Valsts ekonomikas attīstībā nav tikai skaitļi, bet tas ir arī jautājums par katra individuālajām izvēlēm, ceturtdien Saeimas ārkārtas sēdē par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumu pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Ko Latvija var gaidīt no satricinājumiem pakļautās globālās ekonomikas un savas pašas attīstības? Vai nebūs atkal iekšzemes kopprodukta (IKP) “negatīvā izaugsme” kā 2024. gadā, kas tika noslēgts ar mīnus 0,4%? Un cik naudas pietrūks budžetā, lai gada beigās “savilktu galus uz nullēm” – to šobrīd mēģina prognozēt eksperti.
Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad pirmajā ceturksnī bija 4,054 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 4,575 miljardu eiro apmērā, tādējādi veidojot 521,2 miljonu eiro deficītu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM), atsaucoties uz Valsts kases datiem.
Kopējiem ieguldījumiem Latvijas ekonomikā šogad jāsasniedz 3,7 miljardi eiro, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.
Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī vispārējās valdības budžetā fiksēts pārpalikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tādējādi tai esot starp astoņām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās valsts ienākumi pārsnieguši izdevumus, liecina otrdien publicētie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 26 ES dalībvalstīm.
Neskatoties uz iepriekš pieņemto lēmumu atlikt jautājuma izskatīšanu, valdība otrdien tomēr apstiprināja Finanšu ministrija (FM) izstrādāto likumprojekta "Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam" sagatavošanas grafiku.
Katru nākamo gadu aizsardzības sistēmā nepieciešams iepludināt papildu 500 miljonu eiro, bet 2029.gadā - vēl vairāk, Nacionālās trīspusejās sadarbības padomes (NTSP) sanāksmē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Latvijas aizsardzības nozares budžetu nākamgad plānots palielināt līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tālākajos gados varētu virzīties uz 5% no IKP, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Finanšu ministrijā šogad veidos "nulles budžetu" tikai divās programmās, šovakar Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Sabiedrības informēšana par 2025.gada valsts budžetu izmaksājusi 67 734 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Saeimas Prezidijs trešdien, 4.decembrī, sasaucis parlamenta ārkārtas sēdi, kurā paredzēts sākt skatīt nākamā gada budžeta projektu, aģentūra LETA uzzināja Saeimas Preses dienestā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien bez diskusijām izskatīja un noraidīja deputātu iesniegtos priekšlikumus 2025. gada valsts budžeta projektam.
Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēti 10,74 miljardi eiro, kas ir par 145,6 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.
Tuvākajās dienās šis Saeimas sasaukums sasniegs sava termiņa vidu. Jau divus gadus valsts finansējumu, kas bija atkarīgs no Saeimas vēlēšanu rezultātiem, ir saņēmušas ne tikai parlamentā ievēlētās partijas, bet arī tādas, kas palika bez deputātu mandātiem, taču sasniedza divu procentu vēlētāju atbalstu. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” pārliecinājās, ka ārpusparlamenta partijām šis finansējums neko būtiski palīdzējis nav.
Manevra iespējas, vērtējot valdības sagatavoto nākamā gada budžetu, nav īpaši lielas, tomēr vienmēr pastāv iespēja izdarīt kādas korekcijas un apstiprināt kādus priekšlikumus, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Parlaments varētu lemt par debašu runas laika saīsināšanu budžeta izskatīšanas laikā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Saeimas spīkere Daiga Mieriņa (ZZS).
Latvijā šogad oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 854,026 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 1% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.
Latvijas teritorijā ielidojušais, ar sprāgstvielām apgādātais Krievijas drons kļuvis par ērtāko attaisnojumu Latvijas 2025. gada un turpmāko gadu budžeta deficītam.
Piedāvātie risinājumi nākamā gada valsts budžetā ir labākie, kādus politiķi šobrīd var "atnest", pirmdien preses konferencē pēc valdības sēdes pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).