Zvērināts advokāts Aldis Gobzems uzskata, ka jaunais Maksātnespējas likums ir izstrādāts neprofesionāli un tajā ir daudz neprecizitāšu, kā arī juridisku pretrunu. Turklāt jau šobrīd likuma izstrādātāji paredz likuma atvēršanu un pārrakstīšanu rudenī. Līdz ar to atklāts ir jautājums - likums tiks pārstrādāts pirms vai pēc vēlēšanām?
"Uzskatu, ka likums ir izstrādāts steigā un tam ir būtiskas nepilnības. Jaunajā likumā ietvertās normas nav sabalansētas starp kreditoru un parādnieku interesēm, turklāt likums arī no juridiskā viedokļa izstrādāts nepilnīgi un tajā ir daudz neprecizitāšu. Rodas iespaids, ka liela daļa no Maksātnespējas likuma izstrādātājiem vispār nav bijuši pat tuvu maksātnespējas procesam un to neizprot," saka Aldis Gobzems.
"Pirmkārt, Maksātnespējas likuma normas neparedz parādnieka aktīvu un saistību izvērtēšanu kopumā, tas neparedz arī maksātnespējas procesa ierosināšanas stadiju un administrators tiek iecelts tikai tajā brīdī, kad tiek pasludināts maksātnespējas process. Tas nozīmē, ka uzņēmums netiks izvērtēts kopumā, vai ir finansiāli stabils un spēj pildīt savas saistības.
Jaunais likums paredz, ja kreditors ir iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu pret uzņēmumu, kurš tam nav savlaicīgi apmaksājis rēķinu un ja šis uzņēmums ir norēķinājies, tad maksātnespējas procesa pieteikums var tikt atsaukts un maksātnespējas process netiek izsludināts. Līdz ar to pārējie uzņēmuma kreditori netiek informēti par uzņēmuma maksātspējas problēmām un finansiāli nestabilais uzņēmums var radīt nopietnas problēmas citiem tirgus dalībniekiem, darbojoties ekonomiskajā apritē. Tādejādi tiks kropļota uzņēmējdarbības vide.
Uzskatu, ka jaunais Maksātnespējas likums kļūst par parādu piedzinēju likumu, kas paredz vienkāršotu un ievērojami lētāku parādu piedziņu individuālu kreditoru interesēs, nevis kreditoru kopuma interesēs," norāda advokāts.
A. Gobzems par absurdu atzīst likuma normu, kas paredz tiesības kreditoru sapulcei jebkurā brīdī lemt par tiesas ieceltā administratora atsaukšanu, ja tas nenodrošina efektīvu procesa norisi.
Turpina A. Gobzems "Tas ir pretrunā ar valsts tiesisko sistēmu - ja tiesa ieceļ administratoru, tad tikai tiesa to var arī atcelt. Nav pieļaujams, ka kreditoriem tiek piešķirtas tikpat lielas tiesības kā tiesai. Turklāt absurda ir situācija, kad nākamo administratoru izvēlas paši kreditori, balstoties uz subjektīviem parametriem, nevis to piemēro tiesa. Uzskatu, ka būtiski ir ievērot nejaušības principu, kā tas darbojas līdz šim. Nav nekādas pamatotas argumentācijas šobrīd no šī principa atteikties."
Advokāts pretrunīgi vērtē arī likumprojektā paredzēto maksātnespējas procesa finansēšanas ieviešanu - depozīta maksājumu, kas paredzēts kā priekšnosacījums maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai, un ir divu minimālo mēnešalgu apmērā.
"Uzskatu, ka uzmanīgi jāizvērtē, cik pamatoti ir uzlikt vēl vienu maksājumu papildus jau esošajai valsts nodevai. Tas tikai rada jaunu finansiālo slogu komersantiem, kas jau maksā uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, paredzot, ka tā atbilstoši normatīvajiem aktiem tiks izmantota gan darbinieku prasījumu segšanai, gan arī maksātnespējas procesa izmaksu segšanai, gadījumā, ja komersants kļūs maksātnespējīgs. Tādējādi jauna maksājuma ieviešana bez sabiedrībā veiktas diskusijas grauj sabiedrības uzticēšanos likumdevējam, kā arī tiesiskās paļāvības principa nodrošināšanai.
Maksātnespējas likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus. Taču šaubos, ka likumā ietvertās normas sasniegs izvirzīto mērķi. Uzskatu, ka likumprojekts kopumā, ne tikai kādā tā daļā, uzskatāms par nekvalitatīvi izstrādātu un tamdēļ būtu pilnībā jāpārstrādā vai pat vispār jādomā par atteikšanos no jauna likuma pieņemšanas, sakārtojot šobrīd spēkā esošo, pietiekami loģisko likumu," norāda Aldis Gobzems.