Šodien plkst. 11 sasaukta ārkārtas Ministru kabineta sēde, kurā iecerēts skatīt vairākus ar valsts budžetu saistītus likumprojektus, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.
Gatavojot nākamā gada valsts budžetu, ir jāskatās, kā samazināt atalgojumu sabiedriskajā sektorā, TV24 sacīja Saeimas deputāts (ZZS), bijušais satiksmes un labklājības ministrs Uldis Augulis.
Valdība otrdien nolēma samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā pilotprojekta veidā no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam piemērot pienam, maizei, mājputnu gaļai un olām, lai mazinātu pārtikas cenu slogu uz iedzīvotāju pirktspēju.
“Nekāda tauku griešana un izdevumu samazināšana pēc būtības nav. Šie 176 miljoni, manuprāt, lielākajā daļā ir absolūta fikcija,” TV24, komentējot nākamā gada budžeta veidošanu, kas tiek dēvēts par aizsardzības budžetu, sacīja 14. Saeimas un Nacionālās drošības komisijas sekretārs, LRA valdes priekšsēdētājs un AS valdes līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
“Ja valdība to ir ignorējusi, tad tā ir faktiski izveidojusi budžeta projektu, kas mazinās Latvijas konkurētspēju, ilgtspēju un graus sociālo taisnīgumu. Un tā ir kļūda, ļoti nopietna kļūda, kas ir steidzami jālabo,” atbildot uz jautājumu, vai mediķiem ir cerība nākamgad saņemt 13,5% algu pieaugumu, TV24 sacīja Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
Valdība otrdien, 30.septembrī, lems par iespējamu VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) akciju publisko emisiju, liecina informācija Tiesību aktu portālā.
Valdību veidojošā koalīcija pašlaik nešaubās par spējām pieņemt nākamā gada valsts budžetu, vienlaikus tiek pieļauts, ka opozīcija mēģinās torpedēt jautājumus, kas skar valsts budžeta, un pavadošu likumprojektu pieņemšanu.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ar balsojumu Saeimā par Stambulas konvenciju gatavojas nākamajām Saeimas vēlēšanām un nebaidās līdz tām palikt opozīcijā, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesors, politologs Jānis Ikstens.
Mazumtirgotāji uzskata, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana līdz 12% maizei, pienam, olām un vistas gaļai nodrošinās zemākas cenas veikala plauktos, aģentūru LETA informēja mazumtirgotāji SIA "top!" un SIA "Rimi Latvia".
Ar valsts kapitālsabiedrību budžetā maksājamo dividenžu paaugstināšanu līdz 90% no peļņas nākamā gada budžetā plānots gūt 62,023 miljonu eiro papildu ieņēmumus, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".
Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokļi alkoholam un tabakai un azartspēļu nodokļus, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".
Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".
Pierobežas pašvaldības turpina aicināt pārskatīt skolēnu skaita kritērijus, kas noteiks, kuras skolas pilnā apmērā saņems valsts finansējumu pedagogu atalgojumam, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), atsaucoties uz ierobežoto budžetu, izmaiņas pagaidām neplāno, pirmdien izskanēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Izglītības un kultūras komitejas sēdē.
Jau divus mēnešus Latvijā nav pilntiesīga ģenerālprokurora.Pirms Jāņiem notikušajā konkursā Jurim Stukānam pietrūka balsu, lai viņu apstiprinātu amatā vēl uz pieciem gadiem. Tomēr daudziem par pārsteigumu Stukāns kandidē uz šo amatu atkārtoti, ziņo raidījums "Nekā personīga".
No 2015. līdz 2022.gadam vidējie izdevumi uz vienu izglītojamo Latvijā samazinājušies par 988 ASV dolāriem jeb 841 eiro, tikmēr Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji šie izdevumi minētajā laika periodā ir palielinājušies, liecina OECD ikgadējais ziņojums "Īsumā par izglītību".
Valsts kontrole (VK) slēdz ieteikumu kā neieviestu: par gaisa kvalitātes mērītājiem skolās izdoti miljoni, bet risinājums iepriekšējais – atvērt logu, vēsta VK izplatītais paziņojums presei.