Darba devēji prasa atbildīgāku rīcību no valdības puses

Valdības izdevumu pārskatīšanas ciklu, kurā ministrijas prezentēja savus izdevumu samazināšanas pasākumus, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite un ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs noslēdza ar tikšanos ar Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai pārrunātu valdības izdevumu pārskatīšanas mērķus, ministriju iezīmētos taupības pasākumus un kopējo procesu organizāciju.

Jau pagājušā gada septembrī LDDK brīdināja par ekonomikas palēnināšanos un norādīja uz nepieciešamību pārskatīt valdības izdevumus, lai nodrošinātu finansējumu valsts izvirzītajām prioritātēm. LDDK ieskatā valdības noteiktie mērķi nav pietiekami, lai risinātu aktuālās vajadzības un aizsardzības prioritātēm un ģimenes lietām ir nepieciešams krietni vairāk kā 150 miljoni eiro.

LDDK ieskatā izdevumu samazinājumam ir jābūt vismaz 850 miljoni eiro apmērā, kas rastu iespēju novirzīt gan nepieciešamos 500 miljonus papildus aizsardzības vajadzībām, gan finansējumu ģimeņu atbalstam un izglītības reformai. Mūsu ieskatā ministrijas nav piegājušas izdevumu mazināšanai ar to atbildības sajūtu, kādu sagaidām šajos ekonomikas un ģeopolitiskajos apstākļos.” Stāsta LDDK prezidents Andris Bite.

Sarunā tika apspriesti ministriju iesniegtie piedāvājumi savu izdevumu mazināšanā, analizēti aktuālie ekonomiskie rādītāji valstī un darba organizācija, strādājot pie ministrijām uzdotā izpildes. Tika iezīmētas potenciālās funkciju pārklāšanās, to centralizācija, vājā disciplīna līdzšinējo uzstādījumu izpildē un samazinājumi publiskajā sektorā strādājošo atalgojumā, ierēdņu skaitā, partiju finansējumā. Tāpat tika apspriestas izmaiņas izdienas pensiju un virsstundu apmaksas regulējumā, kā arī norādīts pieaugums slimības B lapu apmaksā, kas kopš 2018. gada audzis par 125%, sasniedzot 313 miljonus eiro gadā.

“Vispārējie valdības sektora tēriņi Latvijā sasnieguši 47,5% no IKP. Izdevumi valsts parāda vadībai 2026. gadam pieaug par vairāk kā 100 miljoniem eiro un piecos gados valsts izdevumi ir pieauguši par 6 miljardiem eiro, neskatoties uz to, ka šajā laikā nav veiktas ievērojamas reformas. Ja mēs atgrieztos izdevumu līmenī, kāds tas bija pirms gada, ietaupījums jau būtu 1,2 miljardi eiro. Mēs redzam, ka tiek “atrasti” nesen nepieciešami parādes zobeni, taču aizvien izpaliek lietderības izvērtējums 5 miljardiem eiro tēriņiem valsts iepirkumos. ” atzīst Kaspars Gorkšs.

LDDK norādīja arī uz ministriju dažādo pieeju izdevumu samazināšanā. Darbs līdz šim bijis nepārskatāms un konceptuāli ļoti atšķirīgs, materiāli pieejami ierobežotā apmērā un sociālie partneri aizvien no Finanšu ministrijas nav saņēmuši ministriju iesniegto taupības pasākumu gala apkopojumu, izslēdzot konstruktīvu dialogu. Virkne ministriju koncentrējušās uz argumentāciju, kāpēc nav iespējams mazināt izdevumus. Daļa darba grupās prezentējušas papildus vajadzības. Tikai pati Finanšu ministrija procesā adresējusi statistikā uzrādītos izdevumus gada nogalē sabiedriskajām attiecībām, IKT tehnoloģijām un mācību pakalpojumiem.

“Vairāki ministriju priekšlikumi publiskajā telpā vairāk kalpo sabiedrības uztraukšanai un uzmanības pievēršanai jeb “tracināšanai”, kas nav vērsta uz izdevumu pārskatīšanu pēc būtības. Šķiet, ka fokuss bieži vien ir vērsts uz virsrakstu radīšanu, nevis reālu mērķu sasniegšanu. Ekonomiskās prognozes neuzrāda uzlabojumus un nav izslēgta iespēja, ka pie valdības izdevumu samazināšanas būs jāķeras jau šogad. Mēs no valdības prasīsim atbildīgu rīcību.”

Tikšanās noslēgumā LDDK aicināja pirms informatīvā ziņojuma virzīšanas uz Ministru kabineta sēdi, kas ietver valdības izdevumu pārskatīšanas rezultātus, organizēt atkārtotu tikšanos, lai sociālie partneri varētu iepazīties ar valdības ierosinātajiem pasākumiem izdevumu mazināšanā un to atbilstību aktuālajai ekonomiskajai situācijai.