Kristaps Rūķītis starp "Degpunktā" un citiem medību laukiem

ŠĀDS TIKAI KADRĀ. Raidījums Degpunktā no tā vadītāja prasa nopietnu sejas izteiksmi, taču ārpus tā rāmjiem Kristaps Rūķītis ir ļoti dzīvespriecīgs un jokpilns. «Esmu optimists. Ja tēvs bija pesimists, kurš teica: «Šodien ir sūdīgi? Nekas, rīt būs vēl sūdīgāk!», tad es saku, ka rīt būs labāk. Cerams, ka būs labāk,» smejoties stāsta Kristaps © LNT publicitātes foto

Kas vienojošs tādās sfērās kā televīzija un dzīvnieku kapsēta, kāzas un kriminālziņas? Tas, ka tajās visās strādā Kristaps Rūķītis – LNT raidījuma Degpunktā vadītājs.

Pārņēma no tēva

Šīs nedēļas nogalē Babītes novadā, šosejas Rīga-Liepāja 2. kilometrā esošajā dzīvnieku kapsētā Citi medību lauki jau tradicionāli tiks atzīmēta dzīvnieku piemiņas dienu - to visā pasaulē atzīmē katra septembra otrajā svētdienā. «Pie mums tas izpaužas tā, ka visas dienas garumā vairāki tūkstoši cilvēku paviesojas kapsētā, apkopj kopiņas, saliek puķes un sveces. Vakarā pie centrālā pieminekļa uzspēlē vijolnieks, kādu vārdu pasaka kāds no mūsu klientiem, uzrunu - mācītājs, kaut ko parunāju arī es, iedzeram tēju, kafiju vai glāzi vīna, apēdam kādu pīrāgu,» skaidro kapsētas īpašnieks Kristaps Rūķītis un smejoties uzsver: «Ļoti pieklājīgi un solīdi kapu svētki!»

PATS PIRMAIS. Bērnībā Kristapam bijis suns Karbo, kas kapsētā Citi medību lauki apglabāts kā pirmais - būtībā tieši viņa dēļ ideja par šādu kapsētu arī radusies. «Pašlaik pirmoreiz dzīvē man ir kaķis - nu jau trīs mēnešus. Man nekad dzīvē nav bijuši kaķi, tagad mācāmies viens ar otru sarast,» joko Kristaps / Foto no personiskā arhīva

Dzīvnieku kapsētā šobrīd ir aptuveni 3000 kopiņu, tā plešas sešu hektāru platībā - brīvu vietu vēl ir daudz. Šo citādo medību lauku izveides idejas autors ir Kristapa tēvs, pazīstamais modes mākslinieks Uģis Rūķītis, pēc kura pāragrās nāves lietas pārņēma dēls. «Savulaik tēvs kopā ar dziedātāju Imantu Vanzoviču ģenerēja dažādas idejas, līdz iedomājās, ka jātaisa dzīvnieciņiem zārki. Taču tad viņi saprata, ka nav jau kur tos glabāt, kāda jēga no šādiem zārkiem?! 1997. gadā tēvs sāka šo ideju attīstīt, apkopoja viedokļus, vāca dokumentāciju utt. Ļoti ilgi viņam liedza un neļāva to darīt, ceļā gadījās dažādi aizspriedumaini cilvēki, taču septiņu gadu laikā viņš šo kapsētu tomēr izveidoja. Ja tā padomā - baigā uzņemšanās, septiņus gadus kaut ko bīdīt, kad pat nezini, vai šī ideja vispār aizies! Taču man tēvam bija iekšā bija nepadošanās lietās, kurās jebkurš atmestu ar roku. Lielu, globālu projektu gadījumā viņš spītīgi gāja uz priekšu,» atminas Kristaps. «Protams, mēs ar tēvu sen bijām runājuši, ka kādreiz kapsētas vadību pārņemšu es, tikai nebiju iedomājies, ka to nāksies darīt tik agri. Strādāju, vadu uzņēmumu. Piemēram, trešdien indēju nezāles, otrdien ar vecāko meitu vācām nost no kopiņām vecās puķes un svecītes, jau zinu, ka pirmdien, otrdien un trešdien pļausim zāli, ir atvestas šķembas, taisīsim celiņus utt. - ļoti daudz saimniecisko darbu.»

Apbedījumi ir dažādi. Protams, dominējošie ir suņi un kaķi, taču, piemēram, pērn te apglabāts zirgs, tepat savu atdusas vietu atradušas vairākas zelta zivtiņas un citi mājas mīluļi. Paša izveidotajā kapsētā kā pagaidām vienīgais no cilvēkiem dus arī Uģis Rūķītis - blakus saviem diviem suņiem un diviem kaķiem. Ar ko šī kapsēta atšķiras no standarta kapsētas? «Pie mums ir apbedīti tikai labie,» smaida Kristaps. «Neviens suns nav sācis karu, neviens kaķis nav mantkārīgos nolūkos nodarījis citam pāri. Pie mums ir pavisam cita aura, pie mums ir ļoti gaiši. Sajūta ir līdzīga, ja aizbrauktu uz zvejnieku ciematiņu un aizietu uz tā vietējiem kapiņiem - tie visi taču ir baigi gaišie, tajos ir patīkami un mierīgi ieiet! Pavisam cita sajūta, ja ieej Meža kapos vai kādā Ziepniekkalna kapsētā - smaga un drūma sajūta, vismaz es lielajos kapos nejūtos labi. Bet mums ir it kā kapi, taču tajā pašā laikā kā parks.»

Labās ziņas ir sliktās

Plašākai publikai Kristaps Rūķītis pazīstams kā raidījuma Degpunktā vadītājs, taču vispār televīzijā viņš ir jau desmit gadus. Pats pirmais viņa projekts bija 2007. gadā - LTV7 realitātes piedzīvojumu šovs Mežonīgais skrējiens. «Kā latviski pareizi teikt - izturēju kastingu?» uz jautājumu par nokļūšanu TV apcirkņos smejoties atbild Kristaps. «Mans labs čoms un kolēģis - operators Imants Zaķītis - uzaicināja aiziet un izturēt šo nosacīto kastingu. Mani paņēma aiz attiecīgas vietas un tajā visā iemeta.» Savulaik Kristaps kopā ar Ansi Klintsonu un Ivetu Šnepu strādājis Capital FM rīta programmā Kapitāls rīts, kopā ar Ansi vadīta programma arī uz Radio 101 drupām veidotajā radiostacijā Pirmais Biznesa radio. No televīzijas projektiem vēl jāpiemin LNT raidījums par tehniskām lietām Tehnovīzija, bet nu jau piekto gadu Kristaps katru otro nedēļu pamīšus ar Ievu Branti redzams pie vadības pults Degpunktā.

Interesanti, ka dzīvē Kristaps ir ļoti sabiedrisks un optimistisks cilvēks, taču šādas specifikas raidījums prasa, lai to vada ar kaprača cienīgu sejas izteiksmi. «Es ļoti cenšos, taču, lai piedod man skatītāji, šad un tad tomēr sasmejos,» joko Kristaps. «Patiesībā gan mūsu raidījums nav nemaz tik kapains - jebkuras televīzijas jebkurās ziņās ir vairāk asiņu nekā mūsu Degpunktā. Turklāt mums šo gadu laikā ir bijuši arī pozitīvi raidījumi, piemēram, kuros palīdzam raidījuma laikā savākt cilvēkam līdzekļus jaunai mājai nodegušās vietā: aicinām palīdzēt, un viena raidījuma laikā kontā ieripo kādi 50 000 eiro, un cilvēkam ir jauna māja!» Iesākumā bijis grūti drūmās ziņas neielaist arī savā ārpuskadra dzīvē. «Tagad, aizejot mājās, pat vairs nevaru izstāstīt, kas bija raidījumā - es par to aizmirstu, jau iekāpjot mašīnā,» atzīst Kristaps. «Protams, ir lietas, kas aizķer, bet es cenšos no tā visa distancēties.» Dīvaini, ka cilvēkiem tik ļoti tīk asinis un šausmas. «Kā tur bija? Labas ziņas ir sliktas ziņas, un sliktas ziņas ir labas ziņas, ja?» smejas Kristaps. «Tā nu diemžēl cilvēks ir uzbūvēts. Es, piemēram, stipri šaubos, vai suns stāvētu un ar interesi nolūkotos, kā divi citi suņi viens ar otru kaujas - viņš tā vienkārši malā nestāvētu, savukārt cilvēkiem gan šādi skati patīk.»

Kāzu apkalpošanas meistars

Jau vairāk nekā desmit gadus Kristaps par savu nodarbošanos sauc arī muzicēšanu - viņš ietilpst kādā no MC Orķestris jeb Mazcenas orķestra sastāviem. Šīs grupas pamatkodols ir Jānis Zvirgzdiņš jeb Džulians (taustiņi), Uldis Beitiņš (ģitāra), Roberts Rasa (bass) un Anrijs Grīnbergs (bungas), kuri spēlē pavadījumu praktiski visiem lielajiem muzikālajiem šoviem, tāpat pavada arī Lauri Reiniku, Normundu Rutuli, Musiqq, Ivo GrīsniņuGrīsli un daudzus citus. «MC Orķestrim slēdzas klāt ļoti daudz cilvēku, bet es pieslēdzos, kā latvieši saka, haltūrām - dziedu un spēlēju ģitāru. Viņi ir profesionāli mūziķi, bet kopā mēs spēlējam kāzās, dzimšanas dienās, sporta spēlēs, pilsētas svētkos utt.»

Bērnībā Kristaps gājis mūzikas skolā, taču nav to pabeidzis. «Es varu sēdēt pie klavierēm un kaut ko klimperēt, bet pats nesaprastu, ko es tur daru - man solfedžo ir nevis divi, bet mīnus divi!» smejas Degpunktā moderators. 90. gadu beigās viņš iesācis dziedāt Siguldas grupā Daylight. «No mūsu ansambļa aizgāja soliste, bet tuvojās haltūra, kura jau iepriekš bija sarunāta. Man vajadzēja nodziedāt četrreiz pa 45 minūtēm, bet jau pirmajā mēģinājumā puiši teica, ka esot briesmīgi. Uz kādām četrām vai piecām reizēm aizgāju paskoloties pie Ances Krauzes, un tad lēnām sāka skanēt.» Daylight pastāvēja aptuveni desmit gadus, kuru laikā paveikts diezgan daudz - piedalījās TV šovā Cīņas klubs, startēja Muzikālajā bankā kopā ar Ozolu, dažas dziesmas spēlēja Radio SWH, savukārt piemiņas filmā par Sergeju Žoltoku tituldziesma ir šīs grupas radīta. Protams, ar Mazcenas orķestri mērķi ir pavisam citi. «Mūzika man ir gan darbs, gan atpūta. Protams, ja sestdien un svētdien spēlēju, esmu noguris kā pēc darba. Kādus pāris gadus man muzicēšana vispār bija pamatdarbs. Pēdējā laikā gan puišiem darba kļuvis vēl vairāk, viņi piedalās dažādos projektos, un es pat priecājos, ja Jaungads man ir brīvs un Jāņos arī nav jāspēlē.»

UZ SKATUVES. Kristaps mūzikā uz augsto mākslu nepretendē - viņa niša ir kāzas, dzimšanas dienas, uzņēmumu sporta spēles, pilsētas svētki un tamlīdzīgi pasākumi profesionāļu no Mazcenas orķestra paspārnē / Foto no personiskā arhīva

Šogad Kristaps pirmoreiz darījis sev līdz šim neierastu lietu - vadījis kāzas. «Pavisam cits žanrs, beidzot tas bija kāds izaicinājums arī pašam. Precējās ļoti foršs pāris - latviešu puika ar krievu meiteni. Man bija baigi bail - kuņģis otrādi metās kādu mēnesi pirms šī pasākuma, es pat domāju, varbūt atteikties. Ja jāspēlē oriģinālmūzika, šausmīgi uztraucies, bet iziet krastmalā un pārdesmit tūkstošiem nospēlēt Jāņus man nesagādā nekādas problēmas - domāju, ka pieredzējis ķirurgs arī neuztraucas, kad jāiet salāpīt kāds orgāns. Šī man, kāzās spēlējot, ir vismaz kāda trīspadsmitā sezona, un pēc ilgiem laikiem sevi izmetu no komforta zonas, kurā radošā ziņā biju atradies vairāk nekā desmit gadus. It kā ir nepatīkami, bet tajā pašā laikā patīkami, ir gandarījums par paveikto.» Interesanti, ka Kristaps cilvēkiem neasociējoties ar raidījumu Degpunktā. «Mans liels pluss ir tas, ka televīzija nav uzlikusi zīmogu. Piemēram, Kārlis Seržants - ļoti daudzi domā, ka viņš joprojām vada Degpunktu - ja viņš vēlētos strādāt izklaides industrijā, visticamāk, viņam nekas nespīdētu. Vai Jānis Jarāns, ar ko viņš asociējas? Miedziņš! Ar nopietnām lomām būtu problēmas. Savukārt mani atpazīst tikai ļoti, ļoti, ļoti retos gadījumos. Es domāju, ka Ieva šajā jomā pārliecinoši prevalē, viņa ir krietni zīmīgāka par mani,» smejas TV projektos daudz pieredzējušais Kristaps.

Savukārt atpūšas viņš kopā ar ģimeni - sievu un abām meitiņām Emīliju (1. septembrī sāka iet skolā) un Martu (4 gadi). «Braucam uz laukiem, tie mums ir pie Rojas. Dažkārt aizbraucam arī kaut kur tālāk, bet pārsvarā dzīvojamies tepat. Neko vairāk nemaz arī nevajag.».



Izklaide

Ieraugot šādu nosaukumu, ir tikai divas versijas – Mendeļejeva tabulā ir ierakstīts jauns ķīmiskais elements vai radusies grupa, kas spēlē metālmūziku. Kurš ir pareizais variants? Otrais. “Murgu purvs” ir otrais šīs apvienības EP jeb minialbums, kas seko 2021. gada aprīlī izdotajam debijas darbam “Purva metāls”.

Svarīgākais