Līga Robežniece. Atgriezusies
90. gadu pirmajā pusē uz latvju skatuves dominēja šlāgerdeju mūzika, tostarp grupa Bingo ar atraktīvo Līgu Robežnieci pie mikrofona. Uz ilgiem gadiem viņa bija kaut kur nozudusi, taču nu atkal atgriezusies – ar jaunu apņēmību.
Latvijas Radio ēterā izskanējušas divas jaunas dziesmas Mēs runāsim acīm tik klusu un Apskauj mani, kuru izpildītāja ir Līga Robežniece - abas ir kopdarbs ar Prāta vētras basģitāristu Ingaru Viļumu, kurš ir arī to mūzikas autors. Jaunākajai paaudzei Līgas vārds droši vien neizsaka pilnīgi neko, bet vidējai tas jau ir piemirsies, lai gan savulaik viņa bija ļoti pazīstama dziedātāja - līdz gadsimtu mijai darbojusies grupās Saule (kopā ar tagadējo Logo līderi Ansi Klintsonu) un Bingo, kuru kasešu pārdošanas dati tolaik bija šai desmitgadei grūti aptveramos augstumos. Pēc tam solodarbība tika pārtraukta, taču Līga bija manāma dažādos projektos kā fona vokāliste, tostarp arī Starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā. «Es biju [backing vokāliste] gan Marijai Naumovai, kad 2001. gadā atgriezāmies ar uzvaru, gan arī pēc desmit gadiem Anmary, kas diemžēl beidzās ar neveiksmi,» atminas Līga. «Es visu šo laiku kopā ar Muzikālo teātri 7 piedalījos dažādās izrādēs kā dziedošā aktrise, bija dažādas lomas, tāpat piedziedāju Marijai Naumovai, Ivo Grīsniņam-Grīslim, Normundam Rutulim, Viktoram Zemgalam, Olgai Rajeckai un daudziem citiem. Katru gadu kopā ar Ingaru piedalījāmies arī Supernovā - daudzus liku uz skatuves un domāju par viņu imidžiem, taču pašai [uzstāties] negribējās. Bet šogad kaut kā sagribējās!» sev raksturīgajā atraktivitātē stāsta mūziķe. «Kaut kā nomainījās iekšējais fīlings: esmu producente, ilgu laiku pati sevi nedzirdēju, taču pēkšņi sevi sadzirdēju. Ilgu laiku nevarēju sev atrast nišu, jo šlāgeri padziedāt nespēju, man no tā metas pumpas. Tiesa, arī šīs dziesmas, kas šobrīd aizgājušas Muzikālajā bankā, ir kompromiss: gribējām ieskaņot kaut ko kantri stilā, taču nācās piedomāt arī par to, ko latviešu publika klausās. Nedarot pāri savai sirdsapziņai, studijā sanāca, lūk, šāds te rezultāts. Galvenais moto - kaislīgs, emocionāls un melodisks mūzikas produkts. Mēģināsim bradāt pa dvēseles stīgām.»
Ar prātnieku Ingaru Viļumu dziedātāja sadarbojas jau padsmit gadu. «Kad Marija uzvarēja Eirovīzijā, [bundzinieks] Vilnis Strods vāca pavadošo sastāvu, lai varētu braukt Eiropas tūrē, - tajā bija arī Ingars, [taustiņnieks] Džulians, ģitārists Andrejs Jevsjukovs un es bekos. Apceļojām teju visu Eiropu un kaut kā saberzējāmies, joprojām visi esam draugi. Starp citu, 2004. gadā ar Ingaru ierakstījām albumu Pelēkā, kas bija ļoti skaists, taču tā arī netika izdots, jo nevarēja šim projektam dabūt naudu. Taču dažas dziesmas no tiem laikiem mēs vēl reanimēsim.»
Pēdējos gados Līga savu dzīvi vairāk saistījusi ar laukiem - pat mazliet pārsteidzoši, ka viņa sadomājusi atkal atgriezties aktīvajā apritē. «Jā, man ir vaļā, esmu jaunā sērfojumā, atvērta dažādiem piedāvājumiem un bez jebkādām baiļu sajūtām. Man gribas sniegt cilvēkiem savas emocijas, gribas ar tām dalīties. Negribas gan arī par kaut ko ļoti cepties, bet gribas vienkārši darīt - ja būs, būs, ja nebūs, nebūs. Pēc 40 gadu sasniegšanas dzīve tomēr mainās. Savulaik bija tāda leģendāra filma Maskava asarām netic, kur bija frāze, kuru teica galvenā varone, ka pēc četrdesmit viss tikai sākas. Un es tiešām kā bērns un tīne ticēju, ka būs 40 un notiks brīnums! Nu jau pirms kāda laika man šie 40 ir iestājušies, un es varu teikt - tiešām nav ne vainas!» smejas Līga.