Šoreiz viss notika citādāk. Vispirms bija saruna ar gonga meistari, skaņu terapeiti Ilzi Pastari, pēc tam pārbaudīju uz savas ādas, kas ir gonga meditācija. Ilze to dēvē arī par terapiju. Varu runāt tikai par savām izjūtām, un tās ietērpju salīdzinājumā: gonga skaņas prātu “aizpeldina” ātrāk un citādāk nekā “jumtu noraujošā” Vāgnera mūzika.
Esat sertificēta skaņu terapeite. Kā jūsos radās interese par skaņu?
Ar skaņu esmu saistīta kopš bērnības, esmu mācījusies mūzikas skolā, strādājusi bērnudārzā par mūzikas skolotāju. Pēc tam mans ceļš aizvijās saistībā ar psiholoģiju un psihoterapiju, līdz sāku sajust, ka dvēselei kaut kas pietrūkst. Īsti nebija skaidrs, pēc kā ilgojos. It kā ir viss, ko jaunībā vēlējos sasniegt, ir ģimene, profesija un darbs, kas patīk.
Nokļuvu skaņu terapijas meistarklasē pie Alīcijas un Ričarda Eiliakiem, kuri ir arī visu Latvijas gongu meistaru skolotāji. Tad es atpazinu, ka dvēselē esmu ilgojusies pēc skaņām. Sākumā apguvu darbu ar Tibetas dziedošajiem traukiem, pamazām - arī gonga zināšanas. Patika. Tas pat nav īstais vārds, es jutu, ka tas darbojas. Pat nedomāju, ka vadīšu gonga meditācijas. Šis bija cits ceļš nekā mana ilgā psihoterapijas un psiholoģijas prakse. Pamazām nonācu līdz savam pirmajam gongam, sāku vadīt gonga meditācijas un jau vēlāk interesējos par skaņu terapiju vēl plašāk. Uzreiz gribu pateikt, ar ko atšķiras skaņu un mūzikas terapijas. Mūzikas terapiju apgūst, mācoties Stradiņa universitātē, bet skaņu terapija ir diezgan haotiska nozare, un cilvēks, apmeklējot vienas dienas semināru, sevi var nosaukt kā grib.
Pēc viena semināra sevi un citus cienošs cilvēks diez vai uzdosies par speciālistu.
Ticiet man, ir daudz kas redzēts. Skaņu terapijas nozari neviens neregulē, tāpēc tajā nav un nevar būt īpaša sakārtotība. Šajā nozarē Eiropā un Amerikā lieto nosaukumu “sound healing”, skaņas dziedniecība. Austrumeiropā populārāks ir “skaņu terapija”. Kāpēc? Mani kolēģi Krievijā ir apjautuši, ka šeit ir izplūdis priekšstats par dziedniecību, cilvēkus tas vārds atbaida. Tāpēc vairāk izmantojam apzīmējumu “skaņu terapija”.
Ko skaņa ar mums izdara?
Pirmām kārtām apiet prātu un nokļūst tieši sirdī. Pastāv ļoti daudz veidu, kā strādāt ar sevi, un daļai no tiem ir grūtāk iedarboties, tāpēc, ka cilvēks saduras ar prāta grūtībām. Tiek daudz runāts par to, kā lai atslēdz prātu. Lūk, skaņa apiet prātu, un, jo īpaši, gonga skaņai ir tik spēcīga iedarbība, ka prāta aizsardzības uzbūvētos mūrus var ļoti ātri apiet. Mūsos ir visādi aizsargmehānismi, piemēram, racionalizācija ir viens no tiem. Skaņa ļoti maigā veidā to apiet.
Tātad skaņa palīdz iegūt prāta mieru? Nomierināt prātu?
Pat ne nomierināt, bet ieraudzīt, ka bez prāta ir vēl kaut kas cits. Cilvēki dzīvo ar apziņu: kamēr es domāju, tikmēr esmu. Rietumu cilvēkam prāts ir ļoti svarīgs, jo esam auguši tādā kultūrā.
Ir arī dabas vai gēnu dotais pūrs – kāds vairāk reaģē caur emocijām, cits izmanto loģiku un racionālo prātu. Neticu, ka katrā cilvēkā ir precīzi 50 procentu emociju un tikpat daudz – loģikas.
Kurš gan to var izmērīt? Es uzskatu, ka Latvijā visa apmācība ir balstīta uz prāta attīstību, līdz ar to ir jautājums, vai tiešām prāts ir spēcīgs no dabas, vai arī audzināšana un izglītības sistēma ir palīdzējusi prātu nostiprināt kā lielu mūri. Tomēr pienāk brīdis, kad sāc ilgoties pēc kā cita. Sāc jautāt: vai nekā cita nav? Vai viss ir tikai caur prāta filtru jāizlaiž? Tad katrs sāk savu ceļu pretī dvēselei.
Prāta cilvēkam tad šķiet, ka viņš kļūst neaizsargāts un līdz ar to - ievainojams.
Domāju, ka ne tikai liekas, bet viņš tā jūtas. Daudziem cilvēkiem ir bail zaudēt kontroli – ja es atklāšos, tad kaut kas notiks. Bailes zaudēt kontroli pastāv un tām ir jābūt, bet jāiegūst arī pieredze, ka var būt citādāk. Sākumā tam pretojas. Kā notiek pretestība gonga meditācijā? Cilvēks never acis ciet vai ik pa laikam paskatās, kas notiek. Kad gonga meditācija beidzas, viņš aši pietrūkstas…
Paķer savu pledu un aiziet?
Būtu labi, ja tā, jo tad viņš paliktu ar sevi, bet cilvēks sāk uzdot jautājumus: kas tas bija, kāpēc man sāpēja galva, kas notika? Viņš atkal ķeras pie pasaules iepazīšanas caur prātu.
Ja viņš zinātu atbildes uz saviem jautājumiem, tad varbūt nomierinātos un netincinātu.
Protams, es atbildu, tāpēc esmu, lai palīdzētu ieraudzīt, ka var arī citādāk. Gribu pateikt, ka bieži vien seansa laikā tiek sasniegts efekts, taču pēc tam cilvēks atkal atgriežas pie tā, kā viņš dzīvo. Es nekādā gadījumā neaicinu palikt bez prāta (smejas), bet gribu palīdzēt ieraudzīt, ka ir dvēsele, un visus svarīgākos lēmumus mums vajadzētu pieņemt, balstoties uz dvēseles balsi, uz sirdsbalsi. Būtu vēlams tā darīt.
Izlasīju, ka gonga meditācijā skaņa ietekmē cilvēku bioķīmiskā, šūnu līmenī. Kā tas notiek? Jo to var pārbaudīt, bet dvēsele ir abstrakts vārds, mēs nezinām, kur tā ir un vai vispār ir.
Ir, ir. Jūs kā prāta cilvēks jautājat: kur viņa ir? Skaņu terapijai ir vairāki virzieni, bet gonga terapija tiek pieskaitīta pie vibroakustiskās masāžas. Uz organismu tā iedarbojas divējādi – kā akustika un vibrācija. Liekas, kas gan var būt, tā ir tikai skaņa. Bet uz ultraskaņas terapiju cilvēki iet, vai ne? Arī tā ir skaņu terapijas nozare. Gongam ir spēcīgas vibrācijas. Atsaukšos uz zinātniekiem, ka gonga skaņu iedarbības pamatā ir šūnu elpošanas aktivizācija un mitohondriālā fermenta darbība. Iedarbība notiek metafiziskā līmenī, ko mēs nevaram atpazīt, un psihofizioloģiskā līmenī. To nodrošina spēcīgas dažādu amplitūdu skaņu svārstības. Gonga skanējuma laikā mainās asins bioķīmija, tas nozīmē, ka palielinās eritrocītu spēja piegādāt skābekli audiem un orgāniem. Pētījumi pierāda, ka notiek iedarbošanās uz imūnsistēmu un muskuļu relaksāciju, smadzenēs rodas teta un delta viļņi. Vibroakustiskā iedarbība ir arī arfai, bet vibrācijas ir vājākas. Arfa der emocionālā stāvokļa atslābināšanai, bet skaņas neietekmēs organismu kopumā. Mūsdienu pētījumi parāda, ka gonga terapiju var izmantot baiļu, fobiju ārstēšanā, ir labi rezultāti narkomānu rehabilitācijas procesā. Varu apliecināt, ka ar bezmiegu var ļoti labi strādāt.
Paradoksāli, ka skaņa, skaļums nomierina prātu. Prāta nomierināšanai taču iesaka meditāciju klusumā.
Cilvēki ir ilgstoši nākuši uz seansiem un teikuši, ka gonga meditācija ir vienīgā vieta, kur viņi var normāli izgulēties. Pētījumi pierada, ka gonga meditācijas laikā cilvēka smadzenes atrodas delta viļņu stāvoklī, tas ir dziļš miegs bez sapņiem un pazūd ķermeņa izjūta. Cilvēki ar jutīgu nervu sistēmu sūdzas, ka nekādi nevar iemigt. Bet te - spēlēju gongu un viņi iemieg. Vēlāk paši brīnās. Vai tad mēs abas varētu aizmigt, kad aiz durvīm tik skaļi kā pašlaik darbojas putekļu sūcējs? Tikai, ja divas dienas nebūtu gulēts. Mani, piemēram, traucē pat pulksteņa tikšķēšana. Gonga meditācijas laikā izmainās smadzeņu viļņu garums un cilvēks nonāk dziļa miera stāvoklī, kur notiek pašatjaunošanās procesi, un cilvēks var rast resursus veselības atjaunošanai. Tā nav atpūta un gongs nav brīnuminstruments, bet ar tā palīdzību cilvēks var nokļūt šajā mierīgajā stāvoklī, kurā organisms saņem impulsu, ka pats sevi spēj dziedināt. Gonga terapija nav absolūti universālas zāles, bet viens no veidiem, kā varam sev palīdzēt.
Tad ar vienu terapijas reizi nepietiks.
Īslaicīgais kurss - četras līdz sešas reizes – palīdz izvairīties no virspusējām emocionālām problēmām, attīra apziņu no nekonstruktīvām domām un ļauj pārvarēt rezistenci attiecībā uz citām ārstniecības metodēm. Organisms pārstāj pretoties citām ārstniecības metodēm. Ilglaicīgai iedarbībai vai strādājot ar izteiktām, specifiskām veselības problēmām vajadzēs 10 līdz 15 reizes. Tie, kuri saka – aiziešu vienu reizi un tad jau redzēs -, izmet naudu vējā. Viena terapijas reize nepalīdzēs. Ir jānoskaņojas uz iekšējo darbu, jāsaka sev, ka mēģināšu iegūt vislabāko rezultātu, nevis ziņkārības dēļ jāaizstaigā uz kārtējo pasākumu, kad viss cits jau izmēģināts.
Pieļauju, ka tiem, kas nav dzirdējuši gongu, ir izveidojies priekšstats, ka šis instruments ir draudīgs.
Tā arī ir. Kad pirmo reizi dzirdēju gonga skaņas, mani pārņēma ļoti spēcīgas nāves bailes. Sākumā, kad tika izmantoti citi instrumenti un skaņas bija maigākas, man kā cilvēkam ar vokālo izglītību bija interesanti. Sesijas vidū, kad gongs sāka skanēt ļoti skaļi, likās, ka mirstu, pasaule grūst pār mani. Tādas izjūtas piedzīvoju pirmo reizi. Skaņa palīdzēja izvilkt ārā bailes, ar kurām ikdienā nesastopos. Katru dienu es nedomāju par to, ka pasaule iet bojā. Kad bailes kļuva ļoti spēcīgas, man bija sajūta, ka jāiet prom, jāslēpjas. Lai arī atrados izmainītā apziņas stāvoklī, pazibēja doma: es neesmu viena, te ir daudzi citi, man nebūs vienai jāmirst. Mirklīgs klikšķis, un bailes pārgāja. Es izgāju tām cauri. Nākamajās gonga sesijās ar tādām bailēm vairs neesmu saskārusies. Tāpēc, balstoties uz savu pieredzi, varu teikt, ka gongs ir ļoti labs instruments, lai strādātu ar bailēm. Nevis lai bēgtu vai baidītos, bet lai satiktos ar savām bailēm.
Jūs konstatējāt, nē, piedzīvojāt, ka baidāties no nāves.
Visiem ir bail, tikai bailes ir apslēptas dziļi zemapziņā. Arī es līdz gonga sesijai nebaidījos, manas bailes no zemapziņas tika izvilktas gonga sesijas laikā. Tā ir vēl viena gonga skaņu iedarbība - uz zemapziņu. Ja sakām “man nav bail no nāves”, tad tas ir apziņas stāvoklis. Es apzinos, ka man nav bail no nāves.
Pajautājiet cilvēkiem, kas mēģina izdarīt pašnāvību. Domāju, ka viņi nebaidās nomirt.
Ja pajautātu, tad atbildēt varam tikai to, kas atrodas apziņā. Vairāk nekā 95 procenti no visa glabājas zemapziņā. Līdz ar to tas, ko es kādam saku, ir pieci procenti no tā, kā jūtos, kādas ir manas domformas.
Atzīšos, ka nezinu, kā var justies gonga meditācijā, toties esmu piedzīvojusi bailes. Varu tikai iedomāties, ka skaņa spēj uzjundīt baiļu sajūtu. Bet kā lai saprot, tieši no kā ir bail? Bailes pārklāj kā vilnis.
Pirmajās sesijās bailes neuzpeld bieži, tieši pretēji, cilvēki saka, ka zemapziņas, dvēseles līmenī viņi gonga skaņas atpazīst. Un viņiem tās patīk. Viens no gonga meditācijas definējumiem ir peldēšanās Visuma skaņās. Kosmosā sūtītās zondes ir ierakstījušas Visuma, planētu skaņas. Tās ir līdzīgas gonga skaņām. Tāpēc ne visiem ir bail. Redz, jūs no prāta viedokļa runājat: saprast, no kā ir bail.
Bet kā varu cīnīties, izlabošu sevis teikto, ne cīnīties, bet strādāt ar to, ko nesaprotu?
Jūsu izpratnē ir tikai viens ceļš – saprast, bet gonga meditācija piedāvā iespēju vienkārši izdzīvot. Sastopoties ar bailēm, ej tām cauri, atlaid, un parādās pieredze, ka spēju izdzīvot to brīdi, kad ir ļoti bail. Šī pieredze paliek atmiņā. Kad beidzas gonga sesija, es aicinu: mēģiniet neieslēgt prātu! Nevajag analizēt, kas notika, kāpēc es nobijos, kas man patika, kāpēc raudāju. Visu vajag pieņemt un atlaist, vajag ļaut emocijām iet un nākt. Emocijas nevajag analizēt, tās vajag izdzīvot, ar tām vajag sastapties. Daudzi nemaz nevar sastapties ar emocijām, un prāts ir lielisks līdzeklis, kā izbēgt. Jo varu nevis sastapties ar bailēm, bet varu parunāt par bailēm. Tās ir atšķirīgas lietas. Gonga meditācijā cilvēki mācās sastapties ar emocijām.
Lai sastaptos ar savām emocijām, nepieciešama drosme. Tu esi viens, bez atbalsta grupas.
Jā. Bet tu arī ieraugi, ka tas nav nekas briesmīgs. Mums ir svarīgi prast apieties ar abām iespējām – emocijām un prātu.
Gongiem ir nosaukumi, piemēram, Jupitera, Saules, Vēja gongs. Vai katram no tiem ir atšķirīgs skanējums?
Meditācijās izmanto planetāros gongus un to skanējums ir noskaņots atbilstoši planētu skaņas frekvencei. Planetāro gongu vibrācijas translē mūsu kaulu sistēmas ritmu, kas palīdz harmonizēt, aktivizēt organismu atbilstoši visām enerģijas frekvencēm. Cilvēkiem ir iespēja izmēģināt dažādas planētu skaņas frekvences, jo katram gonga meistaram ir atšķirīgi gongi. Man ir Neptūna un Hīrona gongi. Izvēlējos skanējuma dēļ. Hīronu ilgi klausījos, un man ļoti patika šī skaņa. Un joprojām patīk. Tas ir mans gongs. Hīrona galvenā funkcija ir cilvēka apziņas paplašināšana. Tas ir skolotāju skolotājs. Man planēta un tās skaidrojums ir otršķirīgs, galvenais ir skaņa. Hīronam ir ļoti spēcīga skaņa. Ja cilvēks aiziet uz vienu gonga meditāciju un viņam skanējums ne īpaši patīk, vēlams aiziet uz citu, jo būs cits gongs un cita skaņa.
Noskatījos internetā eksperimentus ar skaņu, kas ļāva saprast, kas varētu notikt manā ķermenī gonga meditācijas laikā. Uz nospriegota pamata tika bērti laikam jau smilšu graudiņi un, atskaņojot dažāda augstuma un skaļuma skaņas, graudiņi ieņēma visādas formas. Redzēju, kā ar skaņu šo taustāmo, bet vieglo masu var izkustināt.
Tā ir kimatika, viens no skaņu terapijas virzieniem. Kimatikas mērķis ir radīt skaņas vizuālu atainojumu, parādīt, kāda izskatās skaņa. Daudzi prāta cilvēki saka: skan skaisti, bet kamēr neredzu, tikmēr nesaprotu, kā tas ir. Tas tāpēc, ka vairāk uzticamies prātam nevis sajūtām. Tālab jāpieliek pūles, lai mēs nonāktu pie savām sajūtām. Kimatika tur ļoti palīdz.
Vai pirms gonga meditācijas zināt, kā veidosies skaņas, kas, kā teicāt, iedarbojas uz ķermeni un zemapziņu, vai arī improvizējat atkarībā no atnākušo cilvēku noskaņojuma un savām izjūtām par viņiem?
Ir teiciens: lai iemācītos spēlēt gongu, ir vajadzīga viena minūte, lai iegūtu meistarību, vajadzīga visa dzīve. Gongs ir instruments, ko nevar spēlēt kā klavieres vai ģitāru. Gongs veido skaņu viļņus, tie pārklājas, tāpēc katra gonga meditācija ir atšķirīga. Es to dzirdu un cilvēki, kuri nāk regulāri, arī mēdz teikt: šoreiz bija citādas izjūtas. Ir reizes, kad gonga skaņa ir draudīgāka, citreiz - maiga kā beznosacījumu mīlestība. Ir bijis ļoti grūti spēlēt, nesaprotu, jāmokās kā pa celmiem, gongs neskan. Ir arī tā, ka uzreiz rodas lidojuma sajūta. Tas apliecina, ka gongs, apkārtējie cilvēki, es ar savu enerģētiku kopā radām to, kas tajā brīdī notiek. Ja cilvēkiem vadošās emocijas sakrīt, piemēram, bailes, tad gongs to atspoguļo. Tas ir metafiziski un par to nav iespējams runāt, to ir iespējams piedzīvot. Reizēm pēc meditācijām es dalos ar savām sajūtām, un cilvēki bieži vien brīnās: kā jūs to zinājāt? Gongs pateica priekšā.
Tibetas dziedošo trauku masāžas laikā savām ausīm dzirdēju, ka daži trauki čerkst, bet citi skan dzidri. Izbaudīju, ko nozīmē sajūta, kad esi pazaudējis ķermeni. Nirvāna.
Arī gonga meditācijas laikā ir iespējams sasniegt antigravitācijas, levitācijas sajūtu. Tas ir izmainītais apziņas stāvoklis, kad atrodies ķermenī un vienlaikus – neatrodies. Man tā bija viena no pirmajām sajūtām, kuras dēļ iepatikās gongs un saskatīju tā noderību. Sesijas laikā pamanīju lielo disonansi starp prātu un sirdi. Jutos tik relaksēti, ka pat nejutu ķermeni, bet prāts visu laiku muldēja. Mala vienu un to pašu, mums ir 72 tūkstoši domu un nekā jauna jau tajās nav. Es izdzīvoju, ka ķermenim ir labi, bet prāts ņemas. Pakāpeniski prāta runas mazinās un ir iespējams piedzīvot mirkļus, kad viņš apklust.
Virstoņi palīdz atslēgt prātu. Prāts ir tendēts sekot stimulam. Kad uzsitu pa gongu, prāts nodomā: ahā, re, kāda skaņa. Ja cilvēkam ir muzikālā izglītība, viņš pat mēģina noteikt, vai tā bija fa vai la skaņa. Ja skaņas vilnis seko vilnim, vairs nav iespējams atpazīt, kas tas ir, visbeidzot pat uzsitienu pa gongu vairs nedzird, un prāts vienā brīdī atmet ar koku – nav jēgas pūlēties, tik un tā neko nevar saprast, likšos mierā. Smejos, ka gonga meditācija ir domāta sliņķiem. Var atgulties un beidzot ļaut par sevi parūpēties. Ikdienā esam ļoti noguruši un mums vairāk jādarbojas uz ārpasauli, jārūpējas par citiem, bet kas paliek pašam?
Vai gonga skaņas var kaitēt?
Gonga terapija ir nekaitīga un droša, bet blaknes var rasties, ja ir izteikti fiziski vai psihiski nelabvēlīgi stāvokļi, piemēram, ja ļoti sāp, tad sāpes var pastiprināties. Gonga meditācija nav ieteicama pirmajā grūtniecības trimestrī, ja tā norit ar sarežģījumiem. Arī intoksikācijas stāvoklī ne, jo vibrācijas to var pastiprināt. Vērtējot ārstniecisko iedarbību, pasaulē gonga terapiju izmanto, piemēram, locītavu un mugurkaula slimību gadījumos. Esmu atradusi informāciju, ka viena no lielākajām ASV vēža klīnikām Tibetas dziedošos traukus, reiki un cigun izmanto kā komplimentāro jeb papildinošo medicīnu. Ja jau lielajās valstīs ir veikti pētījumi un skaņu izmanto, tad arī mums ir pamats uzticēties.
Gongs nav latviešiem tipisks instruments. Esat pētījusi, kā gonga skanējums ietekmējis to tautu iedzīvotājus, kam gongs ir daļa no nacionālās tradīcijas?
Mani skolotāji ir stāstījuši, ka tibetieši Tibetas dziedošos traukus un gongu neizmanto terapeitiskiem mērķiem. Šos instrumentus pie mums ieviesuši rietumnieki, kas novērtējuši gongu kā gana vērtīgu un pielāgojuši rietumu cilvēkiem. Ar gongu Rietumos sāka strādāt tikai 70. gados. Arī es dziedu mantras un man ir teikuši - tas nav latviski. Man ir tikai viena atbilde: dvēselei nav tautības. Nevajag nostāties polos. Jā, esmu nākusi no latvieša un latvietes, bet es vērtēju citādāk – vai skaņas rezonē ar mani. Dziedu arī latviešu spēka dziesmas, bet tad manī nav tik izteikta rezonanse.
Dzīvojot skaņās, jūtaties harmoniski?
Jā. Arī cilvēki, mani satiekot, saka – jūtoties mierīgāki. Dienā, kad vadu gongu meditāciju, es īpaši gatavojos. Esmu instruments, kas caur gongu daudz ko, arī emocijas, nodod citiem. Tāpēc uzskatu, ka gongu meistaram jābūt tīram domās, fiziski un enerģētiski. Ja pats dzīvo stresa pilnu, materiālu dzīvi un mēģini gonga meditācijā cilvēkiem parādīt garīgu, nemateriālu pieredzi, viņi netic un nenotic.
Un tiem, kuri nolēmuši izbaudīt gonga meditāciju, - vai ri īpaši jāgatavojas, jānoskaņojas?
Pirms gonga sesijas var nodomāt vai pajautāt par problēmu un ļaut zemapziņai to atrisināt. Nākamajā dienā atbilde atnāk intuitīvi. Es arī to esmu piedzīvojusi. Pēc gongu sesijas man bieži atraksta - trīs gadus nevarēju izvēlēties, kādu mašīnu pirkt, tagad viss skaidrs. Vai arī – cilvēks beidzot pieņem lēmumu, ka viņam nepieciešama informācijas un tehnoloģiju diēta. Līdz tam viņš par to ir tikai domājis. Ja nevaram izvēlēties, tad ar mums runā prāts, bet jāļauj zemapziņai rast risinājumu. Gongu sesijas laikā notiek smadzeņu pusložu darbības sinhronizācija.
UZZIŅAI
Smadzeņu viļņi tiek mērīti hercos (Hz) kā cikls sekundē. Jo zemāks hercs, jo lēnāka smadzeņu aktivitāte.
Pastāv delta viļņi (zem 4 Hz), kas parādās miega laikā; teta viļņi (4-7 Hz) rodas miegā, dziļā relaksācijā, hipnozē; alfa viļņi (8-13 Hz) – relaksējošā, miera stāvoklī; beta viļņi (13-38 Hz) rodas aktīvas domāšanas periodos.
ILZES PASTARES CV