"Brokastu", kafijas un kora puika - Andris Petkēvičs
Nu jau gandrīz trīs gadus viens no brīvdienu raidījuma LNT Brokastis vadītājiem ir Andris Petkēvičs. Televīzijā viņš uzradās būtībā no nekurienes, arī šobrīd vairāk saistīts ar kafijas biznesu, taču skatītāju vidū viņš ir labi ieredzēts.
LNT Brokastu vadība uzticēta diviem tandēmiem, un vienā no tiem darbojas Andris Petkēvičs kopā ar Gundegu Skudriņu. Pirms stāšanās šajā amatā Andrim nebija absolūti nekādas pieredzes TV lietās, ja pie tādām, protams, nepieskaita dalību realitātes šovā Bārs tāltālajā 2002. gadā.
Prieks par raidījuma formātu
«Nu jau mani var pieskaitīt pie kārtīgu TV cilvēku pulka - divarpus gadi pagājuši kā vienā elpas vilcienā, LNT Brokastīs ir izcīnīta sava vietiņa zem saules šajā jaukajā kolektīvā. Televīzija ir fantastiska pieredze,» priecājas Andris Petkēvičs. «Mani vienmēr saistījusi un patikusi publiska cilvēku uzrunāšana, līdz ar to šis mazais sapnis ir piepildīts. Šobrīd mani pienākumi ir dažādi: vadu savu kafijas grauzdētavas uzņēmumu, audzinu bērnus, bet televīzija man dod labu atslodzi un iespēju uzņemt citādāka veida enerģiju, ar kuru es savukārt varu dalīties ar skatītājiem. Man ļoti patīk!»
Andris pat īsti nezina, kurš viņu ieteicis LNT cilvēkiem, kuri viņam piezvanījuši un aicinājuši pamēģināt startēt televīzijā. «Kāds padalījās ar maniem kontaktiem, gāju uz raidījuma provēm - bez jebkādiem blatiem vai galiem pie svarīgiem cilvēkiem. Es pat nezinu, cik vēl bez manis uz tām gāja, tāpat arī nezinu, kurš un kur mani bija ievērojis - to neviens neatklāja, es arī nevienu baigi pie sienas nespiedu un par to neprašņāju. Man tas arī nešķiet svarīgi. Lai vai kā, tāds fakts bija: mani uzrunāja, es neatteicu, aizgāju, un man sanāca.» Pirms debitēšanas TV tiešraidē Andris kādus trīs mēnešus trenējies, «lai aprastu ar šo tehnisko vidi, kad ir četras vai piecas kameras, bet ausī [monitorā] runā sveša balss», līdz ar to lielu problēmu nav bijis ne pirmajā raidījumā, ne tagad - protams, pārteikšanās bijušas, bet nekas atmiņā paliekošāks.
Vaicāts par pašu pozitīvāko, ko pieredzējis Brokastīs, Andris nedaudz aizdomājas. «Mani saista raidījuma pats formāts, kas ir par mūsu cilvēkiem, par kultūru un mūziku, jo tas dod pozitīvas emocijas. Šis nav problēmraidījums par to, cik viss ir grūti un bēdīgi - ikdienā jau tāpat ir daudz bēdīgu lietu, tāpēc mēs dodam tikai pozitīvas emocijas, jo apkārt taču ir arī tik daudz skaista! Mūsu raidījumā bieži viesojas radošo profesiju pārstāvji, un esmu pārliecinājies par to, ka Latvijā ir daudz labu mūziķu. Ar daudziem no viņiem raidījumā tiekamies diezgan regulāri, kas nozīmē, ka viņiem ir daudz radošo ideju, kas tiek realizētas dziesmās, albumos un koncertos. Man vienmēr ir prieks redzēt šādus viesus mūsu studijā.»
Grib atgriezties korī
Par to nav nekāds brīnums, jo Andris ir muzikāls cilvēks - 2015. gadā viņš pat piedalījās mūzikas un mākslas festivāla Bildes radošo personību un mūziķu kopprojektu koncertā, kur uzstājās Latvijā dzīvojošo spāņu grupas Los Daugavas Nens sastāvā. «Es dziedāju un grabināju tamburīnu. Man piešķīra vienu pantiņu latviešu valodā spāniskos ritmos ieturētā dziesmā. Bija forši! Mūziķi bija ļoti atsaucīgi, tā ka nebija nekas traks - iziet uz skatuves un nodziedāt vienu pantu.»
PIE PUPĀM. Nav jau tā, ka kafijas grauzdētavas īpašnieks visu dienu to vien darītu kā dzertu šo melno dzērienu, taču dienā kādas trīs līdz sešas tasītes tiek izdzertas. «Darbs man joprojām ir kaisle, taču vienlaikus tas ir arī tikai darbs. Ir dienas, kad mēs ļoti daudz kafijas garšojam, taču tikai degustēšanas formā» / Foto: no privātā arhīva
Starp citu, moderators ir Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas absolvents, tiesa, viņš nav kāpis uz popa vai rokskatuves kādas grupas sastāvā. Ja precīzāk - gandrīz nav. «Skolas laikos klasē mums bija grupa un kaut kādu iemeslu dēļ vajadzēja braukt uz VEF Kultūras pili - tur laikam bija kāds pulciņš. Viens no čaļiem netika, vajadzēja braukt man un spēlēt basģitāru. Tā bija tikai mazliet mazāka par mani pašu, bet varbūt pat mazliet lielāka, es ar to nēsājos no vefa uz Ogri, kur tobrīd dzīvoju, - vilcienā šī milzīgā basģitāra pinās pa kājām man un pārējiem cilvēkiem. Skolā kādā koncertā mums bija uzstāšanās. Atceros, manai basenei nebija ielikta krona, skolotājs saka - Andri, nav ielikta baterija, spēlē mierīgi, neviens tāpat nedzirdēs! Tā nu spēlējām: es to baseni tizli strinkšķināju, taču uz tumbām skaņa negāja, līdz ar to klausītāji tāpat neko nedzirdēja. Tā bija mana vienīgā poproka pieredze,» smejas Andris.
«Izbijis korists, kurš tā arī nekļuva par diriģentu,» tā viņš pats saka par sevi. Ilgus gadus dziedājis Rīgas pareizticīgo korī Blagovest, kurā gan vairs nedzied jau padsmit gadu. «No pašas pirmās klases esmu mācījies dārziņos, tā ka esmu kora puika. Pirms divām nedēļām mūsu fantastiskajam skolotājam Jānim Ērenštreitam tepat aulā bija ļoti skaists un emocionāls 75 gadu jubilejas koncerts - dziedāju absolventu korī. Kad mācījos skolā, es vēl nezināju šā kora dziļo vēsturi un lielo nākotni, bet, piedaloties šajā koncertā, varēja redzēt tā lielo bagātību, dziedot kopā vīriem, kas ir tikai mazliet jaunāki par pašu Ērenštreitu, un jaunekļiem, kas šo skolu tikai nupat pabeiguši. Šī laikam ir milzīgākā un vērtīgākā pieredze manās korista gaitās! Taču es neesmu tās pilnīgi un bezcerīgi atmetis, lai arī daudzus gadus vairs nedziedu, - es ticu, ka es kaut kad atgriezīšos,» apņēmīgs ir Brokastu vadītājs un jokojot piebilst: «Kad paaugsies bērni, varēšu vairāk laika veltīt sev. Iestāšos kādā senioru korī un atkal stāšos uz skatuves Dziesmu svētkos. Man vienmēr bijusi tuva šī kordziedāšana, un es negribu šo saiti apcirst.»
Ar nopietnu pieeju kafijai
Piesakot Andri Petkēviču, vienmēr tiek minēts vārds «barists» - būtībā tas ir kafijas speciālists. Savu karjeru sācis kā viesmīlis, bet turpinājis kā bārmenis, vairākus gadus strādājis arī naktsklubā. «Kad tuvinājos kafijas tēmai, tad sapratu, cik tas ir ārkārtīgi komplicēts jautājums, lai saprastu kafijas garšu, kā tas viss veidojas utt. Šis ir viens no retajiem produktiem kafejnīcā, kas ir reāli jātaisa. Ja šefpavārs virtuvē kaut ko gatavo, tad tas, kā garšos jēra cepetis, ir lielā mērā atkarīgs tieši no viņa, nevis paša jēra - to var sacept galīgi negaršīgu, bet var pagatavot arī tā, ka visi krīt gar zemi. Ar kafiju ir līdzīgi, ir ārkārtīgi daudz nozīmīgu soļu. Viss sākas ar kokiem, kuros aug kafijas pupiņas, - ir ārkārtīgi daudz un dažādu faktoru, kas ietekmē to, cik liels ir šīs kafijas garšas potenciāls. Pēc tam tiek novākta raža, un arī tās pārstrādes veidi ir daudz un dažādi. Pēc tam šī raža nonāk pie mums, mēs to grauzdējam, kas savā ziņā ir šī gatavošana, kad mēs kaut ko cepam. Ar grauzdēšanu mēs attīstām tās vielas, kuras ir atbildīgas par to, kā kafija smaržo un garšo. Un pats noslēgums jau ir gatavošana, kurai arī ir striktas receptes, lai kafiju pagatavotu labākajā veidā. Katrs šis posms ir ārkārtīgi svarīgs, un katrs papildina nākamo: ja kāds no šiem posmiem izkrīt, tad tas uzreiz pārtrauc iespēju šai kafijai beigās būt ļoti garšīgai. Kafijas pasaule ir ļoti milzīga, un ar to tā arī ir tik ļoti interesanta,» par kafiju stundām varētu stāstīt Andris.
Pēdējos sešos vai septiņos gados šī viņa interese ir rezultējusies biznesā, kas saucas Andrito Coffee Roastery jeb kafijas grauzdētava. «Aizvien vairāk strādājam ar pašiem kafijas lauksaimniekiem dažādās pasaules valstīs: braucam pie viņiem, runājamies, vienojamies par to, kas mūs interesē, ko viņi var piedāvāt utt. Gūstam abpusēju pieredzi, lai divas puses spētu paveikt vienu kopīgu, labu lietu. Šobrīd mums ir stabili un perspektīvi kafijas audzētāji kā partneri Brazīlijā, Gvatemalā un Kolumbijā - šīs ir trīs galvenās valstis, uz kurām fokusējamies ilgtermiņā. Taču kafiju audzē daudzās valstīs, ģeogrāfija ir ļoti plaša, izvēlamies arī kafiju no Āfrikas - Kenijas un Etiopijas, arī Āzijas. Ik pa laikam savā sortimentā šo to pamainām.» Bet cik daudz cilvēku vispār spēj novērtēt labu kafiju? «Katram dzīvē ir kaut kādas lietas, kurām tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Kāds varbūt pastiprinātāk izvērtē alu vai ziedus, kāds spēj vilkt tikai konkrētas firmas apģērbus, kāds uzmanīgi izvēlas gultasveļu vai ledusskapi utt. Ir ļoti daudz cilvēku, kuri mīl kafiju tieši tās garšas, nevis funkciju dēļ. Katrai kafijai unikāla ir tieši koka augļa garša, grauzdēšana visur notiek daudzmaz vienādi, tāpēc mūsu mērķis ir izcelt tieši šīs augļa garšas. Protams, kafija dod možumu, kofeīns veicina asinsriti, taču man svarīgi, lai tā arī labi garšotu.»
Interesanti, ko kvalitatīvas kafijas fans dara, ja viņam pašam restorānā tiek iesmērēta nekvalitatīva susla? «Kad kafijas nozarē vēl biju jaunais censonis, tad baigi spurojos un bieži vien dažādās iestādēs iebildu [pret kafijas kvalitāti] - gāju pat mācīt, kas ir laba kafija. Nu šis vecums ir pāri - man nav jābūt kā kafijas stila policistam. Informācijai man patiesībā ir jādzer visas kafijas, lai zinātu, kas notiek - nevar taču dzert tikai savu garšīgo Etiopijas vai Gvatemalas kafiju un priecāties, ir jāzina, kura kafija garšo citādāk, un jāsaprot, kāpēc tā garšo citādāk. Tāpēc esmu atvērts dažādām pieredzēm.