Demonstranti vairākās Vācijas pilsētās vakar pauduši sašutumu par laikraksta Die Welt korespondenta Turcijā Deniza Judžela (viņam ir gan Turcijas, gan Vācijas pilsonība) apcietināšanu un apvainošanu terorisma propagandā. Turcijas tiesas lēmumu kritizējušas arī Vācijas augstākās amatpersonas, un, kā uzsver politologi, kārtējās Ankaras un Berlīnes domstarpības īpaši sāpīgas ir kanclerei Angelai Merkelei.
Rudenī gaidāmo vēlēšanu kontekstā viņa nevar neņemt vērā vācu sabiedrības kritisko attieksmi pret autoritāro Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, taču vienlaikus nevar atļauties arī pilnībā sabojāt attiecības ar Turciju, jo tas draud ar jaunu migrācijas krīzi visai Eiropai.
Apsūdz terorisma propagandā
Raidstacijas Deutsche Welle interneta mājaslapa atgādina, ka 43 gadus vecais D. Judžels tika aizturēts 14. februārī, kad ieradās policijas iecirknī, lai sniegtu liecības par savām publikācijām. Taču sarunas laikā ar izmeklētājiem viņš no liecinieka kļuvis par aizdomās turamo. Pirmdienas vakarā Stambulas tiesa sankcionēja D. Judžela arestu, nosakot, ka ieslodzījumā viņš jāpatur līdz pat tiesas prāvai, kuras datums vēl nav noteikts. Oficiālas apsūdzības žurnālistam nav izvirzītas, taču tiesnesis, paziņojot par viņa arestu, pieminējis gan terorisma propagandu, gan naida kurināšanu.
Visticamāk, apsūdzības saistītas ar to, ka žurnālists ir intervējis kaujinieku grupējuma Kurdistānas Strādnieku partija (PKK, kas Turcijā pasludināta par teroristisku organizāciju) komandieri Džemilu Baijiku, kā arī bijis autors vairākiem rakstiem, kuros kritiski atspoguļota Turcijas valdības politika attiecībā pret kurdu minoritāti. AFP gan vēsta, ka sniegt liecības viņš bija uzaicināts saistībā ar kādu citu publikāciju. D. Judžels Die Welt bija rakstījis par kreisi noskaņotās hakeru grupas RedHack uzlauztajiem enerģētikas ministra Berata Albairaka (prezidenta znota) epasta kontiem, uzsverot, ka ministra sarakste liecina par Turcijas valdības centieniem kontrolēt medijus un manipulēt ar sabiedrisko domu, veidojot viltus kontus interneta sociālajos tīklos.
Žurnālistiem nedraudzīga valsts
D. Judžela arests ir pirmais gadījums, kad Turcijā aiz restēm nokļuvis žurnālists ar Vācijas pasi, taču, kā uzsver Deutsche Welle, šīs profesijas pārstāvjiem valstī nekad nav klājies viegli, un ne jau velti organizācijas Reporters Without Borders pasaules preses brīvības indeksā Turcija atrodama 151. vietā no 180 valstīm. Situācija dramatiski pasliktinājusies pēc pagājušā gada 15. jūlijā notikušā neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma, ko R. T. Erdogans izmantojis varas koncentrēšanai savās rokās un brīvdomātāju apkarošanai. Eiropas Žurnālistu federācijas dati liecina, ka slēgti vairāk nekā 180 mediji, kas bijuši kritiski noskaņoti pret valdību, vairāk nekā 800 žurnālistiem anulētas akreditācijas, bet ieslodzījumā pašlaik atrodas vismaz 122 žurnālisti un izdevēji. Lielākajai daļai no viņiem inkriminēta vai nu saikne ar trimdā ASV dzīvojošo garīdznieku Fetullu Gilenu (viņu Turcijas valdība uzskata par puča rīkotāju) un viņa izveidotajām struktūrām, vai arī ar kurdu nemierniekiem. Turcijas pretterorisma likumi, kuru pārskatīšanu jau kopš pagājušā gada pavasara nesekmīgi cenšas panākt Eiropas Savienība, ir traktējami pietiekami plaši un sniedz varasiestādēm iespēju neitralizēt tos, kuri ir kritiski noskaņoti pret R. T. Erdogana režīmu.
Līdz šim Turcijas varasiestādes, droši vien vēloties izvairīties no starptautiskiem skandāliem, enerģiskāk vērsušās pret vietējiem žurnālistiem, nevis ārvalstu mediju pārstāvjiem. Žurnāla Der Spiegel reportieris Turcijā Maksimiliāns Pops sarunā ar Deutsche Welle atzinis, ka attieksme pret ārzemniekiem bijusi liberālāka, lai gan, piemēram, The Wall Street Journal žurnālists Dions Nisenbaums pagājušā gada decembrī tika aizturēts par teroristu grupējuma Islāma valsts videomateriālu publiskošanu un vēlāk izraidīts no valsts. «Man šķiet, ka Denizu viņi uzskata par turku žurnālistu, jo viņam taču ir arī Turcijas pase - tādēļ arī tāda attieksme. Taču kopumā ir skaidrs, ka Turcijas valdība pret žurnālistiem izturas šokējoši un tās signāls ir nepārprotams: Erdogana kritiķi nevar justies droši,» skaidrojis M. Pops. Stambulā dzīvojošais Alberto Teta, kurš sadarbojas ar dažādiem Rietumu medijiem, uzskata, ka D. Judžela apcietināšana ir mēģinājums iebiedēt un apklusināt ārvalstu žurnālistus. Viņš stāstījis, ka kopš pagājušās vasaras, kad Turcijas varasiestādes uzsāka plašas represijas pret F. Gilena domubiedriem visos līmeņos, būtiski sarežģītāks kļuvis arī žurnālistu darbs. Daudzi turki bailēs no izrēķināšanās vairs neriskē kontaktēties ar ārvalstu reportieriem, bet policija, drošības dienesti un armija rada visdažādākos šķēršļus viņu darbam. «Visgrūtāk ir strādāt kurdu apdzīvotajos dienvidaustrumu reģionos un Sīrijas pierobežā, kur tevi jebkurā brīdī var aizturēt un bez jebkādiem paskaidrojumiem nogādāt atpakaļ Stambulā vai pat izraidīt no Turcijas,» stāstījis A. Teta.
Attiecības sliktākas un sliktākas
Jau pirms pusotras nedēļas Vācijas radošās inteliģences pārstāvji uzsāka parakstu vākšanu, aicinot A. Merkeli izlēmīgāk vērsties pret preses brīvības ierobežošanu Turcijā, jo sevišķi tagad, kad aizskartas arī Vācijas pilsoņa intereses. Pirmdienas vakarā kanclere reaģēja uz Stambulas tiesas spriedumu, nosaucot to par «sarūgtinošu», bet vienlaikus izsakot cerību, ka turpmāk Turcijas tieslietu sistēma ņems vērā to, cik liela nozīme demokrātiskās sabiedrībās ir preses brīvībai. Daudziem Vācijā gan šie izteikumi šķituši nepietiekami, jo atgādinājuši «pirksta pakratīšanu agresīva huligāna virzienā». Asāk izteicies tieslietu ministrs Heiko Māss, norādot, ka šādos apstākļos nebūs iespējamas nekādas tālākas sarunas par Turcijas integrēšanos Eiropas Savienībā, kā arī ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels, kurš sacījis: «Deniza Judžela lieta spilgti demonstrē tās atšķirības, kas mūsu valstīs pastāv attiecībā uz likumu principu piemērošanu, preses un runas brīvību.»
Tomēr, kā norāda Reuters, Vācijas valdība nevar atļauties pārāk asi vērsties pret R. T. Erdoganu, jo tas var sagraut jau tā pretrunīgi vērtēto vienošanos par nelegālās migrācijas ierobežošanu. Pietiek jau ar to, ka Vācija pagaidām nesteidzas deportēt uz Turciju vismaz 136 šīs valsts diplomātisko pasu turētājus (diplomātus, karavīrus un viņu ģimenes locekļus), kuri pēc neveiksmīgā puča pieprasījuši patvērumu Vācijā.
Abu valstu attiecībām par labu nav nākuši arī vairāki citi februārī notikušie skandāli, kas saistīti ar milzīgo Vācijā dzīvojošo turku kopienu. ZiemeļreinasVestfālenes federālajā zemē ir uzsākta izmeklēšana, jo izglītības ministrijas rīcībā nonākušas ziņas - Turcijas konsulātu Esenē un Diseldorfā darbinieki tikušies ar turku izcelsmes skolotājiem un skolēnu vecākiem, mudinot informēt viņus, ja skolās kāds kritiski izsakās par R. T. Erdogana valdību. Savukārt vismaz četri imāmi, kuri saistīti ar Turcijas valdības izveidoto musulmaņu apvienību DITIB, esot mošejās mudinājuši sekotājus informēt par tiem tautiešiem, kuri ir saistīti ar F. Gilena struktūrām.
Nepārdomātā pilsonības dāļāšana un dubultpilsonības pieļaušana novedusi pie tā, ka pašlaik Vācijā dzīvo vismaz 1,4 miljoni cilvēku, kuri iekļauti Turcijas vēlēšanu reģistrā, un nav pārsteigums, ka par viņiem lielu interesi izrāda Ankara, - tuvojas 16. aprīlis, kad notiks referendums par Turcijas pārveidošanu par prezidentālu valsti. Sestdien Oberhauzenē, kur dzīvo liela turku kopiena, jau bija ieradies Turcijas premjers Binali Jildirims, mudinot turkus referendumā atbalstīt reformas un solot, ka martā Oberhauzeni varētu apmeklēt arī R. T. Erdogans. Taču Vācijā dzīvo ne tikai Turcijas līdera piekritēji, bet arī pretinieki - gan turki, gan kurdi -, kuri rīko savas demonstrācijas. ZiemeļreinasVestfālenes iekšlietu ministrs Ralfs Jēgers ir paziņojis, ka Turcijas iekšpolitiskos konfliktus un problēmas nevajadzētu risināt Vācijā, taču pagaidām nav skaidrs, kā šīs aktivitātes ierobežot.