Ja palūkojos uz savu pēdējo gadu dzīves gaitu, man ir pilnīgi skaidrs, kāpēc tajā rodas tik neparastas un pozitīvas izmaiņas – tā notiek, kopš manā iknedēļas ritmā ir ienākusi biodanza jeb biodeja, kā to biežāk dēvē Latvijā. Šī unikālā metode, ko piedzīvoju jau četrus ar pusi gadus, spēj radīt impulsus, lai es sāktu dzīvot vieglāk, harmoniskāk, apzinātāk un no visas sirds. Ja ļauj sev būt tam, kas esi, sajūti brīvību. Es gribu, es eju, es uzdrīkstos!
AUTORES PIEREDZE
Savu pirmo reizi biodejā laikam neaizmirsīšu nekad. Tā bija atvērtā nodarbība, tas nozīmē, ka jau stabilā grupā ienāk ļaudis, kuri vēlas izmēģināt šo metodi. Es biju jauniņā un pilnībā ļāvos notiekošajam.
Pēc sarunu apļa, kurā katrs iepazīstināja ar sevi, sekoja kustību daļa. Atskanēja mūzika, mēs sadevāmies rokās un gājām aplī. Mēs klausījāmies un skatījāmies, ko pastāsta un dejojot parāda biodanzas skolotāja Kristiāna, un tad radoši laidāmies katrs savā dejā. Bijām pa vienam, pāros, pa trim un četriem, tad atkal visi kopā. Mainījās mūzika, garām mijās cilvēki, viņu smaidi un acu skati. Tas bija viegli un pacilājoši. Sekoja dejas, kad mūzika kļuva maigāka un lēnāka, relaksējoša, kustību temps - rāms, meditatīvs. Manas acis bija aizvērtas. Piepeši sajutu, ka man pār vaigiem sāk ritēt asaras. Tās plūda un nerimās, un es ļāvos šīm straumēm, jo jutu, ka tās skalo manu sirdi un dvēseli. Mūzika pamazām kļuva aktīvāka, ķermenis nesteidzīgi atgriezās priekā. Acis vēl bija pārpilnas asaru, bet es jutos tik laimīga! Es redzēju citu smaidīgās acis, kas ieskatījās manī dziļi un saprotoši.
Es nenojautu, kas ar mani notika šajās divās stundās, un nemaz necentos to saprast, bet vienu gan zināju noteikti - es to gribu piedzīvot vēl un vēl!
Jēgpilna kustība dzīvībai
Biodanzu šobrīd praktizē cilvēki vairāk nekā 50 pasaules valstīs. Metodes idejas autors ir Čīles zinātnieks, Santjago universitātes profesors, psihologs, antropologs un mākslinieks Rolando Toro Araneda. Sākotnēji viņa pētniecības interese saistījās ar garīgo slimību neiroloģiskajiem aspektiem, taču pagājušā gadsimta 60. gados Rolando Toro radās ideja attīstīt dziļāku un universālāku metodi, kas ļauj ikvienam saglabāt un atgūt fizisko un garīgo veselību, nosaucot to par biodanzu. Šā vārda atšifrējums ir vienkāršs - bio apzīmē dzīvi, dzīvību, bet danza - jēgpilnu kustību, deju.
Šajā paša radītajā sistēmā profesors iekļāva un savienoja labāko no daudzām metodēm un praksēm, kā arī integrēja nozīmīgas zinātniskas atziņas, tajā skaitā neiropsihoimunoloģijas, kas pēta hormonālo, nervu un imūnsistēmas mijiedarbību.
Metodes mērķis ir uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti, mazināt ikdienas stresu, nonākt pie fiziskas un emocionālas labizjūtas. Tās pamatā ir ideja par ikvienas dzīvās sistēmas spēju atjaunoties un pašregulēties.
Metodes pilnveidošanai Rolando Toro veltīja vairāk nekā 40 savas dzīves gadu! Līdz pat sava mūža nobeigumam - viņš nodzīvoja 84 gadus - pētnieks turpināja ceļot un daudzās pasaules valstīs mācīt biodanzas metodi. Viņam ir daudz sekotāju un skolnieku, kuri turpina profesora iesākto.
Uz Latviju biodanzu atveda divi ievērojami psiholoģijas jomas zinātnieki un praktiķi - doktore Alehandra Villegasa (Alejandra Villegas; Argentīna/Spānija/Vācija) un Leipcigas universitātes profesors Markuss Štuks (Marcus Stueck; Vācija). Pirms desmit gadiem viņi Rīgā nodibināja Baltijas Biodanza skolu, kur joprojām apmāca šīs metodes skolotājus. Biodejas grupas darbojas vairākās Latvijas pilsētās, piemēram, Rīgā, Jūrmalā, Tukumā, Siguldā, Cēsīs, Limbažos, Valmierā. (Precīzu informāciju var atrast Latvijas Biodanza skolotāju asociācijas mājaslapā - biodanzalatvia.lv)
Tava unikālā deja
Biodanza ir īpaši izstrādāta sistēma, kuras regulāra praktizēšana attīsta spēju dzīvot apzinātāk, harmoniskāk, mierīgāk un jēgpilnāk. Sāc just vairāk prieka un enerģijas, kļūst vieglāk pieņemt un iemīlēt savu ķermeni, uzlabojas kustību valoda un stāja, pieaug pašcieņa un pašvērtība.
Katra nodarbība jeb, kā to dēvē biodanzā - vivencija (tulkojumā no spāņu valodas - emocionāls pārdzīvojums) sastāv no savstarpēji saistītiem, noteiktiem vingrinājumiem jeb dejām, kuru mērķis - ierosināt intensīvu emocionālu pieredzi. Nodarbībās izmanto īpaši atlasītu mūzikas kolekciju, metodes pozitīvā iedarbība ir pārbaudīta daudzos zinātniskos pētījumos.
Interesanti, ka vienlaikus darbojas vairāki dziedinoši faktori - mūzika, daudzveidīgas deju kustības ar iespēju izpaust un sajust pašam sevi, kā arī mijiedarbība starp dalībniekiem. Jo biodanzas nodarbības notiek tikai grupā. Tā ir jūtīga komunikācija, kas notiek bez vārdiem - vivencijas laikā dalībnieki nesarunājas.
Pirms katras dejas skolotājs izstāsta tās nozīmi un to parāda kopā ar mūziku. Skatoties un klausoties dalībnieki jau izdzīvo šo deju it kā «no ārpuses». Pēc tam katrs tiek aicināts to izdejot, iegūstot savu pieredzi. Nav konkrētu dejas soļu, bet ir iespēja piedzīvot aizvien jaunu dejas radīšanas brīnumu, kas ir unikāls, tikai tavs.
Nojauc veco aizsargmūri
Netrūkst cilvēku, kuri negrib pat izmēģināt biodeju, aizbildinoties: es nemāku dejot, man nesanāks, ko tur iešu... Nereti tas nāk no mazotnes vai skolas laika, kad cilvēkbērns tika kritizēts vai nopelts. Un tas iespiežas dziļi atmiņā vai noslēpjas zemapziņā. Bet kas tad ir deja? Tā ir kustība, ko vada cilvēka emocijas vai jūtas tieši šajā brīdī, un atbilstoša mūzika to var palīdzēt atraisīt.
Citi nesaprot: vai tad nebūs nekādas horeogrāfijas, drīkstēšu dejot, kā gribu?! Jā, tieši tā. Metode ir balstīta autentiskās kustībās, un tās galvenais mērķis ir nevis cilvēkam iemācīt konkrētas dejas, bet gan veidot veselīgas attiecības ar sevi un citiem.
Nodarbības uzdevums ir caur dejas kustību un mūziku ievest cilvēkus dziļāk viņu zemapziņas procesos, tuvāk katra dabiskajai būtībai, iedarbojoties caur to nervu sistēmas daļu, ko pats nevada. Turklāt dinamiskie un relaksējošie deju vingrinājumi un tiem atbilstošā mūzika ir izkārtota secībā, kas palīdz nonākt līdzsvarā ķermeņa simpātiskajai un parasimpātiskajai nervu sistēmai.
Biodanza ļauj iepazīt sevi ar ķermeniska un emocionāla pārdzīvojuma starpniecību, savienoties ar sava iekšējā prieka avotu. Tā ir dzīves saite, kas savieno ar sevi pašu. Ar katru nākamo vivenciju ir iespējams nokļūt tuvāk savai patiesajai būtībai un dziedināt dvēseli.
Un vēl biodanza ļauj tikt galā ar psiholoģiski sāpīgajām «rētām». Nereti gan ir visai sūri plēst nost gadiem krātās aizsardzības kārtas. Taču šim procesam tiek radīta droša un draudzīga vide - nāc, mēs tevi pieņemam tādu, kāds esi. Nav svarīgi, kā tu dejo, cik varenu aizsargmūri esi sakrāvis, bet tevī ir tāda pati dvēsele kā ikvienam no mums, tā gaida un ilgojas. Tikai ļaujies.
Katrā nodarbībā caur mūziku, deju un dalībnieku mijiedarbību var saņemt tik daudz jaunu sajūtu un informācijas, ko ar prātu nemaz nevar aptvert. Piedzīvotajam ir jāļauj sakārtoties un integrēties apziņā jaunā veidā, tāpēc pēc nodarbības nekas netiek pārspriests un analizēts.
Pētījumi ir pārliecinoši
Biodanzas vivencijas laikā ir iespējams dzīves laikā iegūtās grūtās emocijas «pārrakstīt» ķermeņa atmiņā jaunā un pozitīvā veidā. Neirozinātne to skaidro kā jaunu neironu savienojumu ceļu veidošanos smadzenēs. Ja biodejas nodarbības piedzīvo regulāri, tam ir iespēja notikt salīdzinoši īsā laikā, turklāt iegūtais rezultāts ir ilgnoturīgs.
Pētījumos, kas saistīti ar biodanzas metodi, parādās vērtīgi secinājumi. Dalībnieki jau pēc trīs mēnešu praktizēšanas atzīmē pirmās stabilās pārmaiņas savā dzīves labizjūtā, bet pašattīstībai nozīmīgas izmaiņas tiek sasniegtas, ja iknedēļas nodarbības apmeklē vismaz vienu gadu. Cilvēki, kuri turpina arī nākamajā gadā praktizēt biodanzu, atzīst, ka pirmajā gadā jūtas ieguvuši labu, drošu pamatu un nu sāk labāk atraisīties katra patiesās spējas.
Leipcigas universitātes profesors Markuss Štuks savā doktora darbā pētīja fizioloģisko rādītāju izmaiņas biodanzas nodarbības laikā - ādas elektrisko pretestību, pulsa ātrumu, elpošanas ritmu, asinsspiedienu. Pirms un pēc nodarbībām tika ņemti siekalu paraugi, lai noteiktu dažādu hormonu līmeni. Tika pierādīts, ka nodarbību laikā nozīmīgi paaugstinās vairāku svarīgu hormonu līmenis, pieaug arī tā dēvētais laimes hormons, uzlabojas imunitāte, samazinās ikdienas stresa radītās sekas, un cilvēks jūtas veselāks, atbrīvotāks un laimīgāks.
Biodanzas vingrinājumi īpaši stimulē limbiski hipotalāmo sistēmu un rada endokrinoloģiskas, veģetatīvas un imunoloģiskas reakcijas caur dažādu neiromediatoru iesaisti. Tā rezultātā var sekot izmaiņas pieredzē un uzvedībā, kas savukārt ietekmē ķermeni, kustības un stāju.
Biodanzas iedarbības ceļš sākas nevis ar racionālu izzināšanu un domāšanu, bet tieši pretēji: ceļš uz jaunu pieredzi ved caur emocijām, jūtām un instinktiem, bet kognitīvā jeb racionālā domāšana tiek pieslēgta pēc tam.
Šī metode dziedinoši iedarbojas gan fiziski, gan garīgi. Tā māca dzīvot apzināti un no sirds.
** Rakstā izmantoti Latvijas Biodanza skolotāju asociācijas interneta materiāli.
IEVĒRO!
Biodanzas nodarbības ir tieši tev, ja vēlies:
• justies iekšēji līdzsvarotāk un mierīgāk;
• stiprināt pašcieņu un pašvērtējumu;
• vairot dzīvesprieku un enerģiju;
• uzlabot saskarsmes un empātijas spējas;
• pilnveidot kustību valodu un justies labi savā ķermenī;
• izjust iekšēja piepildījuma sajūtu no katra dzīves mirkļa;
• drosmīgāk īstenot savus mērķus;
* vispusīgi un veselīgi izkustēties, savienojot jūtas, prātu un ķermeņa kustības;
• vienkārši justies priecīgāk, veselīgāk un laimīgāk savā ikdienā.