Aizsardzības nodrošināšanai ir nepieciešams lielāks finansējums, un to var atrast valsts pārvaldē, kā to līdz šim ir pauduši valdības pārstāvji. Tomēr tas ir liels izaicinājums un no valdošās koalīcijas politiķiem prasīs sāpīgus lēmumus, tādēļ, visticamāk, tiks balansēts starp budžeta izdevumu samazinājumu un ienākumu palielinājumu, respektīvi, nodokļu pārskatīšanu, intervijā aģentūrai LETA prognozē bankas "Citadele" galvenais ekonomists un ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki rūpīgi plāno iepirkšanos, lai ilgtermiņā ietaupītu un nepieciešamās preces iegādātos krietni izdevīgāk – gan ikdienai, gan īpašiem atpūtas un svētku mirkļiem. Lauris Aleksejevs, Juška Padruška, kā arī citas sabiedrībā atpazīstamas personas dalās savos ieteikumos, ko likt pirkumu grozā vienā no lielākajām “Maxima” atlaižu kampaņām “Viena izdevīga diena”, kas šogad pirmo reizi norisināsies divas dienas un piedāvās atlaides pārtikas un nepārtikas produktiem līdz pat 50 %.
Sociālo darbinieku atalgojums pašvaldību sociālajos dienestos un valsts iestādēs atšķiras ievērojami - pat par 600-700 eiro, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā norādīja Latvijas Sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja Una Lapskalna-Alksne
Aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamais papildu finansējums ir atrodams valsts pārvaldē, bet lēmumi par izdevumu samazināšanu būs sāpīgi un visdrīzāk valdība tādus nespēs pieņemt, tādēļ tiks pārskatīti arī nodokļi, intervijā aģentūrai LETA prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Lai gan Latvijā pagājušajā gadā piesaistīti vairāk nekā 650 miljoni eiro investīcijās un biznesa vide attīstās, vairāki lieli zviedru uzņēmumi paziņojuši par aiziešanu no Baltijas tirgus. Vai tas ir signāls bažām vai tikai dabiska tirgus dinamika? Eksperti mierina, bet jautājumi paliek.
AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) plāno izstrādāt jaunu hipotekārās kreditēšanas programmu, lai risinātu tirgus nepilnības "mazajiem" hipotekārajiem kredītiem reģionos, otrdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē par mājokļa pieejamību un atbalsta rīkiem ģimenēm ar bērniem informēja "Altum" pārstāvji.
Latvijā turpmāk neizbēgami nāksies vēl vairāk palielināt izdevumus valsts aizsardzībai, sasniedzot mērķi 4% un vēlāk 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jaunākajā monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Latvijā gada vidējā inflācija 2025.gadā būs augstāka nekā pērn, sasniedzot 2,5-3%, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) Analītiskā dienesta analītiķes Ievas Šnīderes publiskotajā prognozē.
Centrālās statistikas pārvaldes vakar atzītās 12 mēnešu inflācijas 3,7% neatbilst ne Eiropas Centrālās bankas solītajiem 2%, ne reālajai inflācijai, kas reizes divas vai pat vairāk augstāka nekā oficiālā.
Elektroenerģijas tirgus cena pagājušajā nedēļā Baltijā vienoti samazinājās par 62% salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš un bija 55,40 eiro par megavatstundu (MWh), aģentūru LETA informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.
Ar skumju ironiju var teikt, ka luksusa mūsu dzīvē kļūst arvien vairāk. Ir pārtikas preces, kuras vēl pirms dažiem gadiem bija pieejamas plašam pircēju lokam, tagad tās kļūst par luksusa vai vismaz diezgan dārgiem produktiem, izplatītajā paziņojumā medijiem apgalvo ekonomists Pēteris Strautiņš.
Patlaban Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) portfelī ir zaļās enerģijas projekti vairāku miljardu eiro apmērā un to realizācija lielā mērā būs atkarīga no pieprasījuma, aģentūru LETA informēja LIAA direktore Ieva Jāgere.
Izlasot Neatkarīgas publikāciju " Daļa "airBaltic" flotes pieder Kaimanu ofšoriem?" Aivaram Strakšam radušies, kā viņš pats saka, "daži nejauki jautājumi, uz kuriem sabiedrība iespējams varētu gribēt atbildes".
Latvijā patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2024.gada februāri - palielinājās par 3,7%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Elektrības biržas NordPool dati parāda elektrības cenas celšanos Latvijā no
vidēji 74,78 eiro par megavatstundu (MWh) 2024. gada februārī līdz vidēji
151,78 eiro/MWh šā gada februārī.
Gada ienākuma deklarācijas, kas iesniegtas ātrāk, tiek arī izskatītas ātrāk, ja tajās ir mazāk pievienoto čeku, TV3 raidījumā “900 sekundes” norāda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
Analizējot Latvijas budžeta struktūru, galvenokārt izdevumus un to dinamiku gan ministriju dalījumā, gan salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņiem, Latvijas Bankas ekonomistes Baiba Brusbārde un Linda Oliņa secinājušas, ka Latvijā publisko izdevumu apjoms pēdējo desmit gadu laikā strauji pieaudzis un 2024. gadā varētu būt sasniedzis ap 46% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstu galvaspilsētās degvielas cenas samazinājās Rīgā un Tallinā, bet Viļņā praktiski nemainījās, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina pārskatīt normālā darba laika regulējumu, nosakot, ka tas nedrīkst pārsniegt 38 stundas nedēļā. TV3 raidījums “900 sekundes” skaidroja sabiedrības viedokli šajā jautājumā – cilvēkiem, kuri strādā pilnu dienu, jautāts, vai viņi pašreizējā darba vietā vēlētos samazinātu darba laiku.
Lielākā daļa jeb vidēji 80 % Baltijas valstu iedzīvotāju veido vismaz nelielus uzkrājumus, tomēr daudzi izvēlas neefektīvas noguldījumu metodes, piemēram, tur savus finanšu līdzekļus norēķinu kontos vai glabā skaidrā naudā, liecina pēc “Bigbank” pasūtījuma veiktais “Kantar Emor” pētījums.
Divu stundu garas telefonsarunas laikā no sievietes izkrāpti 1500 eiro, aģentūru LETA informēja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Madara Šeršņova.