Zāles

Kamēr kompensējamo zāļu budžets uz vienu iedzīvotāju kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā sasniedzis attiecīgi 142,20 eiro un 161,45 eiro, Latvijā tas ir gandrīz divas reizes mazāks - 85,28 eiro uz vienu iedzīvotāju, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) veiktā analīze.

Patentbrīvo zāļu, kas tiek uzskatītas par oriģinālo zāļu analogu, patēriņš Latvijā pagājušajā gadā pieaudzis un pēc izlietoto iepakojumu skaita apsteidz oriģinālo zāļu patēriņu. Tomēr salīdzinājumā pēc zāļu iegādei iztērētās naudas oriģinālajiem medikamentiem tērēts daudz vairāk – 54 procenti no visa zāļu apgrozījuma.

Simtiem sirmgalvju Latvijas pierobežas ciematā Silene ir apgrūtināta piekļuve ģimenes ārstam, kā arī medikamentiem, kuru iegādei ir jāmēro gandrīz stundu ilgs ceļš ar autobusu, sacīja Skrudalienas pagasta pārvaldes vadītāja Betija Ivanova.

Zāļu valsts aģentūra (ZVA) sadarbībā ar Veselības inspekciju (VI) aicina būt piesardzīgiem un iegādāties zāles tikai licencētās interneta vietnēs, tostarp neriskēt, mēģinot iegādāties, iespējams, viltotas vakcīnas pret Covid-19 aizdomīgās interneta vietnēs,  informēja ZVA pārstāve Tanita Tamme-Zvejniece.

Lietojot medikamentus, bieži vien pat neaizdomājamies, kā mūsu ikdienas ēšanas paradumi ietekmē zāļu iedarbību. Taču ir virkne ēdienu un dzērienu, kuru lietošana var gan samazināt zāļu efektivitāti, gan gluži pretēji – veicināt zāļu iedarbību un pat radīt riskus to pārdozēšanai vai nevēlamu blakusparādību rašanos. Vairāk par konkrētu produktu mijiedarbību ar medikamentiem stāsta aptieku tīkla Apotheka farmaceite Līga Cīrule.

Saeima nolēmusi ietaupītos budžeta līdzekļus novirzīt veselības aprūpei. Lai arī šo lēmumu var novērtēt pozitīvi, divarpus miljoni eiro ir kā piliens jūrā, jo veselības aprūpes vajadzības, it īpaši kompensējamo zāļu budžets ir naudas badā.

Lai veselības aprūpes sistēma Latvijā spētu pienācīgi funkcionēt, pacientiem neuzliekot papildu finansiālo slogu, būtu jāievieš proporcionāla budžeta sadales pieeja, kompensējamo zāļu finansējumu balansējot pret kopējo veselības budžetu, norāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Valters Bolevics.

Iegādājoties medikamentus, cilvēki ne vienmēr zina, kā un kādos gadījumos tos pareizi lietot. Iespējams, ārsts šo informāciju ir izstāstījis, bet, nokļūstot līdz aptiekai, tas nereti jau ir aizmirsies. Kāpēc ir tik svarīgi pirms zāļu iegādes konsultēties ar farmaceitu un kādus jautājumus ir vērts izrunāt, skaidro  sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.

Pāreja uz jauno kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtību pacientiem ļāvusi ietaupīt vairāk nekā septiņus miljonus eiro, informē Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pārstāve Dita Okmane.

ASV Pārtikas un medikamentu pārvalde (FDA) ceturtdien pilnīgi apstiprināja pretrunīgi vērtēto pretvīrusu medikamentu "Remdesivir" kā līdzekli Covid-19 pacientu ārstēšanai, paziņoja šī medikamenta ražotājkompānija "Gilead".

Zāļu ražotāji un to pārstāvji jūlijā zāļu cenu pieaugumu Latvijā deklarējuši 40 zālēm, bet cenas samazinājums deklarēts 91 medikamentam, liecina Zāļu valsts aģentūrai iesniegtie ikmēneša zāļu realizācijas pārskati.

Lai novērstu situāciju, ka iedzīvotāji pārmaksā par valsts kompensējamiem medikamentiem, no šā gada 1. aprīļa ir mainīta valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība – ārsts receptē tagad norāda aktīvo vielu, nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, savukārt aptiekas no vienādas iedarbības zālēm izsniedz lētākās kompensējamās zāles, kuras ir tikpat kvalitatīvas, efektīvas un drošas. Kopš jaunā kārtība stājusies spēkā, gandrīz 90% recepšu ārsti izrakstījuši ar starptautiski nepatentēto nosaukumu jeb aktīvo vielu, kas apliecina, ka pāreja uz jauno kārtību ir notikusi sekmīgi. Savukārt pacienti, kā liecina Nacionālā veselības dienesta dati, līdzmaksājumos par valsts kompensējamām zālēm ik mēnesi ietaupa vairāk nekā 1 miljonu eiro, informē Zāļu valsts aģentūra.

Lai nodrošinātu trīs mēnešu zāļu krājumus ārstniecības iestādēm Covid-19 infekcijas izplatības laikā, valdība otrdien šim mērķim novirzīja papildu 2 054 926 eiro.

Covid-19 infekcijas izplatīšanās un ar to saistītie zāļu piegāžu traucējumu pierādīja, ka stacionārajām ārstniecības iestādēm ir nepieciešams iepirkt medikamentus ne tikai aktuālā mēneša patēriņam, bet vismaz trīs mēnešu patēriņam, tāpēc turpmāk zāles tiks iegādātas šādam periodam, otrdien lēma valdība.

Līdz šā gada beigām vispārējā tipa aptiekām būs iespēja medikamentus cilvēkam piegādāt uz mājām, tai skaitā piesaistot brīvprātīgos. Šis aptiekām nav obligāts pienākums, bet iespēja nākt pretī cilvēkiem, kuriem nav iespējas pašiem aiziet uz aptieku vai palūgt to izdarīt citiem, piemēram, ja persona Covid-19 dēļ ir izolācijā mājās.

Saskaņā ar Veselības ministrijas (VM) rīkojumu ārkārtas stāvokļa laikā atļaut aptiekām nodrošināt arī recepšu medikamentu attālinātu iegādi - šādu iespēju jau no pirmdienas, 25.maija, piedāvā aptieku tīkls Apotheka. Medikamentus iespējams pasūtīt, zvanot pa tālruni, bet dzīvesvietā tos piegādās kurjers. Pakalpojums primāri paredzēts iedzīvotājiem, kuriem nepieciešami medikamenti, bet nav iespējas doties uz aptieku pašiem vai lūgt kādu citu to izdarīt savā vietā.

Martā, sākoties Covid-19 vīrusa uzliesmojumam Latvijā, daļa iedzīvotāju, neziņas vadīti, iegādājās lielākus medikamentu krājumus nekā ierasts. Taču, lai brīdī, kad rodas nepieciešamība pēc konkrētiem medikamentiem, nebūtu jāsatraucas, vai tie ir derīgi, svarīgi jau sākotnēji parūpēties par to pareizu glabāšanu. Vairāk par to, kam jāpievērš uzmanība, lai medikamenti tiktu droši uzglabāti un nezaudētu savu efektivitāti, kā arī par to, kādas ir biežāk pieļautās kļūdas zāļu uzglabāšanā, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.

Pašlaik nav nevienu zāļu, kas būtu reģistrētas tieši Covid-19 ārstēšanai, tomēr šīs pandēmijas ietvaros vairākas zāles, kas reģistrētas citu slimību ārstēšanai, tiek izmantotas pacientiem ar Covid-19 infekciju.

Aptuveni 46% Latvijas iedzīvotāju kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas nav izmantojuši e-recepti zāļu iegādei citai personai un arī nezinātu, kā to izdarīt, liecina "Mēness aptiekas" un pētījumu centra SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

Aprīlī vairākkārtīgi pieaudzis pieprasījums pēc precēm tieši Covid-19 profilaksei, savukārt būtiski samazinājusies medikamentu iegāde citu nopietnu saslimšanu ārstēšanai - jo īpaši sirds un asinsvadu un onkoloģijas, liecina "Mēness aptieka" apkopotā informācija.