Nebanku kreditētāji gadā izsniedz vairāk nekā 700 miljonu eiro aizdevumus. To darot, viņiem ir pienākums pārbaudīt, vai klientam jau nav pārāk daudz saistību. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atklājis, ka ātro kredītu uzņēmums 4Finance to nav darījis, un piemērojis uzņēmumam vēsturē lielāko sodu. Tas paver iespējas klientiem no firmas pieprasīt līdz pat 50 miljoniem eiro, vēsta "Nekā personīga".
Baņķieriem būtu jābūt ieinteresētiem piešķirt pēc iespējas vairāk kredītu uzņēmumiem, jo tas ļautu saņemt atlaidi jaunieviestajam banku virspeļņas nodoklim. Tomēr, kā atzīst paši baņķieri, tikai mazākā daļa uzņēmumu saņem apstiprinošu atbildi uz pieteikumu kredītam. Kāpēc tā notiek? Vai bankā uzņēmēji ir gaidīti, un ko sagaidīt no bankas? Cik “dārgi” ir kredīti Latvijā? Jautājām komercbanku pārstāvjiem viņu viedokli par Latvijas situāciju kreditēšanas jomā.
Patlaban mežsaimniekiem vienlaikus jāstrādā gan pie meža efektīvas saimnieciskās izmantošanas, gan pie bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, gan jārisina ar klimata izmaiņām un emisijām saistīti jautājumi. Izcirtums ir meža apsaimniekošanas cikla posms, kur nesen veikta galvenā cirte un kur drīz vien atjaunos mežu, to stādot vai ļaujot atjaunoties dabiski. Ja viss rit, kā plānots un kā tam jābūt pēc dabas likumiem, tad jau pēc dažiem gadiem izcirtuma vietā kuplo veselīga jaunaudze.
Sistēmas pārslodzes dēļ pirmajā stundā, kopš Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieņem ienākumu deklarācijas par 2024. gadu, nav iespējams pieslēgties Elektroniskajai deklarēšanas sistēmai (EDS) un iesniegt gada ienākumu deklarāciju, mikroblogošanas vietnē "X" informē VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
Ko labu pensionāru dzīves uzlabošanā paveikusi Latvijas Pensionāru federācija; cik atsaucīgs bijis līdzšinējais labklājības ministrs Uldis Augulis; kādus noslēpumus sevī glabā jēdziens “bāzes pensija”; vai vajag mācēt aiziet pensijā pareizajā laikā un vai patiesi Latvijas pensionāri dzīvo labklājībā – “nra.lv” saruna ar Latvijas Pensionāru federācijas valdes locekli Rūtu Cipiju.
Pagājusi tieši nedēļa, kopš Latvijas premjerministre Evika Siliņa kristīgi paziņoja, ka no katras valdību veidojošās partijas “vilka pasi” izsniedz vienam ministram – no “Jaunās vienotības” izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, no “Progresīvajiem” satiksmes ministram Kasparam Briškenam, bet no Zaļo un zemnieku savienības – labklājības ministram Uldim Augulim. Formālie iemesli katram atrasti savi, sākot no zemajiem sabiedrības novērtējuma reitingiem, beidzot ar neveiksmīgu darbu. Bet kādi ir patiesie iemesli šiem premjeres lēmumiem?
Lielākā daļa jeb 60% Latvijas iedzīvotāju nodokļu pārmaksas summu, kas tiek aprēķināta pēc obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas, uzskata par būtisku ienākumu avotu. Turklāt 47% aptaujāto atzīst, ka šo summu izmanto apdomīgi, rūpīgi plānojot tās izlietojumu, liecina aprites mazumtirdzniecības tīkla "Banknote" veiktā aptauja tuvojoties 1.martam, kad iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt kārtējo gada ienākumu deklarāciju par iepriekšējo gadu.
Ungārijas zemo cenu lidsabiedrība "Wizz Air" no šā gada jūnija pagaidām vairs nepiedāvās lidojumus no Rīgas lidostas, aģentūrai LETA norādīja Rīgas lidostas pārstāvji.
No 1. līdz 4. martam ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kopā ar plašu uzņēmēju delegāciju 27 cilvēku sastāvā, apmeklēs Izraēlu. Vizītes mērķis ir stiprināt Latvijas un Izraēlas divpusējās ekonomiskās attiecības, palielinot Latvijas eksporta apjomus un piesaistot jaunas investīcijas no Izraēlas. Vizīti organizē Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,4%, salīdzinot ar 2023.gadu, tostarp arī ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP sarucis par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Eiropas Savienības (ES) prasība pasludināt 30% savienības dalībvalstu platības par aizsargājamu dabas teritoriju nav nekādi savienojama ne ar ES prasību par oglekļa dioksīda un skābekļa emisiju līdzsvaru, ne ar imigrantu piesaistīšanas politiku Rietumeiropā, ne ar valstu aizsardzības budžetu palielināšanu un arī ne ar “Rail Baltica” būvēšanu.
Latvijā vidējā maksa par braucienu vilcienos pērn pieauga par 22% - no 1,61 eiro līdz 1,97 eiro, ceturtdien Sabiedriskā transporta padomes sēdē sacīja Autotransporta direkcijas (ATD) pārstāve Kristīne Grīviņa.
Nepieciešams vienkāršot un uzlabot viesstrādnieku nodošanu citiem uzņēmumiem situācijās, kad uzņēmumam pēc strādnieka vairs nav nepieciešamības, bet tam joprojām ir aktīva uzturēšanās atļauja, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sanāksmē ceturtdien uzsvēra organizācijas pārstāvji.
Latvijas konsolidētā kopbudžeta bilancē šogad janvāra beigās bija pārpalikums 0,1% apmērā no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 37,3 miljoni eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.
Algu pieaugums šogad Latvijā gaidāms lēnāks nekā pagājušajā gadā, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti, komentējot ceturtdien publiskotos datus par darba samaksas izmaiņām 2024.gadā.
Eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā varētu būt pieaudzis par 0,7%, savukārt šogad izaugsmes temps varētu paātrināties līdz 1,3% un nākamajā gadā - līdz 1,8%, teikts konsultāciju uzņēmuma "EY" jaunākajā pasaules ekonomikas analītikas apskatā "EY Global Economic Outlook 2025".
Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1685 eiro, kas ir par 9,7% jeb 149 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Higiēnas stāvoklis pagājušajā gadā pilnībā prasībām atbilda 23,9% no pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, kas ir līdzīgi kā gadu iepriekš, informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).
Latvijā šobrīd netiek ražotas kaujas mašīnas, raķetes, lielkalibra munīcija. Šīs lietas diemžēl tiks ievestas Latvijā no citām zemēm, intervijā Neatkarīgajai atklāj Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs.
Lielākā daļa pārtikas apgādes no ārvalstīm šobrīd notiek ar autotransportu cauri Polijai, proti, caur tā saukto Suvalku koridoru. Ja rodas drošības riski, tad šis ir šaurais pudeles kakls, kura dēļ apgāde var tikt apdraudēta, intervijā Neatkarīgajai uzsver zemkopības ministrs Armands Krauze