Saeimas opozīcijas deputāti šodien kritizēja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Transporta enerģijas likumprojektu, ar ko iecerēts veicināt transporta nozares "zaļināšanu", taču Saeimas vairākums to konceptuāli atbalstīja.
Opozicionārs Edmunds Zivtiņš (LPV) debatēs teica, ka likumprojektu kategoriski nevar atbalstīt, jo tā būtība nosaka, ka no 2026.gada visiem, kas nodarbojas ar degvielas vairumtirgošanu, būs jāpērk CO2 izmešu kvotas, kas mazumtirdzniecībā novedīšot pie degvielas cenas sadārdzinājuma.
Deputāts Jānis Vitenbergs (NA) kritizēja, ka iecerētais likums neesot saskaņots ar nozari un sabiedrību. Tāpat, viņaprāt, valdībai trūkst kopīgas pozīcijas par plānu degvielas pieejamības veicināšanai.
Politiķis akcentēja, ka plānotajās nodokļu izmaiņās ir paredzēts celt degvielas akcīzi, kā arī transporta ekspluatācijas nodokli. "Rodas jautājums, vai vispār mūsu iedzīvotāji varēs atļauties braukt ar personisko transportu, ar sabiedrisko transportu," izteicās bijušais satiksmes ministrs.
Likums paredz daudz pienākumu, kas tiks uzlikti uz iedzīvotāju pleciem, domā "Stabilitātei" deputāts Amils Saļimovs, paužot, ka optimistiskākie rādītāji prognozē degvielas sadārdzinājumu par 15 centiem litrā, taču politiķis to apšauba, jo inflācijas dēļ sadārdzinājums varētu būt lielāks.
Likumprojektu aicināja atbalstīt "Jaunās vienotības" (JV) deputāts Jānis Patmalnieks, kurš norādīja, ka Latvija un visas citas Eiropas Savienības dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2030.gadam sasniegt noteiktus klimata un enerģētikas politikas mērķus, un šis ir veids, kā tos sasniegt. Likumprojekts piedāvā, ar kādām pozīcijām Latvijai doties uz nākamā plānošanas cikla Eiropas Savienības daudzgada budžeta sarunām, aicinot piešķirt papildu līdzekļus, lai sasniegtu noteiktos mērķus, teica politiķis.
Savukārt opozīcijas deputāts Andris Kulbergs (AS) apgalvoja, ka līdz 2030.gadam netiks sasniegti klimata mērķi, jo tas neesot iespējams.
Cits JV deputāts Ģirts Valdis Kristovskis sacīja, ka likumā trūkst vārda "efektīvs", paužot, ka likumam jābūt vērstam uz efektivitātes veicināšanu.
Opozicionāre Linda Liepiņa (LPV) uzskata, ka parlaments patlaban nevar pieņemt nevienu likumu, kas sadārdzinātu iedzīvotāju dzīvi. Līdzīgi pauda Aleksandrs Kiršteins, sakot, ka šādi likumi tikai pasliktina iedzīvotāju stāvokli un ienākumus.
"Mērķis ir glābt klimatu, respektīvi, ietekmēt saules aktivitāti, pagriezt zemes asi kaut kā, mainīt okeānu straumes, apturēt vulkānus. Vai jūs domājat, ka šis te idiotiskais likums - atkal sadārdzināt degvielu un pasliktināt iedzīvotāju labklājību - kaut kādā veidā ietekmēs klimata izmaiņas?" debatēs teica Kiršteins.
Kā ziņots, transporta sektors ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas veido 37% no kopējā emisiju apjoma tautsaimniecības sektoros.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka regulējums dos signālu vietējās biodegvielas ražošanas attīstībai Latvijā, kas attiecīgi atstās pozitīvu iespaidu uz jaunu darba vietu veidošanu, īpaši Latvijas reģionos.
"Mūsu mērķis ir veicināt transporta nozares "zaļināšanu" - ne tikai domājot, kā veicināt auto nomaiņu, izmantojot zaļās tehnoloģiju priekšrocības, bet arī, kā nodrošināt, lai mūsu esošais autoparks izmanto videi un cilvēkam drošu enerģiju transportā, veicinot arī uzlādes iespēju paplašināšanu," pauž Melnis.
Likumprojekts paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī. Katrs degvielas piegādātājs varēs izvēlēties, kā sasniegt mērķi, īstenojot savu uzņēmējdarbības stratēģiju un meklējot saviem klientiem izmaksās efektīvākos risinājumus.
Piemēram, esošā degvielas uzpildes stacijā varēs uzstādīt biometāna uzpildes punktus, elektroenerģijas uzlādes punktus vai piedāvāt fosilo degvielu ar lielāku biodegvielu piejaukumu, vai piedāvāt tīru biodegvielu, kas ražota no atkritumiem vai atlikumiem.
Degvielas piegādātāji savu transporta enerģijas portfeli varēs "zaļināt" pakāpeniski, lai to transportam realizētās enerģijas emisiju intensitāte 2030.gadā samazinātos par 16%. Sava portfeļa "zaļināšanu" degvielas piegādātāji uzsāk 2026.gadā - samazinot sava portfeļa emisiju intensitāti par 6%.
Ja degvielas piegādātājs, īstenojot savu stratēģiju, būs pārsniedzis noteikto mērķi, samazinot emisiju intensitāti straujāk nekā noteikts likumprojektā, kāds cits degvielas piegādātājs varēs iegādāties šī mērķa pārsniegumu, tādējādi izpildot emisiju apjomu savā enerģijas portfelī.
Tāpat degvielas piegādātājam būs iespēja pirkt biometāna, ūdeņraža vai elektroenerģijas statistiku no komersantiem, kas nav degvielas piegādātāji, bet kas šo transporta enerģiju izmanto pašpatēriņam vai realizē transportam.
KEM norāda, ka plānots īstenot arī sabiedriskā transporta sektora "zaļināšanu", īpaši blīvi apdzīvotās vietās - lielākajās pilsētās, tostarp Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Jēkabpils, Ogre un Valmiera.
Lai veicinātu tīrāku enerģijas izmantošanu sabiedriskajā transportā, lielākajās pilsētas varēs turpināt izmantot tos pašus transportlīdzekļus, ko līdz šim, piemēram, izmantojot tajos biodegvielu lielākā apjomā vai biometānu, vai tos pārbūvējot biometāna vai elektroenerģijas izmantošanai, vai arī aizstājot nokalpojušos transportlīdzekļus ar jauniem videi draudzīgiem transportlīdzekļiem.
KEM akcentē, ka, pateicoties Eiropas Savienības fonda līdzekļiem, jau šobrīd vairāku pilsētu iedzīvotājiem ir iespēja pārvietoties ar videi draudzīgiem sabiedriskajiem autobusiem. Piemēram, Rīgā papildus tramvajiem un trolejbusiem 2023.gada decembrī kursēja 35 elektroautobusi. Arī Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī ir uzsākta elektroautobusu izmantošana. Jēkabpilī tiek izmantoti arī saspiestās dabasgāzes autobusi, kuros kā degvielu var izmantot saspiesto biometānu.
Likumprojekts paredz, ka Eiropas transporta tīkla valsts autoceļos vai to tiešā tuvumā ir plānots uzstādīt jaunus lieljaudas uzlādes punktus, kā arī nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas un sašķidrināta biometāna uzpildes punktus lielas noslodzes transportlīdzekļu - kravas mašīnu uzpildei.
Savukārt, būvējot jaunu degvielas uzpildes staciju un pārbūvējot vai renovējot esošo staciju, komersants nodrošinās tajā vismaz vienu elektrouzlādes punktu vai alternatīvās degvielas uzpildes punktu.