Vērtējot pašvaldības sociālajām ēkām nodarītos zaudējumus, Rīgas domes Mājokļu un vides jautājumu komitejas deputāti ierosinājuši slēgt terminētus īres līgumus.
Tas nav jaunums, tomēr, iespējams, šādus līgumus varētu slēgt ne tikai ar sociālo dzīvokļu īrniekiem, bet ar visiem iedzīvotājiem, kuri īrē pašvaldībai piederošās apdzīvojamās platības. Tādu gan ir salīdzinoši maz, tomēr atsevišķu namu apsaimniekošanas uzņēmumu rīcībā šādu dzīvokļu ir vairāk nekā citiem un tie rada ievērojamus zaudējumus.
Komitejā tika skatīts jautājums par dažādu grupu sociālo māju Aglonas ielā 35/1 un Prūšu ielā 25a apsaimniekošanas problēmām. Rīgas pilsētas izpilddirektors norādījis, ka SIA Ķengaraga nami lūgusi līdzekļus konkrēto ēku zaudējumu segšanai. Vienlaikus Juris Radzevičs informē: "Izskatot Rīgas pilsētas pašvaldības namu apsaimniekošanas kapitālsabiedrību 2010. gada budžetus, esmu konstatējis, ka vairākas kapitālsabiedrības apsaimnieko pašvaldībai piederošas neprivatizētas dzīvojamās mājas vai atsevišķus dzīvokļus, kuri ar Rīgas domes Dzīvojamās telpas īzīrēšanas komisijas lēmumiem izīrēti personām, kuras nespēj vai nevēlas norēķināties par īri un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Nereti kapitālsabiedrība ceļ prasību tiesā, un persona, pamatojoties uz tiesas spriedumu, no īrētās dzīvojamās telpas tiek izlikta, taču izīrēšanas komisija atkal pieņem lēmumu par dzīvojamās telpas izīrēšanu tai pašai personai, kura tāpat kā iepriekš par saņemtajiem pakalpojumiem nenorēķinās." Likums tiešām šādi sargā trūcīgos, maznodrošinātos un ģimenes ar bērniem. Tāpēc gadās, ka, izīrējot pašvaldības īpašumu, ieņēmumi par īri nesedz izdevumus.
Analoga situācija esot arī SIA Zemgale, kas sūdzas par parādniekiem un māju demolētājiem. Tur pašvaldības īpašumā atrodas nepilni 12 000 kvadrātmetri dzīvojamās platības, bet Ķengaraga namiem – ievērojami vairāk. Tāpēc apsaimniekotāji ir sašutuši, ka darbspējīgi cilvēki dzīvo pašvaldības dzīvokļos, ļaunprātīgi nemaksā par īri, izmanto koplietošanas telpas (virtuvi, dušu) un nereti to visu arī izdemolē. Var tikai minēt, kādiem nolūkiem, piemēram, tualetē tiek noskrūvēts pods. Ķengaraga nami norāda, ka Aglonas ielā 35/1 un Prūšu ielā 25a ļaunprātīgo nemaksātāju dēļ parāds par īri un komunālajiem maksājumiem bija attiecīgi 27 097 un 47 480 lati 2009. gada beigās. Šogad zaudējumi par abām mājām tiek plānoti 49 000 latu apmērā.
Mājokļu un vides departamentam mēneša laikā uzdots izstrādāt priekšlikumus, kā rīkoties, ja cilvēki nemaksā par īri un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī nevēlas iesaistīties savu problēmu risināšanā. Mājokļu un vides jautājumu komitejas preses sekretāre Dzintra Āboliņa stāsta, ka viens no variantiem varētu būt terminēts īres līgums (jautājums ir par laika posmu, uz kādu līgumu slēgs). To būs iespējams arī nepagarināt, tas nozīmē, ka parādniekiem nebūs tiesību uz mitekli. Taču Dz. Āboliņa pati arī norāda, ka sociālajos dzīvokļos, kur mitinās trūcīgi rīdzinieki, parasti situācija nemainās – viņiem līdzekļi neparādās kā uz burvja mājienu un 99 procentos gadījumu līgumu pagarina tik un tā. Tomēr speciālisti secina, ka pat šādos gadījumos nemaksātāju no dzīvokļa izlikt nevarēs, tas būs jādara saskaņā ar tiesas spriedumu, tāpēc viņi šaubās, vai rezultāts būs labāks nekā pašlaik.