"Mēs redzam, ka kopumā šogad finansējums veselības aprūpei ir mazāks nekā pagājušajā gadā. Tas ir jocīgi, zinot, kāda ir inflācija", intervijā aģentūrai LETA saka jaunais Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.
Slimnīcu biedrība iepriekš vēstīja, ka atlikušajiem gada mēnešiem slimnīcām trūkst līdzekļu, ka rezultātā septembrī slimnīcas varētu būt spiestas pārtraukt valsts apmaksātu pacientu plānveida ārstēšanu un pacientiem par pakalpojumiem būs jāmaksā pašiem. Kāda situācija ir RAKUS?
Mēs redzam, ka kopumā šogad finansējums veselības aprūpei ir mazāks nekā pagājušajā gadā. Tas ir jocīgi, zinot, kāda ir inflācija. RAKUS šā gada pirmā ceturkšņa finanšu radītāji ir ievērojami sliktāki nekā pagājušajā gadā. Kopējā situācija, kas saistīta ar finansējumu, nav laba. Kā piemēru varu minēt, ka ļoti daudzi tarifi, kas ir pašizmaksas tarifi slimnīcām par sniegtajiem pakalpojumiem un kurus apmaksā valsts, ir zemāki nekā reālā pašizmaksa. Tie nav mainīti, un tā ir liela problēma. Pie milzīgās inflācijas, kas valda pasaulē, Eiropā un Latvijā, tas ietekmē kopējo izmaksu bāzi, kas slimnīcai ir, lai sniegtu pakalpojumus. Diskusija par to ir bijusi, ir un būs gan ar ministriju, gan citām slimnīcām un iesaistītajām pusēm. Šis jautājums ir sarežģīts. Tas, ko mēs apņemamies darīt, ir nodrošināt medicīnas pakalpojumus mūsu pacientiem, jo ārstu zvērests jau paredz, ka pacients vienmēr ir pirmajā vietā, un tā būs arī mana atbildība - meklēt, kādā veidā mēs finansējumu varēsim nodrošināt no valsts, un meklēt risinājumus, lai varētu sniegt veselības aprūpes pakalpojumus mūsu pacientiem.
Tas nozīmē, ka ir nepieciešams pārskatīt tarifus vai arī pacientu līdzmaksājumus?
Tarifi ir jāpārskata, tur šaubu nav, jo tie ir zem pašizmaksas. Risinājums ir jāmeklē, bet risinājumam noteikti jābūt ilgtspējīgam. Pašreizējie tarifi ir vērsti uz negatīvu finanšu rezultātu radīšanu - jo vairāk pakalpojumu sniedz un vairāk pacientu apkalpo, jo finansiāli neizdevīgāk tas kļūst slimnīcai.
Kā kopumā vērtējat esošo krīzes situāciju veselības aprūpē, ņemot vērā, ka līdz maija beigām ministrijām savos budžetos bija jāpārskata izdevumi, lai meklētu papildu finansējumu veselības un izglītības nozarēm? Kas, jūsuprāt, nepieciešams, lai atrisinātu situāciju ilgtermiņā?
Darbu valsts sektorā esmu uzsācis nupat, tādēļ domāju, ka nebūtu korekti mācīt vai dot padomu, kā valdībai darīt savu darbu.