegbaltītei”, varbūt arī ImKas un Ainara Mielava radīto “Adata un diegs”. Taču albumu var droši klausīties visu, te nekas uz nerviem nekritīs.
PRET. Lielākā šī albuma problēma ir tāda, ka tajā iekļautās dziesmas ir tik ļoti “pielipušas” oriģinālajiem izpildījumiem, ka padarīt tās interesantākas un skanējumā pievilcīgākas ir praktiski neiespējami. Šī iemesla dēļ nekādi nav iespējams pieņemt Gorana versijas, piemēram, Valta Pūces dziesmai “Notiksies, kam jānotiek” (tā iesakņojusies atmiņā ar “Maranas” un Renāra Kaupera izpildījumu), Jura Kulakova “Pie baltas lapas” (atdodiet Bartaševiču!) vai “Apsoli man neko” (tai jāpaliek kā Raimondas dziesmai), savukārt dziedāt par to, kā naktī upē pīles kliedz (“Tāpēc jau, ka nevar zināt kāpēc) Goranam vienkārši nepiestāv.
