Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos bija 14,183 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 14,449 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 265,2 miljonu eiro deficītu, informē Finanšu ministrija (FM).
Ekonomiskā lejupslīde valstī un aizvien lielāki kredītu procenti komercbankās, izrādās, nav par šķērsli tam, lai banku izsniegto aizdevumu apjoms pieaugtu. Kas tiek pie banku kredītiem, un ko tas var liecināt par valsts ekonomisko un iedzīvotāju finansiālo situāciju?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izveidojis jaunu nodokļu maksātāju reitinga sistēmu, kas uzņēmējiem ir pieejama Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) profilā, aģentūru LETA informēja VID pārstāvji.
Reaģējot uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pieaugumu, mazumtirgotājs SIA "Maxima Latvija" no 1.janvāra "iesaldēs" Latvijai raksturīgo dārzeņu un augļu cenas, savukārt mazumtirgotāji "Rimi" un "Lidl" konkrētu atbildi par pievienošanos šādai iniciatīvai nesniedz, piebilstot, ka arī turpmāk tiks strādāts pie esošām un jaunām cenu programmām.
Ziņas par krītošajiem eksporta apjomiem, apsīkstot starptautiskajai tirdzniecībai, ir kļuvušas par ikdienu. Pagaidām pasaules notikumi vairumam Latvijas iedzīvotāju var asociēties vien ar dažu statistikas rādītāju pasliktināšanos.
Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā samazinājās par 57% un bija 46,97 eiro par megavatstundu (MWh), aģentūru LETA informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.
"Nra.lv sarunas" viesojas uzņēmējs, investors, viens no Latvijas spožākajām startap zvaigznēm Jēkabs Endziņš. Raidījumu vada rakstnieks Jurģis Liepnieks
Tā nu tas sakrita, ka RIMI vienlaicīgi izvietoja reklāmas plakātus, kuros solīta 40% cenas atlaide konditorejas izstrādājumiem, bet pacēla par 40% cenu savam miltu izstrādājumam uz robežas starp maizi un bulciņu. Neko krimināli sodāmu RIMI, protams, neizdarīja. Reklāmas plakātos paskaidrots, ka cenu pazeminājums attiecas uz “Latvijas maiznieka” produkciju, bet 70 gramu mazmaizītes RIMI cep pats.
Lai gan 2023.gads vēl nav noslēdzies, ir drošs pamats domāt, ka tas ieies finanšu tirgu vēsturē kā viens no interesantākajiem, jo visas prognozes šogad realitātē izrādījās ļoti aplamas, aģentūru LETA informēja ieguldījumu pārvaldes uzņēmuma "Vairo" valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs.
Dzīves dārdzības kāpums un pieaugusī ekonomikas nenoteiktība, kas slēptā veidā sāk parādīties darba tirgū, ietekmē iedzīvotāju patēriņa paradumus un nākotnes perspektīvu vērtējumus. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka šobrīd daudzi dzīvo ļoti taupīgi vai vismaz taupīgāk nekā kādreiz, savukārt attiecībā uz labklājības vērtējumu šobrīd un tuvākajā nākotnē ir redzams diezgan liels pesimistu skaits. Taču daudz ir arī tādu, kuri paredz dzīves apstākļu uzlabošanos nākamajā gadā.
Šajā ziemā ceļojumā plāno doties 47% Latvijas iedzīvotāju, braucienam atvēlot līdz 500 eiro, aģentūru LETA informēja risku apdrošinātāja "If P&C Insurance" ("If") Latvijas filiāles pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.
Finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Inbank" sācis jaunu biznesa virzienu Latvijā, piedāvājot pilna servisa preču nomu privātpersonām, aģentūru LETA informēja "Inbank" pārstāvji.
Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 859,002 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.
Mūsu valsts netikšanu līdzi Lietuvai un Igaunijai apliecina ne vien ekonomikas apjoms uz vienu iedzīvotāju, bet arī uzņēmumu peļņas un apgrozījuma rādījumi. Eksperti to skaidro gan ar zemo ekonomikas apjomu, finansējuma un darbaspēka piesaistes grūtībām, gan arī to, ka pašreizējos apstākļos, kad tautsaimniecībā nepieciešamas kardinālas pārmaiņas, nav vienotas izpratnes par transformācijas būtību un prioritāri veicamajiem darbiem.
Līdz šim komercbankas Latvijai maksājušas nevis nodokļus, bet kabatas naudu: no banku pagājušā gada 321,3 miljonu peļņas Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasējis 831 752 eiro.