“Nākamajā gadā mēs nonāksim vēl dziļākā bedrē,” “nra.lv” opozīcijas debatēs, runājot par topošo valsts budžetu, sacīja 14. Saeimas deputāte, bijusī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība). Politiķi satrauc, ka valstij nav ilgtermiņa stratēģijas, kas šodien sāktu domāt par dzimstības palielināšanu un mūsu jauniešu palikšanu Latvijā.
Saeimas Ārlietu komisija trešdien konceptuāli atbalstīja ieceri izstāties no Stambulas konvencijas, virzot to izskatīšanai ceturtdienas, 23. oktobra, Saeimas sēdē.
Aizsardzības ministrija (AM) trešdien slēgs vienošanos ar Vācijas uzņēmumu "Dynamit Nobel Defence" (DND) par distances mīnēšanas sistēmu iegādi 50 miljonu eiro vērtībā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pavēstīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
“Valstis bankrotē ik pa brīdim un ir pat tāds paradokss, ka pēc bankrota nākamajā dienā ir labākā starta pozīcijā” – TV24 raidījumā “Kārtības rullis”, diskutējot par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, valsts ārējo parādu un ne pārāk spožo nākotni, atzina politisko procesu apskatnieks, rakstnieks Jurģis Liepnieks.
Lai mazinātu valsts budžeta izdevumus nākotnē, jau šobrīd jāsāk plānot reformas, kas vērstas uz sabiedriskās infrastruktūras tīklu optimizāciju, atsevišķu valsts funkciju nodošanu privātajam sektoram un izmaksu lietderīguma analīzi valsts resoros, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, komentējot nākamā gada valsts budžeta projektu.
Šorīt "Rīta Panorāmā" Edgars Tavars, stāstot par ierosinājumiem valsts budžetam, izteica pārliecību par Sabiedrības Integrācijas fonda likvidēšanu, jo budžets ir būtiski jāsamazina.
Gatavojot nākamā gada valsts budžetu, ir jāskatās, kā samazināt atalgojumu sabiedriskajā sektorā, TV24 sacīja Saeimas deputāts (ZZS), bijušais satiksmes un labklājības ministrs Uldis Augulis.
Koalīcijā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti, Saeimā vērtējot nākamā gada valsts budžetu, solās "nopietni pievērsties" iespējām būtiskāk mazināt valsts tēriņus, lai mazinātu ārējo parādu.
Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.
Šodien plkst. 11 sasaukta ārkārtas Ministru kabineta sēde, kurā iecerēts skatīt vairākus ar valsts budžetu saistītus likumprojektus, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.
Valdība otrdien nolēma samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā pilotprojekta veidā no 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam piemērot pienam, maizei, mājputnu gaļai un olām, lai mazinātu pārtikas cenu slogu uz iedzīvotāju pirktspēju.
“Nekāda tauku griešana un izdevumu samazināšana pēc būtības nav. Šie 176 miljoni, manuprāt, lielākajā daļā ir absolūta fikcija,” TV24, komentējot nākamā gada budžeta veidošanu, kas tiek dēvēts par aizsardzības budžetu, sacīja 14. Saeimas un Nacionālās drošības komisijas sekretārs, LRA valdes priekšsēdētājs un AS valdes līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
“Ja valdība to ir ignorējusi, tad tā ir faktiski izveidojusi budžeta projektu, kas mazinās Latvijas konkurētspēju, ilgtspēju un graus sociālo taisnīgumu. Un tā ir kļūda, ļoti nopietna kļūda, kas ir steidzami jālabo,” atbildot uz jautājumu, vai mediķiem ir cerība nākamgad saņemt 13,5% algu pieaugumu, TV24 sacīja Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
Valdība otrdien, 30.septembrī, lems par iespējamu VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) akciju publisko emisiju, liecina informācija Tiesību aktu portālā.
Valdību veidojošā koalīcija pašlaik nešaubās par spējām pieņemt nākamā gada valsts budžetu, vienlaikus tiek pieļauts, ka opozīcija mēģinās torpedēt jautājumus, kas skar valsts budžeta, un pavadošu likumprojektu pieņemšanu.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ar balsojumu Saeimā par Stambulas konvenciju gatavojas nākamajām Saeimas vēlēšanām un nebaidās līdz tām palikt opozīcijā, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesors, politologs Jānis Ikstens.
Mazumtirgotāji uzskata, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana līdz 12% maizei, pienam, olām un vistas gaļai nodrošinās zemākas cenas veikala plauktos, aģentūru LETA informēja mazumtirgotāji SIA "top!" un SIA "Rimi Latvia".
Ar valsts kapitālsabiedrību budžetā maksājamo dividenžu paaugstināšanu līdz 90% no peļņas nākamā gada budžetā plānots gūt 62,023 miljonu eiro papildu ieņēmumus, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".