Latvijas novecojušās aprēķināšanas kārtības dēļ Krievija militāro pensionāru ārstēšanai aprēķinājusi par 1,89 miljoniem latu mazāk, nekā bijuši faktiskie izdevumi, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK), kas to veikusi kopā ar Krievijas Revīzijas palātu.
Latvija izpilda 1994.gadā noslēgto vienošanos par Latvijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību, tostarp militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu tiesībām uz veselības aprūpi.
Analizējot starpvaldību vienošanās saistību izpildi, VK ir konstatējusi nepilnības atbildīgo institūciju savstarpējā sadarbībā. Ārlietu ministrija (ĀM), kurai ir pieejamas ziņas par Krievijas militārajiem pensionāriem, nenodod minēto informāciju citām Latvijas institūcijām, tostarp Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kurai ir pienākums informēt Krieviju par militārajiem pensionāriem piešķirtajām Latvijas valsts pensijām.
Lai gan starpvaldību vienošanās dokumentā ir noteikts, ka par militāro pensionāru medicīnisko apkalpošanu maksā no Krievijas federālā budžeta līdzekļiem, spēkā esošā veselības aprūpes izdevumu aprēķināšanas kārtība ir novecojusi un atkarīga nevis no faktiski sniegtajiem pakalpojumiem, bet gan no Latvijas budžetā paredzētajiem veselības aprūpes izdevumiem uz vienu Latvijas iedzīvotāju. Tāpēc Krievijas 2010.gadā aprēķinātā summa ir par 1,89 miljoniem latu mazāka, nekā ir bijuši faktiskie izdevumi militāro pensionāru ārstēšanai.
Nepilnības informācijas apritē starp institūcijām rada arī risku, ka Latvijas pensijas tiek piešķirtas par tiem pašiem apdrošināšanas (darba) periodiem, par kuriem persona saņem militāro pensiju no Krievijas līdzekļiem, kā arī ka sociālā palīdzība tiek sniegta tādām personām, kuru ienākumu līmenis ir pietiekams pamatvajadzību apmierināšanai. VK ir konstatējusi, ka laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 30.aprīlim pašvaldību sociālie dienesti, izmaksājot garantētā minimālā ienākuma un citus pabalstus, 1070 gadījumos jeb 84,32% gadījumu nav ņēmuši vērā ģimenes ienākumus no Krievijas militārās pensijas.
VK ir arī konstatējusi, ka 2010.gadā pretēji likumu prasībām personām, kuras saņem Krievijas militāro pensiju, ir izmaksāti arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsti un kaitējuma atlīdzība Černobiļas AES avārijā cietušajiem 59 155 latu apmērā.
Paralēlie kontroles pasākumi ir veikti arī par 2007.gadā noslēgto Latvijas un Krievijas starpvaldību vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas teritorijā. Lai gan kopš vienošanās spēkā stāšanās ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi, līdz 2011.gada augustam abas puses nav spējušas vienoties par sadarbību, sasaucot vienošanās paredzēto Jaukto komisiju, lai risinātu kopīgos jautājumus par vienošanās paredzēto saistību izpildi, secinājusi VK.
Lai nodrošinātu starpvaldību vienošanās par Krievijas militāro pensionāru sociālo aizsardzību izpildi, VK ir aicinājusi Ārlietu ministriju nodrošināt informācijas pieejamību iesaistītajām Latvijas institūcijām, kā arī vienoties ar Krievijas atbildīgajām institūcijām par izmaiņām norēķinu kārtībā par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Savukārt attiecībā uz vienošanos par apbedījumu statusu VK ir aicinājusi Latvijas atbildīgās institūcijas – Aizsardzības ministriju sadarbībā ar ĀM – veikt nepieciešamās darbības Jauktās komisijas sēdes sasaukšanai.
Paralēlā revīzija veikta par 2010.gadu.