Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējo ziņojumu Saeimai par valdības paveikto un iecerēto varētu arī nepieminēt, ja vien tas neizgaismotu mūsu politiskās sistēmas bezcerīgo nonākšanu strupceļā.
Latvijas nākotne un konkurētspēja balstās uz drošību, labklājību un latviskām vērtībām, sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), uzrunājot Saeimu savā ikgadējā ziņojumā par valdības paveikto un iecerēto darbu.
Ceturtdien Saeimā notiekošajās debatēs par Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto darbību koalīcijai tika veltīti pārmetumi, ka tā neieklausās opozīcijā.
Šī nedēļa Igaunijā iesākās ar izmaiņām valdībā un valdošajā koalīcijā. Atšķirībā no Latvijas, kur Evikas Siliņas valdībā notiek nemitīgas “gultu pārbīdes”, Igaunijas Kristena Mihala kabinets rīkojās enerģiskāk. No koalīcijas, līdz ar to arī no valdības tika izmesta trešā partnere – Sociāldemokrātu partija (SD).
Sabiedrībā aug neziņa par to, kādēļ kara apstākļos valdība nespēj pieņemt izšķirīgus lēmumus kaut vai par tēriņu samazināšanu. Tā vietā, lai lemtu par vairāku valsts pārvaldes struktūru, daudzu pārvaldes funkciju un līdz ar to arī darba vietu likvidēšanu, valdība lemj izveidot darba grupu birokrātijas mazināšanai. Kas traucē valdībai pieņemt radikālus lēmumus, atbilstošus jaunajiem pasaules kārtības izaicinājumiem?
Ministru prezidentes Evika Siliņas (JV) padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Elīna Lidere informē, ka šodien premjere Sadarbības sanāksmē paziņoja par izmaiņām otrajā politiskajā līmenī.
Valdības uzrāviena 4x4 prioritātes 2025. gadam, “restarts”, birokrātijas mazināšana par 25% pagaidām Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) Ministru kabinetā jau izpaudusies kā triju ministru nomaiņa. Esot pietaupīts vēl kāds gardumiņš. Taču sabiedrība no Latvijas politiķiem gaida ko vairāk nekā dažu ministru nomaiņu, tā gaida reālu atsvabināšanu no nevajadzīgas birokrātijas nastas un žņaugiem, tā gaida godīgāku, caurskatāmāku valsts pārvaldi.
Saeimas sēdē, kurā tika balsots par jauno ministru apstiprināšanu amatos, opozīcijas deputāti kritizēja valdību, sakot, ka trīs ministru nomaiņa neko nemainīs.
21. februārī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paziņoja par valdības "restartu" un no amata atbrīvoja uzreiz trīs ministrus. No amata nācās šķirties izglītības un zinātnes ministrei, labklājības ministram un satiksmes ministram.
Pēdējās nedēļas saistībā ar saspringto situāciju valdībā ir bijušas gluži vai dramatiskas. Ir atlaisti ministri, vietā uz laiku ielikti citi, bet cerīgākais ministra kandidāts ir metis plinti krūmos un atsakās no piedāvātā amata.
Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā plānots apspriest ar nacionālo drošību saistītus jautājumus, pirmdienas vakarā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes informēja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
"Atlīdzības izdevumi valsts budžeta iestādēs 2024.gadā bija aptuveni 1,8 miljardi eiro, kas ir par 30% vairāk nekā pirms 2 gadiem. Salīdzinājumam, darbaspēka izmaksas privātajā sektorā šajā pašā periodā augušas par aptuveni 22%," mikroblogošanas vietnē "X" raksta finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.
Valdība otrdien atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) un Nacionālā kino centra (NKC) iniciatīvu pārdalīt 120 000 eiro starp KM budžeta programmām, lai nodrošinātu Latvijas iemaksas "Eurimages" seriālu kopražojumu atbalsta programmā no 2025.gada.
Ministru kabinetam arī šogad nav nepieciešamības lemt par valsts pamatbudžeta pārpalikuma novirzīšanu valsts parāda dzēšanai vai ieskaitīšanu ilgtermiņa stabilizācijas rezervē, jo finansējums ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveidei nav pieejams, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas iesniegts valdībā.
Valdība plāno kopumā 15 pašvaldībām piešķirt 42 670 eiro, lai segtu izdevumus, kas pašvaldībām radušies 2024.gadā, apglabājot mirušās personas, kuru personība nav noskaidrota, liecina tiesību aktu portālā (TAP) saskaņošanai iesniegtais valdības rīkojuma projekts.
Gaidāmās sarunas par lielāku finansējumu aizsardzībai būs liels izaicinājums koalīcijai, kura vēl nupat it kā krietni vienkāršāku jautājumu – par Latvijas Bankas prezidenta kandidāta izvirzīšanu – mocīja divus mēnešus. Premjere Evika Siliņa (JV) atzīst, ka process nebija labs un no tā jāgūst mācības, taču svarīgākais esot rezultāts. Tomēr koalīcijā ietilpstošo partiju pārstāvji Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” pauda uzskatu, ka secinājumi būtu jāizdara ne vien par amatpersonu virzīšanas kārtību, uz ko mudina Valsts prezidents, bet gan par valdības un koalīcijas turpmāko darbu kopumā.
Valdībā kopumā prasās restarts, ceturtdien intervijā LTV "Rīta panorāmai" izteicās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ilggadējais politiķis Augusts Brigmanis.
Valdība un Valsts kancelejas darbinieki neveic iejaukšanos sociālo mediju saturā, trešdien parlamenta Pieprasījuma komisijā teica Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktora Rihards Bambals.