MĀJOKLIS UN ASTRODIZAINS. Is­ta­bas augu "zvaig­žņu kar­te"
 
©Pixabay

Telp­au­gu cie­nī­tā­ji žē­lo­jas, ka daž­kārt at­se­viš­ķi telp­au­gi vi­ņu mā­jās nī­ku­ļo un ne­aug, pat vis­rū­pī­gā­kā kop­ša­na ne­pa­līdz. Mēdz būt, ka augus skar kā­da sli­mī­ba, ku­ru ne­iz­do­das uz­va­rēt pat ar paš­iem la­bā­ka­jiem kop­ša­nas lī­dzek­ļiem. Tam var būt da­žā­di ie­mes­li – viens no tiem sais­tās ar cil­vē­ka zo­di­aka zī­mes īpa­šī­bām.

Cil­vē­ka rak­stu­ra īpat­nī­bas un zo­di­aka zī­mes ener­ģi­ja ie­tek­mē telp­au­gus - pa­līdz vai arī trau­cē augiem zie­dēt vai nest aug­ļus.

Auniem jā­ņem vē­rā, ka vi­ņu di­na­mi­ka un kar­stums it kā uz­sūc mit­ru­mu no augiem, par ku­riem vi­ņi rū­pē­jas. Auna telp­au­giem ne­pie­cie­ša­ma ba­gā­tī­gā­ka lais­tī­ša­na, ne­kā to ie­sa­ka kop­ša­nas in­struk­ci­jas.

Vēr­sis ir rū­pīgs, un vi­ņa pār­zi­ņā eso­šie augi var ciest no mēs­lo­ju­ma pār­ba­gā­tī­bas, pār­mē­rī­gas lais­tī­ša­nas vai ap­gais­mo­ju­ma. Augi, ko kopj Vēr­sis, pat ju­tī­sies la­bāk, ja ba­rī­bas vie­las būs ne­pie­tie­ka­mā dau­dzu­mā, tā­pēc nav jē­gas tos lu­ti­nāt ar da­žā­diem mēs­lo­ju­miem.

Dvī­ņu ap­rū­pē­tie augi la­bāk jū­tas is­ta­bā ar svai­gu gai­su. Bie­ža pie­ba­ro­ša­na ar da­žā­diem ba­rī­bas lī­dzek­ļiem un tīrs gaiss - lūk, di­vi no­slē­pu­mi Dvī­ņu puķ­kop­ja veik­smei.

Vē­ži mēdz sū­ro­ties, ka vi­ņu augi pēk­šņi iet bo­jā pa­šā brie­du­mā. Sli­mī­bu un augu bo­jā­ejas ie­mesls ir pā­rāk mit­ra aug­sne vai mitrs gaiss. Ne­pār­cen­tie­ties ar lais­tī­ša­nu, it īpa­ši zie­mas pe­ri­odā. Ļau­jiet ze­mei po­di­ņos ne­daudz ap­žūt.

Pār Lau­vu val­da Sau­le, kas pa­da­ra vi­ņu par gais­mas un mī­les­tī­bas zī­mi. Nav ne­kāds no­slē­pums, ka augi la­bāk jū­tas, ja cil­vēks ar tiem sa­ru­nā­jas. Da­riet tā!

Jau­na­vas telp­au­giem ir jā­jūt, ka par tiem kāds rū­pē­jas - re­gu­lā­ri ap­lais­ta, pie­ba­ro, no­slau­ka no la­pām pu­tek­ļus, lai­kus pār­stā­da, ap­griež sau­sās la­pas, pie­sien vī­teņ­au­gus. Ja Jau­na­va būs kā auk­le sa­viem augiem, tie ne­sli­mos.

Sva­ru zī­mē dzi­mu­šie cie­na es­tē­tis­ko skais­tu­mu. Bie­žāk pa­gro­ziet po­di­ņus ar augiem, lai zars ne­iz­liek­tos, tie­co­ties pret gais­mu, no­vā­ciet no­kal­tu­šās la­pas un zie­dus un ap­grie­ziet kup­los augus, iz­vei­do­jot ele­gan­tu vai­na­gu.

Skor­pi­onu augiem bie­žāk var ras­ties sli­mī­bas vai kai­tēk­ļi. Ie­tei­kums puķ­kop­jiem - ak­tī­vi iz­man­tot lī­dzek­ļus cī­ņai ar kai­tēk­ļiem pro­fi­lak­ses no­lū­kos.

Strēl­nie­ka augiem vis­a ga­da ga­ru­mā būs ne­pie­cie­ša­ma gais­ma un sil­tums. Tā­pēc la­bāk tos likt uz lo­ga vai ie­kār­tot māk­slī­go ap­gais­mo­ju­mu.

Me­žā­zis ir telp­au­gu ap­rū­pē­tājs. Vi­ņam pu­ķu­po­dos jā­pie­ber vai­rāk smil­šu vai kūd­ras, lai bū­tu mīksts, jā­veic la­ba dre­nā­ža un bie­žāk jā­ir­di­na po­di­ņā ze­mes vir­sē­jā kār­ta.

Ūdens­vī­ram vien­mēr jā­būt mod­ram, jo vi­ņa augi var sa­slimt pēk­šņi. To­mēr šīs zo­di­aka zī­mes val­do­šā Gai­sa sti­hi­ja pa­sa­ka daudz priekš­ā: jeb­ku­ri augi, ko iz­au­dzē Ūdens­vīrs, bai­dās no caur­vē­jiem.

Zi­vis ir vis­tā­lāk dis­tan­cē­ju­šās no ma­te­ri­ālās pa­sau­les stei­gas, tā­pēc cil­vē­kiem Ziv­ju zī­mē is­ta­bas augi var ļo­ti il­gi iz­tikt bez pie­ba­ro­ša­nas un ar mi­ni­mā­lu lais­tī­ša­nu.

Der zināt!

Gu­mij­ko­kam ir vis­lie­lā­kās un bie­zā­kās la­pas, kas at­tī­ra tel­pu no do­mu pār­spī­lē­ju­mu un ga­ru ru­nu ener­ģi­jas par sma­gām pro­blē­mām. Šis augs bū­tu no­de­rīgs cil­vē­kiem, kas ilg­sto­ši ie­cik­lē­jas uz vie­nu do­mu. Ja vien mā­cē­tu sa­ru­nā­ties ar augiem, gu­mij­koks mums pa­lūg­tu «no­mai­nīt pla­ti». Gu­mij­koks ne ti­kai at­tī­ra tel­pu no pār­spī­lē­tām un no­ve­co­ju­šām do­mām, bet arī pa­līdz sin­te­zēt do­mas vie­no­tā ve­se­lu­mā. Pie­mē­ram, zi­nāt­nie­kiem un pēt­nie­kiem, kas ap­vie­no sa­vā dar­bā vai­rā­kas zi­nāt­ņu no­za­res, gu­mij­koks var iz­rā­dī­ties ļo­ti no­de­rīgs. Tā­pat arī māk­slas cil­vē­kiem, kas sa­vā kre­atī­va­jā dar­bī­bā ap­vie­no vai­rā­kus sti­lus un vir­zie­nus. Lī­dzī­gi šim augam ie­dar­bo­jas vis­i augi ar lie­la­jām la­pām, ti­kai to va­ri­āci­jas at­šķi­ras.

Nau­das ko­ka la­pas stin­gri sa­sais­ta šo augu ar Ze­mes sti­hi­ju, ar ma­te­ri­āla­jām dzī­ves sfē­rām. Tie­ši šie augi at­tī­ra tel­pu no do­mām, kas sais­tī­tas ar rū­pēm par nau­du, un pa­līdz at­rast pa­rei­zo ce­ļu uz lab­klā­jī­bu. Nau­das koks at­tīs­ta dar­ba mī­les­tī­bu, vei­ci­na dar­ba spē­jas.

Smal­kās la­pas (pie­mē­ram, acā­li­ja) at­tī­ra tel­pu un mū­su prā­tu no sī­ku­mai­nām do­mām.

Asās la­pas (pie­mē­ram, as­pa­rags) at­tī­ra no pret­ru­nī­ga­jām do­mām un pa­līdz sa­vie­not šķie­ta­mi ne­sa­vie­no­ja­mas lie­tas, kā arī vei­ci­na ab­strak­to do­mā­ša­nu.

Kak­tu­sa ada­tas at­tī­ra tel­pu no «asa­jiem» vār­diem un do­mām, vei­ci­not prā­ta asu­mu.

Kak­tu­si ir ļo­ti no­de­rī­gi mā­jās, kur dzī­vo cil­vē­ki, kas ne­spēj pār se­vi val­dīt un il­gi tur aiz­vai­no­ju­mu. Lod­vei­dī­gie pa­lī­dzēs sa­val­dī­ties apa­ļī­giem saim­nie­kiem, bet pirkst­vei­dī­gie kak­tu­si de­rēs pļā­pu un skan­dā­lis­tu sa­cel­tas vēt­ras slā­pē­ša­nai.

Ja no­lik­si kak­tu­sus pie lo­giem un ie­ejas dur­vīm, tie pa­sar­gās mā­ju no ļau­nā. Kak­tu­sā dzī­vo Ūdens un Uguns sti­hi­ja, tur­klāt vie­na ot­rai ne­no­da­rot pār­i, tā­pēc kak­tu­si mā­ca ie­cie­tī­bu pret tiem, ko ne­mī­li un kas ne­at­bilst ta­viem prin­ci­piem.

Al­ve­ja pa­līdz at­tī­rīt un uz­la­bot tel­pas ener­ģē­tis­ko lau­ku. Šo augu uz pa­lo­dzes ie­sa­ka tu­rēt dak­te­riem un cil­vē­kiem, kas bie­ži tie­kas ar slim­nie­kiem, jo tā pa­līdz aiz­gai­ņāt jeb no­ņemt ne­ga­tī­vo, kas sa­krā­jas die­nas lai­kā.

Ģe­rā­ni­ja der kā zi­bens­no­ve­dējs mā­jās, kur cil­vē­ki daudz strī­das. Tā no­ņem kon­flik­tu slik­to ener­ģi­ju, mu­di­na ie­rau­dzīt po­zi­tī­vo, ma­zi­na stre­su.

Efe­ja ir ap­ņem­ša­nās ka­ra­lie­ne - mu­di­na uz gri­bas­spē­ku, sniedz ener­ģi­ju, lai va­rē­tu pār­va­rēt grū­tī­bas, uz­va­rēt sa­vus kom­plek­sus, kā arī dod spē­ku smē­ķē­ša­nas at­me­ša­nai, no­tie­vē­ša­nai u.c.

Lī­da­kas­te at­tī­ra tel­pu no slik­tām do­mām un slik­tiem vār­diem, mu­di­na pār­va­rēt slin­ku­mu, vei­ci­na tiek­smi uz zi­nī­bām. Lī­da­kas­te ir sko­lo­tā­ju un sko­lē­nu ta­lis­mans un lie­lis­ki ie­de­ras arī dar­ba­vie­tā.