Kopš jaunās valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtības ieviešanas pacienti ik mēnesi, iegādājoties kompensējamās zāles, ietaupījuši miljonu eiro, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.
Eksperti atzīst, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītais stress var ietekmēt sirds un asinsvadu patoloģiju attīstību. Covid-19 pandēmija netieši skāra iedzīvotāju sirdi un asinsvadus, diemžēl to pierāda nāves statistika. Kas palīdzēs atbalstīt sirds un asinsvadu sistēmu un mazināt patoloģiju attīstības risku?
Lai nodrošinātu savlaicīgu ārstēšanu un zāļu pieejamību pacientiem, īpaši sociāli mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, nepieciešams pilnveidot medikamentu kompensāciju, vairākās slimību grupās paaugstinot apmaksas līmeni līdz 100%, kā arī noteikt pacientu līdzmaksājumu "griestus", secināja eksperti Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācijas, biedrības "EAPN-Latvia" rīkotajā darba grupas sēdē par pacientu līdzmaksājumu samazināšanu Latvijā.
Krievijā pazīstamais ārsts un TV raidījumu vadītājs Aleksandrs Mjasņikovs TV ēterā pastāstīja, ka, lietojot populāro "sirds" līdzekli Korvalolu, var rasties nopietnas sekas.
Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas apkopotie dati par zāļu pieejamību un kompensāciju rāda, ka Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā un pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc jaunu medikamentu pieejamības pacientiem.
Zāļu lieltirgotavas šogad aprīlī Latvijā realizējušas zāles 34,37 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas ir par 16% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.
Ja Latvijas pacienti nonāktu situācijā, kad to slimības ārstēšanai nepieciešami tādi medikamenti, kurus Latvijā nespēj nodrošināt, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā šo zāļu pieejamība ir garantēta, 63% pacientu būtu gatavi savas veselības un dzīvības dēļ kļūt par rezidentu kaimiņvalstīs.
Teju divas trešdaļas jeb 63% Latvijas pacientu, kuri ikdienā lieto kompensējamos medikamentus, atzinuši, ka būtu gatavi kļūt par rezidentu Lietuvā vai Igaunijā situācijā, kad nepieciešamie medikamenti pieejami vien kaimiņvalstīs, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) veiktā sabiedrības aptauja.
Zāļu valsts aģentūra (ZVA) informē, ka Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Zāļu reģistrācijas komiteja (CHMP) ir pabeigusi vērtēšanu par monoklonālās antivielas sotrovimaba (zināms arī kā VIR-7831 un GSK4182136) izmantošanu Covid-19 pacientu ārstēšanā.
Zāļu verifikācijas sistēmā, kas garantē recepšu zāļu drošumu un oriģinalitāti, 2021.gada pirmajā ceturksnī pārbaudīti un pie patērētājiem nonākuši 5,8 miljoni zāļu iepakojumu, kas ir par 15% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) apkopotie dati.
Gandrīz puse Latvijas pacientu, kuri regulāri lieto kompensējamos medikamentus, atzīst, ka personīgi ir saskārušies vai zina kādu pacientu, kuram slimības ārstēšanai nepieciešami tādi medikamenti, kuri nav pieejami Latvijas kompensējamo zāļu sistēmā.
500 metru rādiusā ap strādājošu aptieku nevarēs atvērt jaunas aptiekas, bet mazākās apdzīvotās vietās drīkstēs atvērt tikai vienu aptieku, šādas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritērijus, rosina Veselības ministrija (VM).
Zāļu lieltirgotavas šogad martā Latvijā realizējušas zāles 36,51 miljona eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas ir par 16% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Onkoloģijas centrā aprīlī sākuši darboties ķīmijterapijas zāļu jaucējroboti, informēja slimnīcas pārstāvji.
Ik gadu palielinās nodoto nederīgo medikamentu apjoms, tomēr vēl joprojām dabā nonāk dažādas vielas, kas kaitē videi un ilgtermiņā, veidojot "domino efektu", var negatīvi ietekmēt arī dzīvnieku un cilvēku veselību.
Medikamentus, kurus nav izrakstījis ārsts, Latvijā lieto vismaz puse Latvijas iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktās Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas dati.
Tomēr pēdējo piecu gadu laikā bezrecepšu medikamentu, tāpat kā ārstu izrakstīto zāļu patēriņš ir samazinājies par apmēram pieciem procentpunktiem. Dati rāda, ka ārsta izrakstītu medikamentu patēriņš pieaug līdz ar vecumu.
Sākoties gada siltajam periodam, aizvien vairāk laika pavadīsim pastaigājoties, braucot ar riteni, dodoties piknikā un baudot citas aktivitātes. Tāpēc ir svarīgi nodrošināties, lai mājas aptieciņa tiktu papildināta ar sezonai nepieciešamajiem medikamentiem, aprūpes līdzekļiem un citām svarīgām un sezonai aktuālām lietām. Vairāk par to, kam tieši pavasarī un vasarā obligāti jābūt mājas aptieciņā, stāsta sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
Kamēr kompensējamo zāļu budžets uz vienu iedzīvotāju kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā sasniedzis attiecīgi 142,20 eiro un 161,45 eiro, Latvijā tas ir gandrīz divas reizes mazāks - 85,28 eiro uz vienu iedzīvotāju, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) veiktā analīze.