Veselība

Ārstniecības iestādes kā gaidīšanas rindā galvenos iemeslus min ārstu nepietiekamību un finansējuma trūkumu, šodien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) atbildīgā amatpersona Līga Gaigala.

Lai nodrošinātu bērniņa attīstībai nepieciešamās uzturvielas, vitamīnus un minerālvielas, grūtniecēm ir jāpārskata un jāizvērtē sava ikdienas ēdienkarte. Svarīgi, lai pārtika būtu ne vien veselīga, bet arī sabalansēta un daudzveidīga. T/c Domina Shopping sadarbībā ar uztura speciālisti Alisi Kindzuli skaidro, kas grūtniecēm un jaunajām māmiņām būtu jāzina, izvēloties savas ikdienas maltītes, kā arī - kā nepareizs vai nepietiekams uzturs var ietekmēt bērna vispārēju attīstību, vielmaiņu un imūno sistēmu.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (98%) kopumā uzturā lieto graudaugus un to produktus, taču būtiski atšķiras graudaugu lietošanas paradumi starp dažādām vecuma grupām – tā noskaidrots „Maxima mazumtirdzniecības kompass” veiktajā aptaujā.

Rudens iestāšanās vēl nenozīmē, ka jāpārtrauc vasarā uzsāktā skriešana svaigā gaisā. Lai skriešana sagādātu prieku un patīkamas emocijas arī rudens sezonā, ieteicams ievērot dažus ieteikumus. Tuvojoties “Euroaptieka Skrien Rīga” – lielākajam rudens skrējienam Latvijā, kas notiks 22. septembrī, tā vēstnese un “Euroaptieka” farmaceite Anna Ļapidevska sniedz padomus, kas jāņem vērā, lai kārtīgi sagatavotos rudens skrējienam. Viņa uzskata, ka svaigs gaiss, skriešana un lieliska kompānija ir labākā labsajūtas kombinācija

Kad veikalu plaukti rudenī ir pārpildīti ar nektarīniem, persikiem, vīnogām, melonēm un arbūziem, mēs mēdzam paiet garām mūsu vietējiem superaugļiem - āboliem. Šajā rakstā nacionālais mazumtirgotājs ELVI kopā ar uztura speciālisti un pavāri Jevgēniju Jansoni atgādinās, kāpēc nevajadzētu aizmirst par āboliem.

Lai izvērtētu un mazinātu sirds un asinsvadu slimību risku attīstību, holesterīna līmenis pieaugušam cilvēkam, sākot no 18 gadu vecuma, ir regulāri jāpārbauda (vismaz reizi 5-10 gados), Taču, kā liecina pacientu biedrības "ParSirdi.lv" un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja* - 20,5% Latvijas pieaugušie iedzīvotāji holesterīnu nekad nav mērījuši un vēl 8,8 % nav droši, vai tas ir darīts, bet 18-24 gadus vecu jauniešu vidū holesterīns nekad nav mērīts pusei jeb teju 50 %.

Būt par vecākiem ir ne tikai aizraujoši, bet arī gana izaicinoši, jo nemitīgi ir jāizglītojas un jāmeklē atbildes uz tā brīža aktuālajiem jautājumiem. Laikā, kad bērns mācās celties kājās un spert pirmos soļus, rodas jautājums, vai un kādus apavus mazajam izvēlēties. Par pareizo izvēli stāsta pediatre, Rimi Bērniem eksperte Sanita Mitenberga.

Skaistam smaidam mūsu ikdienas dzīvē ir liela nozīme - tā nav tikai mūsu vizītkarte, zobu stāvoklis ietekmē emocionālo labsajūtu un veselību kopumā. Pārsvarā zobu aizvietošana, izmantojot implantus, ir vissaudzīgākais un visērtākais variants pacientam. Tas vienmēr ir svarīgs notikums gan emocionālā, gan finansiālā ziņā. Padomos, kādas būtiskas nianses jāņem vērā, ievietojot zobu implantus, dalās implantoloģe Jūlija Katkeviča.

Vitamīnu bumba ar dievišķu smaržu – upenes jauda skaistumkopšanā ir nenovērtējama. Kosmētikas ražotāja STENDERS pārdošanas dati liecina, ka upenes ir iemīļotākais latviešu ogu aromāts. Un nav nekāds brīnums – tās ir sevišķi bagātas vitamīniem, palīdz cīņā pret novecošanu un ādas pigmentāciju, balina ādu un uzlabo ādas krāsu -, tāpēc uzņēmuma Attīstības ķīmiķe Jūlija Kuzņecova iesaka veidus, kā upenes izmantot skaistumkopšanā.

Kaut gan vasara jau noslēgusies, siltais un sausais septembris mūs turpina lutināt, ļaujot izbaudīt tādas aktivitātes kā garas pastaigas, laivu braucienus, skriešanas un spēka treniņus svaigā gaisā. Ja gadās sastiept muskuļus vai nepieciešams mazināt to sāpes, lieti var noderēt teipošana – fizioterapijas metode, ko izmanto kā profesionāli sportisti, tā arī iesācēji. Īpaši to ir iecienījuši skrējēji, kas spēkus izmēģina garākās distancēs un maratonos. Tuvojoties “Euroaptieka Skrien Rīga” – lielākajam rudens skrējienam Latvijā, kas notiks 22. septembrī, tā vēstnese un “Euroaptieka” farmaceite Anna Ļapidevska stāsta, kā teipošana var palīdzēt mūsu veselībai.

Eiropā nepilnās divās desmitgadēs par vērienīgu tradīciju kļuvusī akcija "Diena bez auto", kas 22.septembrī norisināsies arī vairākās Latvijas pilsētās, ir lieliska iespēja autovadītājiem izmēģināt alternatīvus pārvietošanās veidus, tādējādi ne vien samazinot gaisa piesārņojumu, bet arī glābjot veselību. Daudzi automobiļu īpašnieki pat neiedomājas, ka ikdienas pilsētas sastrēgumos no gaisa piesārņojuma visvairāk cieš nevis velobraucēji un kājāmgājēji, bet gan automašīnu pasažieri, jo īpaši aizmugurējā sēdeklī sēdošie.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien pasludināja pārtraukumu krimināllietas skatīšanā, kurā par nacionālā naida kurināšanu apsūdzēts nereģistrētā veidojuma "Nepilsoņu kongress" (NK) vadonis Aleksandrs Gapoņenko.

Laikā, kad citi priecājas par Krievijas estrādes primadonnas lielisko figūru, aktieris Staņislavs Sadaļskis ir pavisam citās domās, ziņo ''Sobesednik''.

Pateicoties medicīnas attīstībai un jaunām ārstēšanas iespējām, pēdējo gadu laikā leikēmija jeb balto asins šūnu vēzis no smagas, neārstējamas slimības ir kļuvusi par diagnozi ar ievērojami garāku dzīvildzi, un arī Latvijā pacientiem tiek nodrošināta arvien labāka ārstēšana, šogad septembrī, atzīmējot starptautisko Leikēmijas mēnesi, uzsver ģimenes ārsti. Latvijā ar leikēmiju - ļaundabīgu audzēju, kurš veidojas kaulu smadzenēs, ik gadu no jauna saslimst vairāk nekā 600 cilvēku, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Lai pievērstu plašāku sabiedrības uzmanību šai nopietnajai slimībai un sekmētu tās savlaicīgu atklāšanu, šogad Leikēmijas mēneša laikā Rīgā, Kronvalda parkā no 17.-21.septembrim tiek rīkota vēl nebijusi akcija – vidē ir izvietoti vairāki desmiti sarkanu lietussargu, kas visā pasaulē ir pazīstami kā asins vēža simbols. „Diemžēl iedzīvotāju vidū joprojām ir plaši izplatīts mīts, ka leikēmija ir nolemtība, kas dzīvei pārvelk svītru. Kaut gan tā tiešām ir smaga slimība, no kuras cilvēki arī mirst un tā nav izārstējama, labā ziņa ir tā, ka slimību arvien sekmīgāk var ārstēt un atveseļoties visas dzīves garumā,” saka Līga Kozlovska, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja. „Arī manā ģimenes ārsta praksē ir pacienti, kas ar leikēmiju slimo gadiem, pat gadu desmitiem, un ļoti gribas cerēt, ka nākotnē, attīstoties jaunām ārstēšanas metodēm, slimība atkāpsies arvien vairāk,” saka L.Kozlovska. Kā stāsta ārste, asins šūnu vēzis ir komplicēta slimība. To var iedalīt limfātiskajā un mieloīdajā leikozē, atkarībā no tā, kāda veida šūnas izraisījušas saslimšanu. Leikēmija var būt akūta - attīstīties strauji un agresīvi, radot būtiskus draudus cilvēka veselībai un dzīvībai, vai arī veidoties ilgākā laika posmā, kad pacients ilgstoši saglabā salīdzinoši labu pašsajūtu. Visbiežāk, līdz 96% gadījumu, ar leikēmiju slimo pieaugušie, pārsvarā gados vecāki cilvēki, kam ir hroniska šī slimības forma. Savukārt bērni slimo retāk, bet bieži – ar strauji progresējošo un bīstamo limfoleikozi, stāsta L.Kozlovska. Iedzīvotājiem būtu svarīgi zināt, ka asins šūnu vēzis, ja vien tiek savlaicīgi atklāts un ārstēts, bieži ir slimība ar salīdzinoši garu dzīvildzi. Latvijā, pēc SPKC datiem, no leikēmijas mirst vairāk nekā 170 cilvēku gadā jeb 8,9 uz 100 000 iedzīvotāju. Taču dzīvildzes rādītājiem nākotnē varētu būt tendence uzlaboties. Piemēram, Eiropā un ASV 5 gadu dzīvildzes rādītājs akūtai šīs slimības formai ir 50-60%, bet hroniskām formām - 85% un vairāk, kas ir daudz labāks nekā citiem biežāk izplatītajiem vēža veidiem, uzsver ārste. „Jaunās leikēmijas ārstēšanas metodes, kas ietver ķīmijterapiju, staru terapiju, mērķterapiju, bioloģiskos preparātus, cilmes šūnu ārstēšanu u.c., ievērojami uzlabo ārstēšanas rezultātus,” saka L.Kozlovska. Arī SPKC sabiedrības veselības analītiķe Elīna Liepiņa atzīst, ka, ienākot jauniem, inovatīviem medikamentiem, mirstībai no asins vēža Latvijā vajadzētu samazināties. Līdzīgi kā citiem vēža veidiem, pagaidām nav apzināti un izpētīti visi riska faktori, kas veicina leikēmijas attīstību. Tomēr ir virkne pētījumu, kas apliecina vairākus šādus faktorus – tie ir pesticīdi un dažādas ķīmiskas vielas, benzīna tvaiki, radiācija, smēķēšana, smagas vīrusa infekcijas u.c. Savukārt aptuveni 20% gadījumu slimība saistīta ar iedzimtiem riska faktoriem, stāsta L.Kozlovska. Gan leikēmijas akūtajai, gan hroniskajai formai nav specifisku simptomu, tie bieži līdzinās saslimšanai ar jebkuru infekcijas slimību kā gripa vai vīruss. Tie ir drudzis, augsta temperatūra, nespēks, svīšana, galvassāpes, var sāpēt kakls, palielināties limfmezgli. Līdz ar to gan pašam pacientam, gan ģimenes ārstam jābūt vērīgam, lai iespējamo slimību laikus atklātu. Par leikēmiju var vēstīt arī slikta pašsajūta, nogurums, elpas trūkums, kaulu sāpes, bālums, negaidīts ķermeņa svara zudums, pastiprināta zilumu veidošanās, u.c. „Ja ir šādi simptomi, noteikti jākonsultējas ar ārstu un jāveic papildu izmeklējumi, lai savlaicīgi noteiktu pareizu diagnozi un uzsāktu ārstēšanu,” saka L.Kozlovska.

Krievijas estrādes leģenda Valērijis Ļeontjevs sniedzis atklātu interviju par savām pēdējā laika veselības problēmām, ziņo Dni.ru.

Uzlabojoties sabiedrības zināšanām par veselīgu uzturu, mainās arī pārtikas produktu izvēles kritēriji un iepirkšanās paradumi, liecina Rimi un SKDS veiktais ēšanas ieradumu pētījums “Kā ēd Latvija”. Pēdējo trīs gadu laikā vērojama nemainīga tendence izvēlēties produktus ar veselībai labvēlīgām sastāvdaļām, taču, salīdzinot ar 2015. gadu, būtiski pieaugusi produkta izcelsmes valsts nozīme – ja 2015. gadā produkta izcelsme bija svarīga 16% cilvēku, tad šobrīd tā būtiska 58% Latvijas iedzīvotāju.

Diemžēl stress ir kļuvis par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu. Paši reizēm saprotam, kad ir par daudz un ka stress var izraisīt nopietnas negatīvas sekas. Tomēr kā stresu izjūt bērni, īpaši tagad, septembrī, atgriežoties mācību iestādēs? Ko vecāki var darīt, lai palīdzētu pārvarēt stresa situācijas gan bērniem, gan sev pašiem? Par šiem daudziem un citiem būtiskiem ar stresu saistītajiem jautājumiem BENU Aptiekas rīkotajā diskusijā sprieda veselības jomas speciālisti.

Ikdienā nākas sastapties ar vecākiem, kuriem nav skaidrs, cik tad īsti reizes gadā bērniem būtu vēlams veikt redzes pārbaudi. Kur to labāk veikt? Neskaidrību ir daudz. Ir svarīgi saņemt atbildes, jo nerūpējoties par bērnu redzes veselību jau agrā bērnībā, tas var radīt problēmas nākotnē - īpaši jau skolas laikā, kad slodze acīm palielinās vairākkārt.

Turpinoties vasarīgajam laikam, ko cilvēki aktīvi izmanto, strādājot dārzā un veicot remonta darbus, strauju darba apjoma pieaugumu ir piedzīvojuši Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas mikroķirurgi. Vienas dežūras laikā ķirurģiskā palīdzība pēc dažādām ekstremitāšu traumām ir bijusi nepieciešama 11 pacientiem ierasto trīs četru operāciju vietā.

Jau šajā rudenī daudzi mazuļi sāks apmeklēt kādu sporta sekciju, taču vecākiem daudz kas jāņem vērā, pirms viņi izvēlas sporta veidu, ar kuru nodarbosies bērns. Kā liecina sporta zīmola 4F aptauja, 76% vecāku vedīs bērnus uz to sporta sekciju, kas interesē viņus pašus, un tikai 6% vispirms konsultēsies ar pediatru, kurš sporta veids vislabāk piemērots viņu mazulim. Tomēr pediatri uzskata, ka katrā vecumā jāattīsta atšķirīgas fiziskās prasmes un jākonsultējas ar ārstu, ja bērnam ir hroniskas saslimšanas.