Ministriju izdevumus precēm un pakalpojumiem nākamgad plānots samazināt par 11%, kopumā veidojot ietaupījumu 50 miljonu eiro apmērā. aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Valdībā šodien plānots lemt par publiskā sektora algu tēriņu ierobežošanu, bet ne iesaldēšanu, vakar pēc koalīcijas partiju sanāksmes informēja politiķi.
Politiķus atkal ir skāris vīruss nepildīt likumu pret pedagogiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Latvijas Bankas prezidenta algu 161 947,21 eiro 2023. gadā (13 495,60 mēnesī) saņēmušais Mārtiņš Kazāks uz valdības sēdi, kurā izskatīja valsts budžeta pamatnostādnes nākamajam un turpmākajiem trijiem gadiem, neuzskatīja par vajadzīgu ierasties. Ministru kabinetu viņš uzrunāja attālināti.
Nākamās nedēļas sākumā pēc ilgāka pārtraukuma uz sēdi sanāks valdības koalīcija, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidentes Evijas Siliņas (JV) preses sekretārs Aleksis Zoldners.
Valsts apmaksās dzelzceļa projekta "Rail Baltica" starptautisko staciju būvnieku iesniegtos rēķinus 9,636 miljonu eiro apmērā par paveiktajiem darbiem, otrdien nolēma valdība.
Valdība otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri vienā valsts iestādē apvienot Valsts izglītības satura centru (VISC), Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru (JSPA).
Valdība nesaskata iespēju piešķirt finansējumu Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles atjaunošanai un Aglonas bazilikas svētceļnieku komunikācijas centra ēkas siltināšanai, izriet no Kultūras ministrijas (KM) sagatavotā Ministru kabineta (MK) atbildes vēstules projekta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijai, kas pieejams Tiesību aktu portālā.
Valdība otrdien nolēma atlikt Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto Ministra kabineta noteikumu izskatīšanu, kas nosaka kārtību Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piešķiršanai, sniedzot atbalstu dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai, pārbūvei un atjaunošanai un nodrošinot pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T tīklā un uzlabojot energoefektivitāti sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos.
Straujā un, galvenais, patiesos iemeslus slēpjošā kultūras ministru nomaiņa izraisīja vispārēju neizpratni. Kāpēc? Kā dēļ? Kas slēpjas aiz šiem “personiskas dabas apsvērumiem”? Kā šī nomaiņa ietekmēs politisko stabilitāti valsti? Vai tā būs vienīgā ministru nomaiņa?
Lai arī vairums politisko apskatnieku atzīst, ka Eiroparlamenta vēlēšanas Latvijā beigušās gandrīz pilnīgi bez jebkādiem pārsteigumiem, pat šie sagaidāmie rezultāti ir iniciējuši runas par iespējamo koalīcijas paplašināšanu jeb, pareizāk sakot, par “Apvienotā saraksta” sašķelšanu, valdībā iesaistot vienus, bet tajā nepielaižot citus.
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu politiķiem par darbu valdībā faktiski izmaksātais atalgojums pirms nodokļu nomaksas dažādu ministru pozīcijās ir audzis par desmitiem tūkstošu eiro, dažkārt pieauguma summai tuvojoties 30 000 eiro, liecina politiķu iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas.
Otrdien, 21.maijā, Ministru kabinets atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus Ceļu satiksmes likumā (CSL), tostarp nosakot stingrākas prasības un atbildību trešajās valstīs reģistrētu transportlīdzekļu vadītājiem un elektroskrejriteņu lietotājiem.