VAKARA ZIŅAS: Spridzīgās tumšmates Līgas Robežnieces saulgriežu stils

Ir klāt vasaras saulgrieži, kad visapkārt smaržo jāņuzāles, kad gribas iekrist saules pielijušā pļavā un gulēt tik ilgi, kamēr no galvas līdz kājām ieplūst enerģija, kas sildīs un spēcinās aukstajos ziemas vakaros.

Ļaudis steidz vīt ziedu un ozollapu vainagus, rotā mājas, īpašās vietās zīmē latvju rakstu zīmes, kas domātas labklājībai un aizsardzībai, brūvē putojošu miestiņu un iekārto ugunskura vietas. Svētku burvību »Vakara Ziņām« palīdzēja izbaudīt kāda īpaša sieviete - divu meitu māmiņa, lauku sētas saimniece, «Muzikālā teātra 7» dziedošā aktrise un latviešu dzīvesziņas vērtību sargātāja Līga Robežniece.

Līga, kas jau sešus gadus sevi dēvē par lauku saimnieci, atklāj, ka gatavošanās vasaras saulgriežu svinībām viņas sētā notiek divu nedēļu garumā. Līdz 21. jūnija vakaram jābūt izravētām - gan dobēm, gan siltumnīcai. Svētku rīts sākas ar bērza slotu siešanu un raspodiņu tējas vākšanu. Lēnām ar meijām tiek rotāta māja, gatavoti ēdieni un dzērieni. Un pēc labi padarīta darba ir jāsāk rotāties un pucēties svētku vakaram. «Ar meitām dodamies pļavās vākt trīs pušķus no trejdeviņiem ziediņiem un zālītēm. Katrs deviņu ziedu pušķītis noplūkts ar īpašu vēlējumu. Viens pušķis domāts sev, lai laba veselība un darbi sokas, otru pušķi plūcam par saviem tuvajiem, un trešais pušķītis ar domām par globālām lietām - lai uz zemes miers, lai Latvija gudra, lai Daugava tīra. Plūcot ziediņus, mūsu mērķis ir sajust zemeslodi uz plaukstas. Pušķīši tiek sadedzināti saulgriežu vakara ugunskurā, lai sadeg un piepildās viss, kas iecerēts. Bet ceturtais pušķis, kurā ir daudz vairāk ziedu un zālīšu, pakārts istabā pie sienas līdz nākamajam gadam.»

*

Bez dziesmām un dejām nav iedomājami Jāņi. Tad Līga uzvelk košu kleitu, un pirmā izskan himna «Dievs, svētī Latviju!».

«Šie ir svētki, kas Visumā rakstīti. Atliek vien atslābināties un nedomāt lieku, domāt labu un stipru. Visums pats vada... Pērn 21. jūnija naktī ar meitām dziedājām pie uguns liesmas. Visums deva savu, un tā bija ziemeļblāzma, kas uzziedēja debesīs. Šīs visas ir maģiskas naktis! Ir tikai jāspēj sajust un ieraudzīt! Ja esi visu darījis tā pamatīgi un no sirds, nevis tikai vienas dienas laikā izdzēris alu un pārlēcis ugunskuram, tas atspoguļojas visu augu gadu, jo sniedz enerģiju un aizsardzību.»

*

Spilgti sarkanā kleitā ar svaigi plūktu paparžu pušķi Līga dodas pretī maģiskajai saulgriežu naktij, kad spēj notikt visdažādākie brīnumi.

Visu dienu mājas pagalmā saules enerģiju ir uzkrājis no piemājas akas smeltais ūdens, kas ieliets lielajā ģimenes krūkā. No tā slāpes remdē gan liels, gan mazs līgotājs. Līgas mīļākais svētku dzēriens ir putojošais miestiņš, kuru viņai labpatīk degustēt kā vīnu.