Šodien valdības sēdes slēgtajā daļā plānots apspriest ar nacionālo drošību saistītus jautājumus, pirmdienas vakarā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes informēja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
"Atlīdzības izdevumi valsts budžeta iestādēs 2024.gadā bija aptuveni 1,8 miljardi eiro, kas ir par 30% vairāk nekā pirms 2 gadiem. Salīdzinājumam, darbaspēka izmaksas privātajā sektorā šajā pašā periodā augušas par aptuveni 22%," mikroblogošanas vietnē "X" raksta finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.
Valdība otrdien atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) un Nacionālā kino centra (NKC) iniciatīvu pārdalīt 120 000 eiro starp KM budžeta programmām, lai nodrošinātu Latvijas iemaksas "Eurimages" seriālu kopražojumu atbalsta programmā no 2025.gada.
Ministru kabinetam arī šogad nav nepieciešamības lemt par valsts pamatbudžeta pārpalikuma novirzīšanu valsts parāda dzēšanai vai ieskaitīšanu ilgtermiņa stabilizācijas rezervē, jo finansējums ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveidei nav pieejams, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas iesniegts valdībā.
Valdība plāno kopumā 15 pašvaldībām piešķirt 42 670 eiro, lai segtu izdevumus, kas pašvaldībām radušies 2024.gadā, apglabājot mirušās personas, kuru personība nav noskaidrota, liecina tiesību aktu portālā (TAP) saskaņošanai iesniegtais valdības rīkojuma projekts.
Gaidāmās sarunas par lielāku finansējumu aizsardzībai būs liels izaicinājums koalīcijai, kura vēl nupat it kā krietni vienkāršāku jautājumu – par Latvijas Bankas prezidenta kandidāta izvirzīšanu – mocīja divus mēnešus. Premjere Evika Siliņa (JV) atzīst, ka process nebija labs un no tā jāgūst mācības, taču svarīgākais esot rezultāts. Tomēr koalīcijā ietilpstošo partiju pārstāvji Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” pauda uzskatu, ka secinājumi būtu jāizdara ne vien par amatpersonu virzīšanas kārtību, uz ko mudina Valsts prezidents, bet gan par valdības un koalīcijas turpmāko darbu kopumā.
Valdībā kopumā prasās restarts, ceturtdien intervijā LTV "Rīta panorāmai" izteicās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ilggadējais politiķis Augusts Brigmanis.
Valdība un Valsts kancelejas darbinieki neveic iejaukšanos sociālo mediju saturā, trešdien parlamenta Pieprasījuma komisijā teica Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktora Rihards Bambals.
Latvijas Bankas (LB) prezidenta vēlēšanu procedūra kļuvusi par esošās Evikas Siliņas valdības “firmas zīmi”. Cirks – tas ir populārākais vārds, kā sabiedrība raksturo riņķa danci ap piektdien it kā panākto vienošanos par vienotu koalīcijas kandidātu – Santu Purgaili – un pirmdien paziņoto, ka “vienotajam kandidātam” koalīcijā balsu nepietiek.
Valdība vakar izskatīja Eiropas Savienība palīdzības naudas apgūšanu un uzdeva ministriem sasprindzināt visus spēkus, lai tomēr sacerētu noteikumus, pēc kuriem sadalīt vēl neaiztiktos 702 miljonus eiro no 2021.-2027. gada periodam Latvijai apsolītajiem 3,6 miljardiem eiro.
Valdība otrdien atbalstīja 16,248 miljonu eiro pārdalīšanu pirmās nepieciešamības preču rezervju sistēmas ieviešanai, lai valsts apdraudējuma gadījumā nodrošinātu iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm.
Valdība piekrīt tiesībsargam par paaugstinātā 3% nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanu tikai būvēm, kurām nav derīga būvatļauja, teikts valdības atbildes vēstulē tiesībsargam, kuru otrdien apstiprināja valdība.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) šonedēļ sāk individuālas pārrunas ar ministriem par valdības šī gada prioritāšu īstenošanu, kā arī līdz šim paveikto, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.
Valdošās koalīcijas partiju nevienošanās par vienu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu divas dienas pirms šī prezidenta vēlēšanām un trīs dienas pirms centrālās bankas palikšanas bez pilntiesīga vadītāja dod signālu, ka pašreizējā veidā valdība pastāvēt nevar.
Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) rīkojuma projektu, kas paredz palielināt VAS "Latvijas dzelzceļa" (LDz) pamatkapitālu par 46,8 miljonus eiro.
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) atzinīgi novērtē Latvijas valdības plānu pārskatīt katru budžeta pozīciju Finanšu, Ekonomikas un Satiksmes ministrijās, izvērtējot prioritātes un tēriņu nepieciešamību, lai veidotu uz rezultātu vērstu budžetu, aģentūru LETA informēja FICIL pārstāvji.