RECENZIJA: Holy Lamb - "Gyrosophy"

Latvju progresīvā roka grupa «Holy Lamb» dzīvo savā mūzikā un arī savā pasaulē, tāpēc nav brīnums, ka par to plašākai auditorijai par to pie mums ir maz zināma. Nepelnīti – šī grupa pastāv jau no 1991. gada (sākotnēji gan tā spēlēja tolaik modē esošo «thrash metal») un izdevusi jau četrus albumus, no kuriem trīs starptautiskos leiblos.

Lūk, diskogrāfija: «Bite In The Dust» (1996), «Salt Of The Earth» (1999), «Beneath The Skin» (2002) un «Gyrosophy» (2015. gada decembrī digitāli, maijā - arī CD versijā). Jaunā ripuļa izdevēji ir Francijas ierakstu kompānija «Musea». Šajā diskā iekļautas astoņas dziesmas, no kurām dažas ir pat desmit gadu vecas un beidzot sagaidījušas savu pareizo laiku. Grupas līderis joprojām ir viens no tās dibinātājiem, vokālists un basģitārists Aigars Červinskis (otrs bija viņa brālis Ēriks), viņa tuvākais domubiedrs ir ģitārists Ansis Markauss (abi minēti kā šī diska producenti), bet pārējie ir Aleksandrs Voļperts (ģitāra), Juris Rāts (taustiņi) un Toms Circenis (bungas). Arī šoreiz «Holy Lamb» nav iztikuši bez viesmūziķiem, piemēram, «instruments» Reinis Sējāns piebalsojis dziesmā «To the Boy I Used To Be», viņa māsa Liene tajā un vēl arī instrumentālajā skaņdarbā «In the Safety of My Hilltop Empire» spēlējusi flautu, «black metal» grupas «Eschatos» šausmvokāliste Kristiāna Kārkliņa ar savu balsi padarījusi krāsaināku «Trouble Vision», bet vijolniece Evai Binderei demonstrējusi savas prasmes skaņdarbā «Down The Memory Hole». «Albuma ierakstam varējām pieiet īpaši radoši, jo katrs savas partijas rakstījām sev ērtos apstākļos, bez laika ierobežojumiem. Protams, tāpēc kardināli mainījās dažu šķietami iespēlēto un pat koncertos izpildīto dziesmu raksturs, tomēr brīvais režīms patīkami atsvaidzināja ieraksta procesu. Katrs albumam varējām dot vislabāko un pārdomāti pievienot skaņu paletei arī citu instrumentu nokrāsas. Man vienmēr ir šķitis, ka albumam jātop tieši šādi - nepiespiestos apstākļos, ar maksimālu rīcības brīvību, nevis svešu studiju ierobežotās laika stundās. Protams, šādi ierakstot albumu,rodas jauns izaicinājums - koncertos nospēlēt dziesmas pēc iespējas tuvāk ierakstam. Mūsu izpratnē tieši tāda ir progresīvās mūzikas esence - nemitīgi pārbaudīt un uzlabot sniegumu, neapstājoties pie ierastām modrību iemidzinošām klišejām,» albuma tapšanas gaitu raksturo Ansis Markauss.

PAR. «Holy Lamb» mūziķu individuālā meistarība ir biedējoši augstā līmenī, arī skaņdarbi ir visnotaļ interesanti. Piemēram, «Porkpower» vai «Murderous Words» - noklausieties kaut vai šos darbus, vismaz gūt priekšstatu par šīs grupas darbību jau nu vajadzētu katram sevi cienošam Latvijas mūzikas cienītājam.

PRET. Šķiet, šis vairs nav progresīvais roks, bet zinātniski akadēmiski izglītojošais roks vai kaut kas tamlīdzīgs. Latvju zemē šādas mūzikas piekritējus varēs mierīgi sapulcināt kādā mazizmēra kafejnīcā vai palielākā «narvesenā», bet Rietumos - tur viņiem arī bez mūsējiem dažādu eksperimentētāju ir gana. Tiesa, diez vai «Holy Lamb» vīriem rūp, ko par viņiem kāds domā, vai vispār domā, un vai viņu mūzika kādam ir vajadzīga - pašiem interesanti, ar to arī pietiek.

Sandris Vanzovičs

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu «Randoms».