Līdz 30. jūnijam Latvijas augstskolu absolventi var pieteikties Starptautiskajai parlamentu stipendiju programmai. Tās ietvaros jaunieši no Latvijas 15 nedēļas varēs līdzdarboties Vācijas Bundestāga deputātu birojos, iepazīstot parlamenta darbu, politisko lēmumu pieņemšanas mehānismu un sabiedrisko dzīvi Vācijā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes jaunākā statistika atklāj, kur palicis trešdaļmiljons Latvijas iedzīvotāju, kas vairs neparādās jaunākajos tautas skaitīšanas datos. Bīstoties no jaunām Valsts ieņēmumu dienesta sankcijām, cilvēki steidz deklarēt savu dzīvesvietu ārzemēs – saites ar Latviju tiek sarautas, jo dzīvošanai šī zeme kļūst arvien nelabvēlīgāka.
Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SDP)pārstāvji ierosinājuši veikt labojumus konstitūcijā, lai likumīgi nostiprinātu Angelas Merkeles valdības pieņemto lēmumu par atteikšanos no atomenerģijas līdz 2022. gadam, raksta Welt.
Japānā notikusī Fukušimas kodolreaktora avārija un sabiedriskā doma Vācijā likusi šīs valsts valdošajai koalīcijai vēlreiz mainīt savu viedokli un pieņemt lēmumu, saskaņā ar kuru līdz 2022. gadam tiks slēgtas visas 17 Vācijā esošās atomelektrostacijas (AES). Svētdien, pirms koalīcijas pārstāvju izšķirošās tikšanās, Vācijas pilsētu ielās izgāja vairāk nekā 100 000 kodolenerģijas pretinieku.
Vācu ekonomika aug daudz straujāk, nekā gaidīts – šī gada pirmajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pieauga par 1,5%. Vācijas valdība prognozēja, ka pieaugums nebūs lielāks par 0,8%, bet ekonomisti – ka par 1%.
Minhenes tiesa piecus gadus cietumā piespriedusi Džonam Demjaņukam, kurš atzīts par līdzvainīgu ebreju nogalināšanā nacistu nāves nometnē 2. pasaules kara laikā.
78 gadu vecumā izdarījis pašnāvību vācu multimiljonārs, fotogrāfs un mākslas kolekcionārs Gunters Zakss, kurš 60.gadu beigās bija precējies ar franču kinoaktrisi Brižitu Bardo, svētdien ziņoja Vācijas telekanāls ARD.
Vācijas pilsētas Hildesheimas mērs palīdzēja izglābt vīrieti, kurš nejauši bija iemaldījies sieviešu cietumā, mēģinot pa taisnāku ceļu aiziet uz parku, trešdien paziņoja vietējā policija.
Latvijas iedzīvotāji turpnmāk varēs bez ierobežojumiem strādāt jebkurā citā Eiropas Savienības (ES) valstī, jo no svētdienas arī Vācija un Austrija atver savus darba tirgus strādājošajiem no astoņām jaunajām ES dalībvalstīm Austrumeiropā.
Vācijas un Austrijas darba tirgu atvēršana 1.maijā pozitīvi ietekmēs ne tikai šīs abas turīgās Rietumzemes, bet arī jauno Eiropas Savienības(ES)valstu ekonomikas, jo tajās ieplūdīs Vācijā un Austrumeiropā strādājošo viesstrādnieku līdzekļu sūtījumi ģimenēm dzimtenē, savā pētījumā norāda Pasaules Banka (PB).
Kaut arī Vācija, Austrija un Šveice no 1. maija atver darba tirgu arī Latvijas iedzīvotājiem, šai pozitīvajai ziņai iespējams pietiekami drūms zemteksts. Attīstītās vāciski runājošās valstis nebūt nealkst pēc mazkvalificētām darba rokām, tāpēc izvirzījušas gana striktas prasības potenciālajiem strādniekiem.
Latvijas iedzīvotāji šogad Lieldienas grasās svinēt pieticīgāk – kārumiem un svētku dekoriem tērēt mazāk naudas nekā iepriekšējos gados. Par laimi, olas, kas ir visvairāk pirktais produkts Lieldienās, šogad ir lētākas nekā pērn.
Vācijas valdība vēlas savas atomelektrostacijas slēgt un tās aizstāt ar vēja ģeneratoriem, kā arī būvēt jaunas virszemes elektropārvades līnijas, tādējādi būtiski ietekmējot plašu teritoriju estētiku. Kaut gan liela daļa vāciešu atbalsta plānus atteikties no atomelektroenerģijas, arī pret zaļo revolūciju pretestība aizvien pieaug.
Pēdējo mēnešu laikā krasi pieaugusi iedzīvotāju interese par vācu valodas apguvi. Valodas centra Berlitz speciālisti secina, ka tas notiek tādēļ, jo Latvijas iedzīvotāji plāno doties peļņā uz Vāciju pēc darba tirgus atvēršanas maijā.
Gandrīz trešdaļa miljona vakanču Eiropas darba mobilitātes portālā, vairāki atvērumi vai pat speciāli pielikumi ar darba piedāvājumu sludinājumiem drukātajā presē ir realitāte Vācijā, kur meklē dažādu līmeņu darbaspēku.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis izteikuši līdzjūtību Vācijai sakarā ar traģisku smilšu vētras izraisītu autoavāriju netālu no Rostokas, kurā dzīvību zaudēja liels skaits cilvēku.
Ārzemēs strādājošo Latvijas iedzīvotāju aktivitāte, informējot par dzīvesvietas maiņu ārpus valsts un interesējoties par iespējām iegūt Latvijas nerezidenta statusu, šogad ir ievērojami palielinājusies.