Iļja Ostrovskis. Meklējot latviešos sapratni

Šīs nedēļas nogalē, no 11. līdz 14. augustam, Rīgā, Lucavsalā, risināsies vērienīgais mūzikas festivāls Kubāna, kas pērn pie mums atmuka no Krievijas, Krasnodaras novada. Organizatorus no turienes būtībā izēda, bet šeit viņi atrada vietu sava festivāla tradīciju turpināšanai, par ko ir pateicīgi.

Arī pērn Neatkarīgā intervēja kopš 2009. gada notiekošā festivāla Kubana (tagad tas latviskojies uz Kubāna) galveno rīkotāju Iļju Ostrovski - producentu, kas zina drēbi un labi saprot, kā organizēt liela mēroga mūzikas pasākumus. Tajā pašā laikā - komunikācijā vienkāršs un atsaucīgs cilvēks, kuram no sirds ir svarīgi, lai viņu šeit neuztvertu kā ienācēju, bet viņa rīkoto pasākumu kā Krievzemes estrādes mūzikas salidojumu, kuru vērts klausīties tikai krievvalodīgajiem. Garbage, NOFX, The Subways, Enter Shikari, Guano Apes, The 69 Eyes, Maxim no The Prodigy un citi - tās tiešām ir grupas un izpildītāji, kas spētu sapulcēt prāvu klausītāju pūli arī savos solokoncertos, turklāt arī biļešu cenas ir ļoti demokrātiskas. Nav brīnums, ka kuboanoīdi sava festivāla sakarā satraucas nevis par mūzikas kvalitāti, bet etnisko motīvu - kurš latvietis gan ies uz pasākumu, kuru organizē krievi?! Akurāt pirms nedēļas Iļja Ostrovskis ieradās Rīgā, lai pārrunātu organizatoriskas dabas sīkumus - Neatkarīgajai izdevās viņu ekskluzīvi izķert uz kādu pusstundiņu.

- Šis gads Kubānai Rīgā ir otrais. Droši vien šoreiz organizēt festivālu bija daudz vieglāk - gan vieta pazīstamāka, gan arī laika vairāk?

- No vienas puses, jā, no otras - ir pat sarežģītāk. Ja pirmajā gadā organizatoriskas kļūmes varēja norakstīt uz force majeure apstākļiem, tad tagad šādas iespējas vairs nav. Mums jāstrādā precīzi un ideāli, kļūdas nav pieļaujamas. Vai izdodas? No kļūdām neviens nav pasargāts, taču vismaz pagaidām virzāmies uz priekšu diezgan labi. Iespējams, kādas kļūdas gadīsies pašā festivālā, taču man šobrīd galvenais jautājums ir latviešu dvēseles noslēpumi. Es tos atminēt joprojām nespēju. It kā zinu problēmas un stereotipus, kas jūsu sabiedrībā valda saistībā ar krievvalodīgajiem, taču tajā pašā laikā nespēju izprast visu šīs problēmas dziļumu un to, kā tas var ietekmēt kultūras pasākumu rīkošanu. Esmu kosmopolītisks cilvēks, kurš atvērti attiecas pret valodu un nacionalitāšu jautājumiem, esmu pret jebkāda veida konfliktiem, tāpēc man to visu saprast ir diezgan grūti. Taču man ir acīmredzams, ka Latvijā sabiedrība šobrīd - tas attiecas arī uz kultūras nozari - ir it kā sadalījusies divās nometnēs. Mūsu festivālā ir krievvalodīgās mūzikas segments, taču arī liels Rietumu mūzikas segments. Esam uzņēmušies visai ambiciozu uzdevumu abas šīs nometnes apvienot - tas gan pagaidām šeit vēl nav izdevies nevienam. Bet mēs tomēr pacentīsimies.

- Vai ir pamats runāt par divām nometnēm, ja uz Kubānu brauc tādi starptautiski vārdi kā Enter Shikari, Guano Apes, The 69 Eyes, Garbage un citi? Šādas grupas taču klausās gan krievvalodīgie, gan latvieši, gan arī šeit iebraukušie ārzemnieki!

- Iespējams. Taču esmu jau sapratis to, ka mūs šeit uztver kā krievu festivālu, līdz ar to daudzi varbūt pat neieskatās tā afišā. Daudzi droši vien pat nav pamanījuši, ka Kubānā šogad uzstājas tikai trīs grupas no Krievijas (plus viena jaunā) - Tarakany!, Nogano un Kirpichi. Tātad kādi 95% ir starptautiskais repertuārs, ne no Krievijas. Taču, lai to secinātu, nepieciešams kaut vai paskatīties uz afišu. Man šķiet, ka ne vienmēr tas tiek darīts, līdz ar to man ir aizdomas, ka daudzi joprojām nemaz nezina, ka Lucavsalā notiks festivāls ar Garbage vai The 69 Eyes piedalīšanos. Un tā ir liela problēma.

- Šogad festivāla nosaukumu esat latviskojuši, no Kubana pārejot uz Kubāna, turklāt programmā ir arī divas latviešu grupas - All Day Long un Freelancers. Ne tās pazīstamākās, piezīmēsim.

- Festivāla nosaukumu mainīt nevaru un arī negribu, jo tad tas būtu pavisam cits pasākums, taču vismaz kaut šādā veidā cenšos izrādīt pretimnākšanu tām mājām, kurās esmu viesmīlīgi uzņemts, un adaptēt šo nosaukumu atbilstoši šeit pastāvošajām valodas tradīcijām. Turklāt arī Krievijā festivāla nosaukums tika izrunāts ar uzsvaru uz minēto zilbi. Ceru, ka ar šo garumzīmi (šo vārdu Iļja izrunā latviski - aut.) Kubāna vairs netiek uztverts kā kaut kāda Novaja volna. Esmu pārliecināts, ka daudzi latvieši nemaz nekad nav zinājuši, kas īsti piedalās festivālā Novaja volna - nu, kaut kādi tur Krievijas izpildītāji… Vēlos jau saknē izravēt iespējamo līdzīgo attieksmi pret Kubānu, jo mēs arī Krievijā nekad neesam bijuši krievu mūzikas festivāls un vienmēr esam centušies pieaicināt iespējami vairāk Rietumu mākslinieku, un vēl jo vairāk neesam šādas ievirzes festivāls šeit. Kas attiecas uz latviešu grupām - es vēl neesmu pilnībā apguvis Baltijas mūzikas skatuvi, taču ceru, ka jau pēc gada būšu daudz informētāks tās norisēs. All Day Long man šķita ļoti simpātiska grupa, kas labi atbilst Kubānas atmosfērai, bet Freelancers piedalījās jauno kolektīvu konkursā, palika tajā otrie, taču uz šejieni nevarēja ierasties uzvarētāji - amerikāņu grupa, tāpēc festivālā piedalīsies viņi un vēl viena grupa no Krievijas.

- Kā šī festivāla rīkošanu Latvijā uztvēra Krievijā? Piemēram, daži uz Laimas Vaikules rendezvouzu braucošie krievu mūziķi dzimtenē tika lamāti gandrīz vai par nodevējiem.

- Kaut kāds vilnis šādu paziņojumu sakarā bija pērn, šogad situācija ar Kubānu pa lielam Krievijā jau vairs nevienu neinteresē. Valstī taču ir kaudze daudz aktuālāku un smagāku problēmu. Turklāt mēs no Krievijas taču pārcēlāmies uz Latviju piespiestā kārtā, mums neatstāja nekādus variantus, līdz ar to būtu diezgan dīvaini mūs vainot bēgšanā, jo mēs taču to nedarījām pēc savas vēlmes. Nepaužu neapmierinātību par šo faktu, tā vienkārši notika. Līdz ar to - viss ir mierīgi. Turklāt mērķauditorija, ar kuru rēķinās festivāls Kubāna, ir lojāla un neuzķeras uz kaut kādiem politiskiem āķiem. Atšķirībā no poptusovkas, kas vienmēr cenšas izdabāt konjuktūrai, tostarp politiskajai. Rokenrols pēc tā neizjūt nepieciešamību.

- Pērn trīs dienu laikā festivālu apmeklēja 15 000 cilvēku, vai šogad plānojat ievērojamu apmeklētības pieaugumu?

- Ceru, ka cilvēku būs vairāk, taču pieaugums nebūs diez ko būtisks. Atbrauks vairāk cilvēku no Krievijas, jo viņiem bija vairāk laika sagatavoties šādam braucienam, taču tajā pašā laikā pie mums milzīgiem septiņjūdžu soļiem atnākusi ekonomiskā krīze, ar katru gadu dzīvojam aizvien sliktāk un sliktāk, tāpēc no finansiālā aspekta brauciens uz Latviju daudziem ir problemātisks. Savukārt par Latvijas iedzīvotājiem - jā, viņu būs vairāk, taču tieši cik vairāk, man pagaidām ir grūti atbildēt.

- Vai tas, ka šogad Kubāna norisinās vienlaikus ar Rīgas pilsētas svētkiem, festivālam ir pluss vai mīnuss?

- Grūti pateikt. Iesākumā man likās, ka tas būs pluss, bet šobrīd man sāk likties citādi. Ja pilsētā notiek liels skaits dažādu bezmaksas izklaides pasākumu, tas vienalga atņem kādu potenciālo festivāla auditorijas daļu. Nemaz nerunājot jau par to, ka šādi milzīgi pasākumi rada lielu slodzi pilsētas infrastruktūrai - gan transportam, gan viesnīcām, gan drošībai. Protams, visu risināt ir daudz sarežģītāk, taču mēs šajā jomā neizjūtam lielus sarežģījumus.

- Biļešu cenas šogad gan nudien ir ļoti, ļoti pievilcīgas.

- Jā, mēs šajā jomā izdarījām visu, ko vien varēja izdarīt, lai festivālam piesaistītu iespējami vairāk cilvēku, Nezinu, vai šis piegājiens būs nostrādājis vai nē. Atklāšanas dienas biļetes cena joprojām ir 14,99 eiro, un tas uz tādām grupām kā The Subways, NOFX, Enter Shikari un citām - vēl lētāk var būt tikai par brīvu. Uz pārējām dienām sākotnēji bija 25 eiro, bet tagad ir 30 eiro, savukārt biļete uz visām festivāla dienām maksā 60 eiro. Jebkurā gadījumā šī cena ir atbilstoša vienas dienas biļetei kādā citā festivālā pie jums Latvijā, kas nesen te notika (smaida).

- Pirmais Kubānas gads Rīgā nenoliedzami bija ar zaudējumiem, droši vien arī otro piemeklēs tāds pats liktenis - cik ilgi esi gatavs ciesties un strādāt?

- Jā, mani arī uztrauc šis jautājums (smejas)! Kubāna mani ir barojusi, kā minimums, piecus gadus, un barojusi neslikti. Laikam tagad ir pienācis laiks kaut nedaudz Kubānu pabarot man. Ceru, ka man to nenāksies darīt ilgi. Jo mani finansiālie resursi diemžēl nav bezgalīgi.