Krievijas Valsts domē sākusies likumdošanas bāzes izstrāde pārtikas pamatproduktu iepirkuma cenu regulējumam.
Par to Krievijas oficiālajiem medijiem paziņoja domes Agrāro jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietniece Jūlija Oglobļina. Jautājums par valsts cenu kontroli kā Padomju Savienībā, pēc Oglobļinas teiktā, tika apspriests Rūpniecības un tirdzniecības komitejas ekspertu padomes sanāksmē.
"Mēs redzam, ka pēdējā laikā arvien biežāk rodas "svārsta efekts", kad produktu iepirkuma cena vai nu strauji krītas, vai pēkšņi pieaug. Tā tas notika ar kartupeļiem, pienu un sviestu. Cenas jānosaka, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, pašizmaksu un ražotāju rentabilitāti," skaidroja Oglobļina.
Viņa piebilda, ka valsts līmenī regulētās cenas, par kādām mazumtirdzniecības ķēdes iepērk pārtiku no lauksaimniekiem, "novērsīs iespēju radīt ažiotāžu ap galvenajiem produktiem".
Saskaņā ar Krievijas Federālā statistikas dienesta (“Росстат“) datiem, 2024. gadā pārtikas inflācija Krievijā sasniedza deviņu gadu rekordu - 11,05% - un līdz 2025. gada maija beigām paātrinājās līdz 12,5%.
Kartupeļu cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaugušas par 173%, kas ir augstākais rādītājs pēdējos 23 gados, kopš pieejama oficiālā statistika. Sviesta cenu gada pieaugums sasniedza 34%, kāpostiem — 28%, sīpoliem — 41%. Āboli gada laikā ir kļuvuši dārgāki par 20%, zivis — 25%, piens un piena produkti — 18%, maize — par 15%.