Patlaban Drošības policijas (DP) darbība jau ir reglamentēta nolikumā, taču no šodienas DP maina nosaukumu un turpmāk sauksies par Valsts drošības dienestu (VDD).
Partijas "KPV LV" politiķis Aldis Gobzems ir izlēmis balsot pret "Jaunās Vienotības" (JV) vadītu valdību un nākamās nedēļas "KPV LV" Saeimas frakcijas sēdē to aicinās darīt arī pārējos frakcijas deputātus, liecina Gobzema paziņojums sociālajā tīklā "Facebook".
Nākamā valdība joprojām tiek veidota, rēķinoties ar "Jaunās Vienotības" pārstāvi Krišjāni Kariņu kā premjera amata kandidātu, piektdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni žurnālistiem sacīja Jaunās konservatīvās partijas pārstāve Juta Strīķe.
Latvija patlaban piedzīvo ilgāko valdības veidošanas periodu kopš neatkarības atjaunošanas 1990. gadā, centieniem vienoties par jauno Ministru kabinetu ilgstot jau 83 dienas, tā aplēsuši datu vākšanas platformas "Europe Elects" pārstāvji.
Četras potenciālās jaunās valdības tā dēvētās kodola partijas 4. janvārī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim varēšot piedāvāt kopīgi atbalstītu premjera kandidātu.
Pašreizējā situācijā Valsts prezidentam būtu jāuzņemas vadošā loma valdības izveidošanas procesā, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pauda eksprezidents Valdis Zatlers.
Ziemassvētku brīvdienās oficiālas sarunas par valdības veidošanu nav iecerētas, sacīja aptaujātie politiķi, kuri tomēr cer vienoties par partiju virzītu premjeru.
Valdības veidošanas sarunas nekad vēl nav bijušas tik smagas un strauji mainīgas, uzskata nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līderis Raivis Dzintars.
Ja valdības veidošanas sarunas nonāks tādā strupceļā, ka nāksies rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas, tad pašreizējā parlamentā ievēlētie politiskie spēki varētu zaudēt daļu atbalsta, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pauda eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Lai arī sākotnējās valdības veidošanas sarunās partijām radās domstarpības ar partiju "KPV LV", politiķi joprojām cer izveidot Ministru kabinetu Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā un mēģina vienoties par iespēju tai nodrošināt stabilāku balsu vairākumu.
Partija "KPV LV" ir nolēmusi nemainīt savus izvirzītos ministru amata kandidātus un sagaida "Jaunās Vienotības" premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa skaidrojumu par Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūras noraidīšanu iekšlietu ministra amatam, pēc "KPV LV" Saeimas frakcijas sēdes žurnālistiem sacīja tās priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu Šuplinsku, savukārt deputāte Anita Muižniece varētu ieņemt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres amatu.
Vairākums partiju, kuras premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) aicinājis valdībā, piekrīt viņa piedāvājumam, savukārt atbilde no "KPV LV" vēl tiek gaidīta.
Ja notiktu izmaiņas valdības veidošanas sarunās un sākotnējā piedāvājumā, tad Jaunā konservatīvā partija (JKP) varētu piedāvāt savus kandidātus arī uz iekšlietu ministra amatu, žurnālistiem sacīja JKP līderis Jānis Bordāns.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, iespējams, kļūs par vēsturisku varoņtēlu, kas būs iedarbinājis vēl nepieredzētu procedūru – Rīgas domes atlaišanu. Rīgas dome tieši attiecībā uz Rīgas satiksmi neesot veikusi nozīmīgas darbības, lai gan ieteikumus sniegusi gan Valsts kontrole savā ziņojumā, gan prokurors izteicis brīdinājumu. Neskatoties uz to, izlēmīga Rīgas domes rīcība neesot sekojusi. Tāpēc sagatavots VARAM likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu.
Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) ir nolēmusi piedalīties Krišjāņa Kariņa (JV) veidotajā valdībā, darbam tajā virzot Arti Pabriku, Juri Pūci un Ilzi Viņķeli, informēja politiskā spēka pārstāve Laila Spaliņa.