Anmary lielākā vājība ir… antikvariāti
Šodien Dailes teātrī būs skatāms un klausāms etniski stilizētais koncertuzvedums Dod, Dieviņi!, kurā viena no lomām ir dziedātājai Lindai Dinsbergai jeb Anmary.
Publikas atsaucība bijusi tik liela, ka izrāžu rīkotāji 5. decembrī izsludinājuši papildkoncertu - arī Dailes teātrī.
Strādā vienotā komandā
Jau devīto gadu Latvijas Radio 2 sadarbībā ar Izklaides producentu grupu 7 valsts svētku mēnesī piedāvā skatītājiem kādu jaunu koncertprogrammu - šoreiz tas ir uzvedums Dod, Dieviņi!, kurā skan latviešu tautas dziesmas un arī pazīstamu latviešu komponistu darinājumi Kristapa Krievkalna aranžijās. Jaunā programma izskanējusi 12 dažādās pilsētās, tās veidotāji uzskata, ka šis ir viens no emocionālākajiem un tehniski sarežģītākajiem projektiem kompānijas vēsturē. Izpildītāji - Anmary, Antra Stafecka, Kristīne Kārkle, Uģis Roze, Valters Frīdenbergs un Dainis Skutelis. «Šajā projektā mēs visi esam kā komanda,» skaidro Anmary. «Te nevienam nav galvenās lomas, nevienam nav kādas pakārtotākas lomas, katrs pilda savu konkrēto funkciju. Mēs šajā uzvedumā virzām stāstu - tādu kā cilvēka dzīves ritējumu. Cik nu skatītājiem atļauj fantāzija, ar ko viņi šos stāstus asociē, to tad viņi arī redz.» Dziedātāji uzstājas dažādās kombinācijās - duetos, trio utt., ir arī solo. Piemēram, Anmary iekritis dziedāt Mirdzas Zīveres un grupas Opus savulaik izpildīto Visi ceļi guņiem pilni un Jāņa Lūsēna Lai jūs ietu.
PANĀKUMS. 2012. gadā Anmary ar Ivara Makstnieka un Rolanda Ūdra sacerēto dziesmu Beautiful Song kļuva par Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases uzvarētāju un devās uz šī starptautiskā konkursa finālu Azerbaidžānā. Lai gan tur diez ko labi neveicās, šis konkurss vienalga ir dziedātājas lielākais panākums kā solo izpildītājai. Ja ne pašu dziesmu, tad vismaz Lindas zilo kleitu klausītāji pilnīgi droši atcerēsies... / Foto: Roberts VIDZIDSKIS
Klausītāju atsaucība līdz šim bijusi necerēti liela. «Es piedalos šādos rudens projektos jau trešo gadu, bet vēl nekad nebiju pieredzējusi, ka latviešu skatītājs var būt tik atvērts! Cilvēki [pēc koncertiem] nāk klāt un no sirds saka paldies! Iespējams, tā ir kopīgi radītā enerģētika, kas nostrādā un pēc tam atgriežas no klausītājiem - es pat nezinu, vai vēl kaut kas tāds ir pieredzēts, ka zāle ir pilna, bet cilvēki stāv kājās nevis tāpēc, ka viņus no skatuves kāds uz to pamudinājis, bet tāpēc, ka viņi to vēlējušies paši!» sajūsminās Linda. «Protams, šajā uzvedumā viss ir pārdomāts - gan gaismas, gan skaņa, gan scenogrāfija, lai skatītājiem rastos sajūta, ka viņi ir ielikti kādā konkrētā stāstā. Piemēram, ja manā dziesmā rāda meža skatus, rodas ilūzija, ka esmu mežā, un līdz ar to arī skatītājam zālē rodas šāda sajūta.»
Zemapziņā zinātniece
Anmary jeb Linda Dinsberga (toreiz vēl Amantova) plašākai publikai kļuva pazīstama 2003. gadā pēc dalības TV šovā Talantu fabrika 2, kurā ieguva otro vietu. Pēc tam viņa startējusi arī Koru karos, piedalījusies dažādos mūziklos un koncertos, duetā kopā ar Uģi Rozi dziedājusi Jāņa Lūsēna muzikālajā apvienībā Promenāde, pāris reizes piedalījusies arī Eirovīzijas nacionālajā atlasē, kuru 2012. gadā vinnējusi. Taču lielākoties viņas darbības joma saistījās ar rosīšanos popmūzikas studijās, kur viņa bijusi vokālās pedagoģes amatā. «Pedagoģe… Šausmas, tas izklausās pēc lamuvārda…» mazliet tēloti nodrebinās Linda. «Es neesmu pedagogs, es drīzāk esmu vokālais konsultants. Uzkrājoties lielākai pieredzei, aizvien vairāk saprotu, ka tikai cilvēks pats var sevi radīt un pilnveidot, pats var izkopt savu balsi, un ir labi, ja šajā procesā ir kāds, kas var ieteikt pareizo ievirzi. To arī līdz šim esmu mēģinājusi darīt - parādīt audzēkņiem šo ceļu. Šobrīd es ar to gan praktiski tikpat kā nenodarbojos, tikai ļoti retos gadījumos. Man ir svarīgākas lietas, tāpēc uz kādu laiku šajā jomā esmu paņēmusi pauzi. Man nav žēl [padomu], ja man kāds to palūdz, taču principā cenšos no šī darba distancēties,» skaidro Anmary.
Lūgta precizēt, kas tad ir šīs «svarīgākās lietas», Linda aizdomājas: «Vai, tas ir ļoti filozofisks temats, kā to noformulēt… Ja runa ir par mūziku, tad man vēl pašai tajā ir ko teikt, man šajā jomā ir savi solo plāni. Taču esmu sapratusi, ka man padodas arī citas lietas, un šobrīd mēģinu saprast, vai es to varētu darīt paralēli - tas saistās ar pašizziņas procesiem. Mani ārkārtīgi interesē viss, kas saistās ar cilvēka smadzenēm. Kā tās darbojas, kā mēs veidojam savas realitātes. Piemēram, pastāv uzskats, ka mēs izmantojam tikai 10% savu smadzeņu - kāpēc tā, mēs taču varētu izmantot visus 100%, tam nepieciešama kāda atslēga, kur tā slēpjas?!» Par šo tēmu dziedātājai savākti «veseli kalni» ar literatūru, kas tiek padziļināti pētīta. «Reizēm es domāju - nu, kāpēc gan es neesmu kļuvusi par zinātnieci?!» smejas Linda.
LEPNI VECĀKI. Linda un Aigars Dinsbergi ar dēlu Gabrielu / Foto: Roberts VIDZIDSKIS
Interesanti, ka viens no soļiem šajā izpētes procesā vainagojās ar speciālu fitnesa treneres kursu pabeigšanu un to apliecinoša sertifikāta iegūšanu Latvijas Sporta akadēmijā. «Tas bija kā turpinājums manai izpētei par cilvēku. Mani interesē, kas mēs esam uz šīs zemes, ko mēs šeit darām, kāda pieredze mums šeit ir jāgūst, kāda ir mana mijiedarbība ar citiem cilvēkiem, kāpēc viens cilvēks ir vesels, bet cits nav, utt. Šie kursi Latvijas Sporta akadēmijā bija viens no izziņas veidiem - es gāju apmierināt savu interesi par to, kā darbojas mani muskuļi un mans organisms kopumā. Es tolaik biju ārprātīgi aizrāvusies ar fitnesa klubiem - gāju uz nodarbībām sešas un pat septiņas reizes nedēļā pa divām stundām, līdz pārtrenējos. Pēc tam vairs tīri fiziski negribējās pat dzirdēt vārdu savienojumu «sporta zāle». Kādu laiciņu uz to negāju, bet pēc tam atkal atsāku [nodarbības],» skaidro Anmary. «Esmu galējību cilvēks - ja kaut ko vajag, tad uz pilnu klapi! Taču šobrīd cenšos visu dozēt, jo neko nevajag pārspīlēt. Mana vēlme zināt ir tik liela, ka reizēm pat draudzenes lūdz nomierināties. Bet man vajag! Informācijas ir daudz, un es cenšos to iespējami ātri apstrādāt, lai noskaidrotu, kur slēpjas visas atslēgas.»
Mācās no bērniem
Linda ir no Gulbenes, kur joprojām dzīvo viņas vecāki un ome. «Ļoti reti sanāk uz turieni aizbraukt, bet, kad to izdaru, tad man ir svētki: aizbraucu visus satikt un papļāpāt, un nedaru pilnīgi neko!» joko dziedātāja. Agrāk viņa ar vīru, Izklaides producentu grupas 7 īpašnieku un producentu, Aigaru Dinsbergu itin bieži devās ceļojumos, bet tagad tam laika sanākot mazāk. «Man patīk nesteidzīgi izbaudīt vidi. Ja iepatīkas skats kādā konkrētā ceļa līkumā, tad mēs apstājamies, pafotografējam un mierīgi pameditējam. Labprātāk sēžu kafejnīcā un izbaudu vietējo atmosfēru, nekā nēsājos pa tūristu iecienītākajiem galamērķiem. Neesmu arī no tiem, kas izgāžas pludmalē un sauļojas - man tā šķiet lieka laika šķiešana. Patīk skatīt to, kas konkrētajai vietai ir raksturīgs, piemēram, Spānijā pavērot flamenko dejotājus viņu ierastajā vidē un tamlīdzīgi,» savus ceļošanas paradumus uzskaita Anmary.
Viņas lielākā vājība ir… antikvariāti. «Man tie ļoti patīk!» atzīstas Linda. «Es gan tagad dozēju antikvariātu apmeklējuma biežumu, bet, kad tajos ieeju, man ir grūti no tiem iziet, jo man šķiet - šis krēsls ir kā piemērots man, šī servīze ir domāta tieši man, šis zobens noteikti ļoti labi izskatītos dzīvoklī pie sienas utt. Es vienmēr uzreiz redzu lietojumu šīm mantām, kas gan nenozīmē, ka katra otrā lieta tiek arī nopirkta. Tiesa, nesen kopā ar vīru nopirkām galdu un krēslus, bet mums pašiem un arī ciemiņiem tie ļoti patīk.»
KONCERTUZVEDUMA Dod, Dieviņi! izpildītāju komanda. Pirmajā rindā (no kreisās): dejotāja Egija Abaroviča, dziedātājas Kristīne Kārkle, Antra Stafecka un Anmary jeb Linda Dinsberga, kā arī dejotāja Liene Grava. Otrajā rindā (no kreisās): dziedātāji Uģis Roze un Dainis Skutelis, dejotājs Reinis Rešetins, dziedātājs Valters Frīdenbergs un dejotājs Ģirts Bisenieks. Īpašos, apģērbu zīmola Mayra darinātajos tērpos / Foto: Roberts VIDZIDSKIS
Dinsbergi mitinās dzīvoklī Rīgā, Dignājas ielā, («Ļoti jauks zaļš rajoniņš! It kā esi pilsētā, bet tomēr nostāk no tās.»), kur brīvāk jūtas arī abu dēls Gabriels. Linda šogad pirmoreiz varēja sajust to, kā ir būt lepnai mammai 1. septembrī - Gabriels uzsāka mācības 1. klasē. «Patiesībā man ar viņu viss ir kā novitāte, es skolojos reizē ar dēlu. Redzu, cik patiesībā bērni ir viedi - tas, ko viņš pasaka, bieži vien ir kā naglai uz galvas. Man diezgan bieži nākas aizdomāties par saviem izteicieniem, uzvedību vai rīcību - viņš liek padomāt un tā māca arī mani,» stāsta lepnā mamma. «Ar palīdzēšanu bērnam mācībās gan vairāk nodarbojas Aigars - neesmu tik stingra, lai varētu uzspiest šo mācīšanos, savukārt Aigars to māk. Labāk ar dēlu paspēlējos un kopā padaru radošas lietas, labāk palieku sieviete. Patīk, ka Gabriels jau apzinās, ka ir topošais vīrietis, un, ja es pildu savu sievietes lomu, viņam patīk būt kā vīrietim. Mans uzdevums ir izaudzināt laimīgu cilvēku, kas uz šīs zemes pilda to funkciju, ar kādu viņš te ieradās - būt par vīrieti.» .