«Ekstrasensu cīņu» šovos Ingvars Eļ Vorons tika pieteikts kā dalībnieks no Latvijas. Latvijā viņš vairs nedzīvo, dzīvo Doņeckā, bet ir skaidrs, ka šovs diktē savus noteikumus –Latvija nav eksotiska valsts, tomēr – Eiropa… Un arī viņš pats norāda Rīgu kā savu dzimto pilsētu. Sevi dēvē par rūnu šamani.
Apguvis daudz ezoterisku zinību - masāžu, reiki, gaišdzirdību, spēj dziedināt ar rokām. Pirmā sieva, par madam Annu dēvēta Jelgavas zīlniece, gan iebildusi, ka dziedināšana nav izdevīga nodarbošanās, bet viņš nav paklausījis, devies mācīties. Deviņdesmitajos gados apmeklējis kāda maga nodarbības, kur kopā sešās dienās un par 100 latiem cilvēks «izmācīts» par magu un dziednieku. Kā var nojaust, pats tādai simultānapmācībai nav ticējis.
Kas jūs esat?
Toties es nevaru nepajautāt: «Kas jūs esat?» Ingvars Eļ Vorons atbild: «Es nesaucu sevi par ekstrasensu. Es esmu rūnu šamanis. Tā mani nodēvēja paziņa, altajiešu šamane. Es ticu Odinam, Toram, citiem skandināvu dieviem.»
Igors Černovs ir pieņēmis radošo un ezoterisko pseidonīmu Ingvars Eļ Vorons. Viņam ir stāsts par to, ka Odinu, augstāko dievu skandināvu mitoloģijā, saticis sapnī. Odins piešķīra Igoram ezoterisko pseidonīmu un solījis, ka abi vēl tikšoties. Es vaicāju, vai ir saredzējušies vēlreiz. «Grūti pateikt,» atbild Ingvars Dieva Krauklis. Jo Ingvars ir atvasinājums no dieva Ingvi (ir tāda rūna «dievs Ingvi» - aut.), vai arī slāvu valodās analogs ir personvārds Igors, Eļ apzīmē dievu Elohīmu, savukārt «Ворон» krievu valodā ir krauklis. Kraukļus sapnī rūnu šamanis redzējis ne reizi vien.
Cietuma skola
Igora Černova tēvs bija čigāns, māte - poliete, vectēvs ebrejs. Tāds mikslis, kas spēj radīt neordināru gēnu kopumu. Un vēl cietums. Viņš neslēpj, ka 26 gadus pavadījis ieslodzījumā. Bijuši vairāki cietumsodi. «Zagu,» pats īsi komentē. «Ilgi sēdēju, bija man cita dzīve. Pareizi, ka mani iesēdināja. Varbūt tikai vienu reizi iedeva pārāk daudz.»
Cietumā nav ko darīt, nav jābrīnās, ka sāka meklēt, ar ko nodarboties. Loģiski, ka ieslodzītie ar stāžu labi sajūt cilvēku, jo cietumā pavadītais laiks izveido par labu cilvēkpazinēju. Tāpat kā žurnālistikā nostrādātas desmitgades. Neesmu pārliecināta, ka «Ekstrasensu cīņu» dalībnieks gribēja atstāt iespaidu, bet viņš demonstrēja savas reiki spējas - palūdza atļauju paturēt savu roku virs manējās. Vai sajūtu karstumu? Jā. Bet esmu mācījusies reiki, tāpēc mani tas nepārsteidz. Viņš ir kļuvis par reiki meistaru, un ir arī trīs mācekļi.
Kādā intervijā Ingvars Eļ Vorons atzīst, ka pēc vairāk nekā 20 gadu nodarbošanās ar parapsiholoģiju, ezoteriku, maģiju un arī psiholoģiju viņš var sacīt, ka ieslodzījumā līdz tam neapzinātas spējas atklājas tiem cilvēkiem, kuriem ir lemts tās izmantot. Tas ir ceļš, viņš saka.
Līdz 45 gadu vecumam viņš neinteresējās par ezoteriku, par maģiju un tamlīdzīgām mistiskām nodarbēm. Kad atkal bija cietumā, kā pats saka, pēdējo reizi, negaidot izteica paredzējumus savam kameras biedram. Pats brīnījās, bet teiktais esot piepildījies.
Ceļš uz astroloģiju
Cietumā viņa rokās nonākusi plāna, Taškentā atkārtoti izdota astroloģijas grāmata. Oriģinālā - 1913. gada izdevums. Rinda uz grāmatiņu bijusi liela, tā katram iedota tikai uz vienu nakti. «Pārlapoju, mani viss ieinteresēja. Lasu, ka esmu Jaunava. Sāku domāt - Jaunava? Es? Interesanti. Palasīju vēl, uzrakstīts, ka Jaunavai iespējamas divas dažādas dzīves. Citur neesmu to lasījis. Kā tā? Tikai vēlāk sapratu, ka viena dzīve man bija cietums, bet, kad iznācu, sākās cita. Vēl bija teikts, ka esmu mistiķis, mags, alķīmiķis vienā dzīvē, bet citā - karavīrs,» atceras Ingvars Eļ Vorons.
Viņš sācis prātot, ko varētu nozīmēt grāmatā izlasītais. Jā, bērnībā viņa tēvocis, jūras aviācijas pulkvedis, gribējis puiku atdot Nahimova jūrskolā. Zēnam labāk padevās humanitārie mācību priekšmeti, viņu neinteresēja eksaktās zinības. Bet tēvocim jūrskolā pazīšanās, viņš gribēja radubērnu iekārtot tur.
Nesanāca.
Cietumā izlasītā grāmatiņa bija kā āķis lūpā - jāmeklē vēl. Iznāca brīvībā, sapirka grāmatas un lasīja. Tagad viņš noteic, ka astroloģiju apguvis pašmācības ceļā, izmēģinot vairākas skolas.
Par savu pirmo skolotāju astroloģijā rūnu šamanis dēvē Ļubovu Mednis.
Neklātienē mācījies Maskavas eksperimentālās parapsiholoģijas akadēmijā, sācis vairāk pētīt savu horoskopu un ieraudzījis, ka viņam piemīt dzejnieka un rakstnieka dotības. Atcerējies Ļubovas Mednis iepriekš sacīto - trenējies rakstīt!
Lasījis grāmatas, apmeklējis kursus, gadījies iekulties sektās, bet tur ilgu laiku nav uzkavējies. Un arvien nopietnāk pievērsies astroloģijai. Ingvars Eļ Vorons labprāt atceras, kā devies pie astrologa Aleksandra Sokolova un taujājis, par ko liecina Hīrona atrašanās vieta viņa natālajā kartē. Hīrons dzīvojas 12. mājā. Astrologs atbildējis: jūs agrāk atvērāt svešus dzīvokļus, bet tagad atverat svešas dvēseles. «Es kļuvu mēms. Tā ir! Jo tagad cilvēki man atklāj savas dvēseles, izstāsta to, ko savējiem nestāsta,» vīrietis par to runā, emociju pārņemts. Aktierisks. Prot «paņemt» auditoriju un neapnikt.
Dzejā pieraksta, ko dzird
Ļubova Mednis saskatījusi vīrietī arī gaišdzirdību un iedrošinājusi to izmantot. Cilvēkam atliek nosaukt vārdu un dzimšanas datumu, un Ingvars Eļ Vorons sāk rakstīt. Dzejā. Viņš to dēvē par Telpas un Laika skenēšanu. Ja internetā viņam lūdz konsultāciju, viņš atbild nelabprāt. Īsi uz pāris jautājumiem - jā, bet labāk tomēr ja ne aci pret aci, tad skaipā. Tad var redzēt sarunas biedru.
«Es neko nesaprotu no tā, kas uzrakstīts, man tie ir skaisti vārdi, bet cilvēks, kuram tas rakstīts, saprot uzreiz. Viena sieviete raudāja. Iedeva man naudu, es prasu: kāpēc raudat? Viņa atbild: tur viss par mani pateikts. Bet es pats neko nesaprotu, ko esmu uzrakstījis. Es runāju par pagātni, tagadni, par nākotni - reti. Tas tāpēc, ka katrs cilvēks iekšēji pats zina savu ceļu, ko darīt, bet cilvēki tomēr iet pie zīlniecēm.»
Sarunas laikā izmet - esot pārņēmušas raksturīgas sajūtas, tātad var rasties dzejolis par mani. Gaišdzirdīgs dzejolis. Lai viņš to uzrakstītu, vajadzīga skenētā cilvēka piekrišana. Man viņš to nejautā, un es neizrādu vēlmi uzzināt, ko rūnu šamanis sacīs, jo zinu to, kas ir bijis, un to, kas notiek šobrīd.
Ingvars Eļ Vorons stāsta, ka redz pravietiskus sapņus. Arī Latvijas neatkarības atgūšanu nosapņojis, mazliet citādāk, nekā viss notika, bet sarkanbaltsarkani karogi viņa sapnī plīvojuši. Jau 1966. un 1971. gadā viņš redzējis, «kā viss notiks». Ātri aplēšu, ka viedos sapņus rūnu šamanis redzējis 19-20 gadu vecumā. Bet gaišredzība viņā pamostas reti, un šo spēju rūnu šamanis neizkopj. Piebilst, ka mēdz redzēt «bildītes», tajā laikā atslēdzas un it kā neatrodas realitātē. Vismaz ne šajā.
Ekstrasensu cīņās negribēja cīnīties
Šovā «Ekstrasensu cīņas» piedalījies divas reizes. Šā gada jūnijā Latvijā varēja skatīties «Ekstrasensu cīņas. Ukraina», 12. sezonu. Tajā spēkus izmēģināja arī Ingvars Eļ Vorons.
Viņu uzaicināja piedalīties, lepojas, ka no 270 cilvēkiem atlasi izturēja 12, un viņš bija viens no tiem. Pats nav rāvies piedalīties, iespējams, savdabīgais tēls - platmale, efektīgais spieķis, ugunīgās acis un prasme runāt - piesaistīja šova veidotāju uzmanību «Dieva Krauklim». Rūnu šamanim no Latvijas.
«Mani nebija saprotams nosaukums. Kāpēc cīņas? Vajag draudzēties. Bet tas ir šovs. Viņi grib, lai piemērojas tam, kas vajadzīgs šovam. Es tam nepiekritu. Es teicu, ka es nerunāšu, ko man liek teikt,» smejas šova dalībnieks.
Par aizkulisēm viņš izstāsta to, kas Krievijas interneta portālos figurē sen - kāda ir maksa par uzvaru šovā (naudas izteiksmē), ko ļāva, ko neļāva darīt. Viņam prasīts staigāt ar zizli. Nuja, šovā vajag ne tikai saturu, bet arī formu. Iespējams, formu pat vairāk nekā saturu. Tāpēc daļa šova dalībnieku izskatījās ne no šīs pasaules.
Par saviem konkurentiem gaišdzirdīgais teic - es jūtu, kad ne to runā, ne to dara.
*
INGVARS EĻ VORONS PAR SEVI
Dzejolī «Kas es esmu?» viņš raksta: nedaudz esmu dzejnieks, nedaudz mākslinieks un mazliet - sava likteņa ķīlnieks. Tomēr atbildēt uz jautājumu «kas es esmu» viņš bīstas. Ja netrāpa desmitniekā?
Dzimis 1947. gada 27. augustā Rīgā.
Dzīvo Doņeckā. «Rīgu neaizmirstu,» uzsver Eļ Vorons.
17 gadus dzīvoja Jelgavā, neilgu laiku Maskavā, arī Anglijas pilsētā Kingstonā pie Hallas.
Patīk ceļot.
Pirmo reizi pie spalvas ķēries 1994. gadā, bet nopietnākie mēģinājumi rakstīt sākās 1995. gadā. Tēmas: mīlas lirika, erotiska mistika, filozofiska dzeja.
Patīk fantastika un fantāzijas literatūra.
Zīmē, atspoguļojot domformas uz papīra.
Nodarbojas ar maģiju, astroloģiju, dziedniecību, reiki skolotājs. Ir masāžists ar 20 gadu pieredzi.
Rūnu šamanis.
Apguvis taro pie Ellas Novikovas, izveidojis savu dziedniecības sistēmu, balstoties uz Vecajiem Arkāniem.
Patīk bardu mūzika, šansons, 50. gadu roks un džezs. Iecienītākās filmas: fantastika, piedzīvojumu kino, spriedzes filmas.
Par mīļākajām rotaļām koķeti piebilst: paslēpes divatā tumsā.
Maskavas eksperimentālās parapsiholoģijas akadēmijā mācījies pie Faridas Kadirovas, parapsihologs - dziednieks.
*
UZZIŅAI
ODINS
Seno skandināvu panteonā Odins bija augstākais dievs. Tiek dēvēts arī par kara dievu.
Simbols - melna krāsa, tāpēc Odina labvēlību var izpelnīties ar amuletu melnā krāsā.
Uz Odina pleciem sēdēja divi melni kraukļi Hugins (Domas) un Munins (Atmiņas), ziņneši, kas ienesa vēstis no malu malām. Odins bija arī gudrības, dzejas un maģijas dievs un upurēja aci, lai varētu padzerties no milža Mīmira apsargātā apslēptās gudrības avota.
Ezoterikā uzskata, ka Odina ietekmes laikā (21.03.-20.04.) dzimušajiem cilvēkiem piemīt gudrība un maģiskas spējas, un spēja vadīt un iedvesmot lielas cilvēku masas.
Pēc tam, kad Ingvars Eļ Vorons bija skandējis savus sievietēm veltītos mīlestības dzejoļus, man (tik negaidīti, ka gandrīz mēlē iekodu) pār lūpām pārspruka jautājums: cik sieviešu viņam bijis? Jautājums samulsināja gan mani, gan rūnu šamani un dzejnieku vienā personā. Viņš acīm redzami apjuka un atteica, ka mazāk, nekā varētu domāt. Lai vai kā, bet uz Doņecku viņš pārcēlās mīlestības dēļ. Un 2013. gadā Jelgavā notika Ingvara Eļ Vorona grāmatas «O, sievietes, jaunietes, dāmas...» prezentācija. Tā ir viena no daudzajām, ko viņš izdevis.
