Valdība otrdien nolēma atlikt Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto Ministra kabineta noteikumu izskatīšanu, kas nosaka kārtību Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piešķiršanai, sniedzot atbalstu dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai, pārbūvei un atjaunošanai un nodrošinot pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T tīklā un uzlabojot energoefektivitāti sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos.
Straujā un, galvenais, patiesos iemeslus slēpjošā kultūras ministru nomaiņa izraisīja vispārēju neizpratni. Kāpēc? Kā dēļ? Kas slēpjas aiz šiem “personiskas dabas apsvērumiem”? Kā šī nomaiņa ietekmēs politisko stabilitāti valsti? Vai tā būs vienīgā ministru nomaiņa?
Lai arī vairums politisko apskatnieku atzīst, ka Eiroparlamenta vēlēšanas Latvijā beigušās gandrīz pilnīgi bez jebkādiem pārsteigumiem, pat šie sagaidāmie rezultāti ir iniciējuši runas par iespējamo koalīcijas paplašināšanu jeb, pareizāk sakot, par “Apvienotā saraksta” sašķelšanu, valdībā iesaistot vienus, bet tajā nepielaižot citus.
2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu politiķiem par darbu valdībā faktiski izmaksātais atalgojums pirms nodokļu nomaksas dažādu ministru pozīcijās ir audzis par desmitiem tūkstošu eiro, dažkārt pieauguma summai tuvojoties 30 000 eiro, liecina politiķu iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas.
Otrdien, 21.maijā, Ministru kabinets atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus Ceļu satiksmes likumā (CSL), tostarp nosakot stingrākas prasības un atbildību trešajās valstīs reģistrētu transportlīdzekļu vadītājiem un elektroskrejriteņu lietotājiem.
Koalīcija vienojusies ievērojami mazināt ierēdņu skaitu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
LTV raidījums "Panorāma" vēsta, ka viņu rīcībā nonākusi informācija, ka ārlietu ministra amatam varētu tikt virzīta pašreizējā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").
Latvija atsevišķi neaizliegs mangāna rūdas tranzītu, tā lēmusi koalīcijas padome, kas aicinās šo jautājumu risināt Eiropas Savienības līmenī – iekļaut mangāna rūdu nākamajās ES sankcijās pret Krieviju, pirms pāris dienām ziņoja mediji. Šī ziņa sabiedrībā raisīja milzu sašutumu.
Ministru kabineta iekārtas likumā nedrīkst noteikt automātisku valdības atkāpšanos streika vienošanās neizpildes gadījumā, jo tas būtu pretrunā Satversmei un konstitucionālajiem principiem, šādu vērtējumu parlamentā izteica Valsts kancelejas (VK) pārstāvji, paužot nostāju, ka valdības atbildība normatīvi jau ir pietiekami regulēta.
Koalīcijas vienprātību un tajā valdošo harmoniju ik pa laikam demonstrē politiķu saliedētība lēmumu pieņemšanā. Vairums aptaujāto – gan atklāto, gan anonīmo respondentu – uzskata, ka valdības atbalstītā iecere – no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes – Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi – ir mazliet ar tādu kā noslēpumainības piegaršu. Pēdējā no tām nonāks Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārraudzībā, bet Nodokļu un muitas pārvalde – Finanšu ministrijas pārraudzībā. Nav skaidrības: kam tas ir izdevīgi?
Pērnvasar izveidotā koalīcija līdz pat šī gada sākumam demonstrēja apskaužamu vienotību. It kā apliecinot tās vadošā spēka – partijas “Vienotība” – neapstrīdamo līderību. Bez aizķeršanās tika ratificēta Stambulas konvencija, pieņemts partnerības likums, un arī valsts budžeta pieņemšanas laikā neradās ne mazākās kavēšanās. Taču jaunais gads pienāca ar divām politiskām vētrām. “Asiņaino graudu” lietu un nedienām ar pasažieru vilcieniem.
Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Vīzu noteikumos, kas paredz, izsniedzot vīzu sezonas darbiniekam, viņu rakstveidā informēt par tiesībām un pienākumiem.
Premjeres Evikas Siliņas (JV) vadītā Ministru kabineta rīcības plānā pausta apņemšanās nodrošināt kultūras nozarē strādājošajiem konkurētspējīgu atalgojumu.
Valdība tuvāko divu gadu laikā plāno mazināt iedzīvotāju mirstību no ārējiem nāves cēloņiem, liecina Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības rīcības plāna projekts.
Valdība otrdien slēgtā sēdē skatīs informatīvo ziņojumu par tālāko rīcību patvertņu jautājumā, un valdības lēmuma projekts paredz, ka Ekonomikas ministrijai (EM) būs jāsagatavo un ekonomikas ministram līdz 2024.gada beigām jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā patvertņu būvnormatīva projekts.
Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdība ir rīcībspējīga, ko pierāda 2024.gada budžeta izstrāde, apspriešana un apstiprināšana Saeimā, trešdien žurnālistiem preses konferencē vērtēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš tikās ar premjeri.
Esmu lepna par valdības komandu un tās dotajiem solījumiem, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).