RECENZIJA: "Napalm Death” - "Apex Predator – Easy Meat”
Britu „grindcore” pionieru „Napalm Death” vairāk nekā 30 gadus ilgajā karjerā šis ir jau piecpadsmitais studijas albums. 17 dziesmas 47 minūtēs – daudz? Ha, tad jūs neesat dzirdējuši šī žanra klasiķu debijas albumu „Scum” (1987), kurā 33 minūšu laikā izskanēja 28 kompozīcijas! Nu jau kādu laiku „napalmi” tik zibenīgos tempos nemauc, tomēr ir atgriezušies pie saknēm, proti, mežonīga „grindcore”, no kura bija jau atteikušies 90. gadu sākumā.
Šobrīd vienīgais, kurš palicis grupas sastāvā no pašiem tās pirmsākumiem, ir kolorītais basģitārists Šeins Embērijs: kad šie mūziķi viesojās Rīgā un uzstājās klubā „Melnā piektdiena”, Embērijs ieklīda pūlī, kur netīšām uzkāpa šo rindu autoram uz kājas. Šāda sajūta varētu būt pakļūstot zem kombaina „Ņiva”... Pie mikrofona jau ilgus gadus ir Marks Grīnvejs jeb Bārnijs, ģitāra ir Miča Harisa pārvaldījumā (no 1990. gada), bet pie bungām trako Denijs Herera (no 1991. gada). Albums izdots zem respektablā „Century Media” zīmola. Kritiķu atsauksmes par jauno „ND” darbu ir satriecošas: „Kerrang!” un „The Guardian” iešķiebuši pat piecas zvaigznītes no piecām, bet citi sliktākajā gadījumā noskauduši vien kādu puszvaigzni vai balli. Pēc „Metacritic” datiem (tajos tiek izvilkts tāds kā vidējais rādītājs no prestižākajiem muzikālajiem izdevumiem) „napalmi” dabūjuši 93 punktus no 100! Tā, lūk!
PAR. ”Napalm Death” trumpji palikuši nemainīgi: zibenīgas kompozīcijas, mežonīgs vokāls un teicama ritma sekcija, bet, kas pats galvenais, neskaitāmas ritma maiņas praktiski katrā kompozīcijā, kas klausītājam neļauj atslābt ne uz brīdi. Te tas viss ir.
PRET. Gaumes jautājums, bet pirmajos divas albumos šajā grupā pabijušais vokālists Lī Dorians (vēlāk viņš sevi spilgti pierādīja grupā „Cathedral”) tomēr šķita krietni spēcīgāks nekā Bārnijs. Taču tā ir sena sena pagātne.
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.