Tiklīdz jaunā valdība būs apstiprināta, Saeimā varētu nomainīties desmitā daļa deputātu

© Dmitrijs Šuļžics/F64 Photo Agency

Līdz ar jaunās valdības apstiprināšanu Saeimā varētu nomainīties desmitā daļa deputātu.

Pašlaik gan vairāki politiskie spēki oficiāli vēl neatklāj atsevišķus ministru amatu kandidātus. Tomēr deputātam, kurš apstiprināts ministra amatā, ir iespēja uz laiku nolikt deputāta mandātu. Ja deputāts noliek mandātu, viņa vietā Saeimā strādā tas cilvēks, kurš pirmais palicis "aiz svītras" konkrētajā vēlēšanu apgabalā.

Paredzēts, ka "Jaunā Vienotība" (JV) jaunajā valdībā bez premjera amata varētu vadīt Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. Politiskā spēka pārstāvji jau sākotnēji pauda, ka ārlietu ministra pienākumus varētu turpināt pildīt Edgars Rinkēvičs, bet finanšu ministra amatam tika apsvērtas Jāņa Reira un Arvila Ašeradena kandidatūras.

Visi trīs minētie politiķi ir ievēlēti 13. Saeimā. Rinkēviča vietā Saeimā varētu strādāt Kārlis Šadurskis, kurš gan pašlaik darbojas Eiropas Parlamentā, bet kā nākamais uz vietu Saeimā varētu pretendēt līdzšinējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Ašeradena vietu parlamentā varētu ieņemt Artis Gustovskis, bet Reira - Atis Lejiņš.

"Attīstībai/Par!" lēmusi, ka aizsardzības ministra amatam piedāvās Arti Pabriku, kurš būs arī premjera biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam - Juri Pūci, savukārt veselības ministra amatam - Ilzi Viņķeli.

Pabriks un Pūce ir ievēlēti Saeimā, un viņu vietā parlamentā varētu strādāt attiecīgi Mārtiņš Šteins un Dace Bluķe.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK uzskata, ka kultūras ministres pienākumus būtu jāturpina pildīt Dacei Melbārdei, bet zemkopības ministra amatam tiktu virzīts Kaspars Gerhards. Melbārde ir arī 13. Saeimas deputāte, un viņas vietu parlamentā varētu ieņemt Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.

Jaunā konservatīvā partija izglītības un zinātnes ministra amatam virza deputāti Ilgu Šuplinsku, tieslietu ministra amatam - partijas līderi Jāni Bordānu, bet satiksmes ministra amatam - Tāli Linkaitu. Šie politiķi arī ievēlēti Saeimā, un Linkaita vietā parlamentā varētu strādāt Jānis Butāns, Bordāna vietā - Jānis Cielēns, bet Šuplinskas vietā - Andris Kazinovskis.

Kā liecina neoficiālā informācija, "KPV LV" iekšlietu ministra amatam piedāvājusi Sanda Ģirģena kandidatūru, ekonomikas ministra amatam tiek virzīts deputāts Didzis Šmits, bet labklājības ministra amatam - parlamentāriete Ieva Krapāne. Šmita vietu parlamentā varētu ieņemt Beata Jonite, bet Krapānes vietu - Māris Možvillo.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien vēl nenominēja jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7. janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar JV politiķi Krišjāni Kariņu, kurš arī tiek minēts kā ticamākais Ministru prezidenta amata kandidāts.

Politika

Šobrīd jau visai skaidri iezīmējas, ka pārmaiņas Evikas Siliņas valdībā būs. Ja valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un premjerministres Evikas Siliņas 4. septembrī izteiktās pretenzijas pret satiksmes ministru Kasparu Briškenu būtu palikušas bez turpinājuma, tad politiskās augšas varētu abu augsto amatpersonu smagos vārdus aizmirst un izlikties, ka nekas nav noticis, taču jautājumi par ministru atbilstību augstajiem amatiem no darba kārtības nepazūd.

Svarīgākais