Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izsludinājis likumu par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padomes sēdē šodien ievēlēta jaunā valde, un tā plāno Eiropas Komisijas (EK) līmenī aktualizēt jautājumu par darba samaksas palielināšanu, aģentūru LETA informēja arodbiedrības vadītāja Līga Bāriņa.
Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) trešdien atbalstīja naudas balvu piešķiršanu vairākiem sportistiem ar izciliem sasniegumiem kopumā 813 089 eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Nākamā gada valsts budžets ir jāpieņem, taču neviens patlaban nevar prognozēt koalīcijas tālāko darbu, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš pirmdien piedalījās Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā".
Lai lāpītu caurumus sporta budžetā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi steidzami atsavināt un pārdot Latvijas Sporta muzeja ēku Vecrīgā. Muzeja vadība par šo soli uzzinājusi vien pēdējā brīdī, un šobrīd nav skaidrības ne par unikālā, 1,5 miljonus eiro vērtā krājuma nākotni, ne jaunām telpām, ziņo raidījums "de facto".
Pēc ielu protestiem pret plānoto straujo nodokļu palielināšanu un starptautiskās sabiedrības paustajām bažām Bulgārijas valdība nolēmusi atsaukt budžeta projektu 2026. gadam.
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus akcīzes nodokļa likumā. Likumprojekts saistīts ar 2026. gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.
“Nākamajā gadā mēs nonāksim vēl dziļākā bedrē,” “nra.lv” opozīcijas debatēs, runājot par topošo valsts budžetu, sacīja 14. Saeimas deputāte, bijusī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība). Politiķi satrauc, ka valstij nav ilgtermiņa stratēģijas, kas šodien sāktu domāt par dzimstības palielināšanu un mūsu jauniešu palikšanu Latvijā.
Saeimas Ārlietu komisija trešdien konceptuāli atbalstīja ieceri izstāties no Stambulas konvencijas, virzot to izskatīšanai ceturtdienas, 23. oktobra, Saeimas sēdē.
Aizsardzības ministrija (AM) trešdien slēgs vienošanos ar Vācijas uzņēmumu "Dynamit Nobel Defence" (DND) par distances mīnēšanas sistēmu iegādi 50 miljonu eiro vērtībā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pavēstīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
“Valstis bankrotē ik pa brīdim un ir pat tāds paradokss, ka pēc bankrota nākamajā dienā ir labākā starta pozīcijā” – TV24 raidījumā “Kārtības rullis”, diskutējot par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, valsts ārējo parādu un ne pārāk spožo nākotni, atzina politisko procesu apskatnieks, rakstnieks Jurģis Liepnieks.
Lai mazinātu valsts budžeta izdevumus nākotnē, jau šobrīd jāsāk plānot reformas, kas vērstas uz sabiedriskās infrastruktūras tīklu optimizāciju, atsevišķu valsts funkciju nodošanu privātajam sektoram un izmaksu lietderīguma analīzi valsts resoros, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, komentējot nākamā gada valsts budžeta projektu.
Šorīt "Rīta Panorāmā" Edgars Tavars, stāstot par ierosinājumiem valsts budžetam, izteica pārliecību par Sabiedrības Integrācijas fonda likvidēšanu, jo budžets ir būtiski jāsamazina.
Gatavojot nākamā gada valsts budžetu, ir jāskatās, kā samazināt atalgojumu sabiedriskajā sektorā, TV24 sacīja Saeimas deputāts (ZZS), bijušais satiksmes un labklājības ministrs Uldis Augulis.
Koalīcijā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti, Saeimā vērtējot nākamā gada valsts budžetu, solās "nopietni pievērsties" iespējām būtiskāk mazināt valsts tēriņus, lai mazinātu ārējo parādu.
Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.
Šodien plkst. 11 sasaukta ārkārtas Ministru kabineta sēde, kurā iecerēts skatīt vairākus ar valsts budžetu saistītus likumprojektus, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.
Valdība otrdien nolēma samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā pilotprojekta veidā no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam piemērot pienam, maizei, mājputnu gaļai un olām, lai mazinātu pārtikas cenu slogu uz iedzīvotāju pirktspēju.