Koalīcija konceptuāli vienojusies par nākamā gada budžetu

Koalīcijas partneri ir konceptuāli vienojušies par nākamā gada budžetu, tviterī paziņojusi premjerministre Evika Siliņa (JV).

Prioritātes ir valsts drošība, atbalsts ģimeņu labklājībai un veselībai, kā arī investīcijas izglītībā, raksta valdības vadītāja.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" ceturtdienas vakarā teica, ka šobrīd notiek virzība uz priekšu ar pamata piedāvājumu. Visas vienošanās panāktas nav, viņš uzsvēra, norādot, ka šie jautājumi vēl būs jārisina.

Valainis apstiprināja ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Harija Rokpeļņa aģentūrai LETA ceturtdienas pēcpusdienā teikto, ka ir panākta vienošanās par samazinātu PVN pienam, maizei, olām un putna gaļai - 12% likme. Savukārt Saeimā turpināsies diskusijas par iespēju šajā kategorijā iekļaut cūkgaļu. Viņš atzina, ka ietekme uz budžetu būs 15 miljoni eiro, neņemot vērā cūkgaļu.

Pēc viņa paustā, ir apzināti finanšu avoti šīm izmaiņām.

Tāpat viņš apstiprināja, ka tiks atcelta 75 centu maksa par recepšu zālēm, kuru cena nepārsniedz desmit eiro. Šī priekšlikuma finansiālā ietekme būs teju 10 miljoni eiro, un valsts to aptiekām kompensēs, viņš teica.

"Un arī tas nav vienīgais - ir vēl citas lietas, par kurām esam vienojušies," viņš teica.

Vaicāts, vai šie izdevumi iekļaujas līdzšinējā fiskālajā telpā, viņš sacīja, ka visa šī nauda nepieciešama papildus. Viens no avotiem ir valsts parāda apkalpošana, ko var izdarīt lētāk, teica ministrs. Vienlaikus viņš ir pārliecināts, ka ir iespējami vēl dažādi pasākumi, ar kuriem ietaupīt naudu, lai to izmantotu citiem mērķiem.

Ministrs solīja precīzākus aprēķinus uz rītdienu, kad notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde.

Kā vēstīts, Valainis pirmdien paziņoja, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pašlaik neredz iespēju virzīties uz priekšu ar nākamā gada budžeta projektu, jo koalīcijā nav panākti to apmierinoši risinājumi jautājumā par pazeminātu pievienotās vērtības nodokļa likmi daļai pārtikas un mazo lauku skolu uzturēšanu.

Šodien ap pusdienlaiku pēc tikšanās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Rokpelnis aģentūrai LETA teica, ka sarunās par nākamā gada budžetu vērojams "zināms progress", bet joprojām ir jautājumi, kuriem jārod risinājumi.

Rokpelnis aģentūrai LETA sacīja, ka tikšanās laikā tika pārrunātas prioritātes budžetā. Viņš uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem sasniegumiem esot vienošanās par samazinātu PVN pamata pārtikas produktiem - maizei, pienam, putnu gaļai un olām.

Savukārt recepšu medikamentu jomā panākts kompromisa risinājums - PVN netiks samazināts, taču tiks atcelta 75 centu maksa par recepšu zālēm, kuru cena nepārsniedz 10 eiro. Šis solis sniedz būtisku atbalstu cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, īpaši senioriem, uzskata Rokpelnis.

Tāpat paredzēts "pilns atbalsts lauksaimniekiem tādā pašā apmērā kā iepriekšējā gadā", ko ZZS uzskata par nozīmīgu panākumu. Demogrāfijas programmā plānots gandrīz 100 miljonu eiro finansējums, kas ir ļoti tuvu sākotnēji izvirzītajām prasībām, klāstīja politiķis.

Vienlaikus Rokpelnis norādīja, ka joprojām aktuāls ir jautājums par atbalstu senioriem. ZZS piedāvājums paredzēja ieviest bāzes pensiju tiem senioriem, kuriem ir nepietiekamas sociālās iemaksas. Rokpelnis uzsvēra, ka valdībai ir jāturpina darbs pie šī jautājuma risināšanas.

Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA teica, ka pašlaik notiek virzīšanās, lai nākamā gada budžetu skatītu valdībā. Viņš pieļāva, ka budžetu valdība varētu skatīt tuvākajās dienās. Vaicāts, vai Ministru kabineta budžets varētu tikt skatīts nākamajā otrdienā, Ašeradens pieļāva, ka tas ir vēlākais, kad tas varētu notikt.

Pirmdienas pēcpusdienā pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidente, atbildot uz jautājumu, vai darbs pie nākamā gada budžeta un koalīcijas partneru ultimāti neliecina par nestabilitāti koalīcijā, žurnālistiem paziņoja, ka grūtu jautājumu risināšana paver iespējas dažādiem lēmumiem pieiet radošāk.

"Manuprāt, šādas sarunas tikai stiprina, norūda mūsu politisko vēlmi atrast risinājumus, kas nav pierasti vai viegli," teica premjere, norādot, ka sarunas ir garākas, taču tas liek domāt par to, kā valsts pārvaldi modernizēt un padarīt efektīvāku.