Degvielas tirgotāji gatavi tiesāties par plānoto solidaritātes maksājumu

Latvijas degvielas tirgotāji pauž vairākus argumentus un neizslēdz tiesvedības par ieceri degvielas mazumtirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) vēstulē, kas tostarp adresēta premjerei Evikai Siliņai (JV), teikts, ka papildu nodoklis no patiesi pārmērīgas peļņas (virspeļņas) ārkārtas situācijā būtu saprotams un atbalstāms, taču publiski apspriestais risinājums pēc būtības nav vērsts pret ārkārtas peļņu.

Asociācijā skaidro, ka piedāvājums faktiski nozīmē pārdošanas cenas regulēšanu, balstoties uz sintētisku un administratīvi konstruētu aprēķinu par it kā "normālu" maržu. Vēstulē minēts, ka valsts mākslīgi noteiktā "pareizā" marža nevar objektīvi atspoguļot reālo tirgus situāciju, un tas nav pieņemams.

Vienlaikus asociācijā vērš uzmanību, ka piedāvātais mehānisms nav instruments pret pārmērīgu peļņu, bet ir instruments pret cenu, kuru kāds uzskata par nepareizu. Vēstulē minēts, ka gadījumā, ja valsts sāk tieši noteikt, par kādu cenu uzņēmējs nesodīti var pārdot savu preci, tā nav nodokļu politika tirgus ekonomikā, bet cenu regulēšana, kas nav savienojama ar brīva tirgus un tiesiskas valsts principiem.

LDTA uzskata, ka šāda cenu regulēšanas pieeja ir ne tikai ekonomiski kļūdaina, birokrātiju un izmaksas palielinoša, bet arī bīstama tiesiskas valsts principiem. Pirms turpmāku lēmumu pieņemšanas degvielas tirgotāji aicina izvērtēt šīs ieceres atbilstību Satversmei, jo tirgotāju ieskatā šāda selektīva maksājuma ieviešana pirmšķietami neatbilst Satversmes pamatprincipiem.

Vienlaikus LDTA uzsver, ka cenu un peļņas līmeņu noteikšana ir katra degvielas tirgotāja individuāla rīcība un atbildība. Tādējādi asociācija aicina valdību atturēties no selektīvas, uz aizdomām balstītas cenu regulējošas politikas ieviešanas.

Vienlaikus LDTA pirms lēmumu pieņemšanas aicina ministrus rūpīgi izvērtēt ieceres tiesiskos un ekonomiskos riskus un atteikties no šīs cenas regulācijas virzīšanas, tādējādi saglabājot prognozējamu investīciju vidi un tiesisko paļāvību Latvijā.

LDTA ir gatava konstruktīvam dialogam ar valdību un atbildīgajām institūcijām, lai meklētu risinājumus, kas vienlaikus aizsargā patērētāju intereses, saglabā tiesisko noteiktību un negrauj uzticēšanos brīva tirgus ekonomikas pamatprincipiem.

Vienlaikus energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība aģentūrai LETA norādīja, ka valsts iejaukšanās brīvā tirgus mehānismā ir tirgus konkurenci kropļojošs elements ar negatīvām sekām nozarei ilgtermiņā.

Viņaprāt, minētā likumprojekta pieņemšanas gadījumā nozarei tiks dots negatīvs signāls veikt investīcijas tālākā savas darbības attīstībā, kā arī nozare tiks nodrošināta ar būtisku papildu administratīvo slogu, kā arī nevar izslēgt potenciālas tiesvedības starp nozares spēlētājiem un valsti.

Vība skaidroja, ka Latvijas degvielas mazumtirdzniecības nozari gadiem raksturo zemi rentabilitātes rādītāji, kas ir rezultāts augstai konkurencei starp esošiem tirgus dalībniekiem. Pēc viņa teiktā, tirgotāja uzcenojums degvielas produktiem veido aptuveni 7% no gala cenas patērētājam, un no šī uzcenojuma degvielas tirgotājam ir jāsedz atalgojuma, infrastruktūras, loģistikas, mārketinga un citas izmaksas.

Degvielas mazumtirgotāja AS "Viada Baltija" valdes priekšsēdētājs Arūnas Šatkus aģentūrai LETA norādīja, ka kompānija šo priekšlikumu vērtē piesardzīgi un nesaredz, ka šāds solis gala patērētājam ieviesīs jūtamu cenu samazinājumu. Vienlaikus kompānijas ieskatā piedāvātais mehānisms var radīt vairākus izaicinājumus nozares darbībā.

Viņš pauda, ka būtisks jautājums ir par "objektīvi aprēķinātās orientējošās mazumtirdzniecības cenas" noteikšanas metodoloģiju, jo, ja šī metodoloģija pilnībā neatspoguļos tirgus realitāti, pastāv risks, ka tirgotāji tiks nepamatoti pakļauti papildu maksājumiem. Tāpat kompānijas ieskatā 3% slieksnis var būt pārāk zems, ņemot vērā degvielas cenu svārstīgumu un tirgus dinamiku, kā arī tas var ierobežot uzņēmumu spēju elastīgi reaģēt uz izmaksu izmaiņām un potenciāli negatīvi ietekmēt konkurenci.

Vienlaikus Šatkus pauda, ka šāds regulējums varētu radīt papildu administratīvo slogu un nenoteiktību uzņēmējdarbības vidē, kas ilgtermiņā var ietekmēt investīciju pievilcību nozarē. Kompānijas ieskatā vienas, sabiedrībai vizuāli pamanāmas nozares izcelšana, liedzot tai pilnvērtīgi darboties brīvā tirgus apstākļos, nav tiesiski pamatota.

Jau ziņots, ka degvielas mazumtirgotājiem plānots piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegtais likumprojekts.