Uldis Neiburgs

Maskavā šogad izdota Kremļa fonda finansēta grāmata par Latvijas vēsturi. Tajā dominē jau zināmie sagrozījumi kā okupācijas noliegšana un deportāciju attaisnošana. Neatkarīgā Latvija nodēvēta par etnokrātiju. Vēsturnieki to sauc par propagandu. Taču visaptverošu, modernu un patiesu izdevumu, ko tai pretstatīt, nav. Latvijas vēstures pētniecība ir uz izdzīvošanas robežas, ziņo "Nekā personīga".

Šogad aprit 80 gadu kopš Otrā pasaules kara notikumiem, kas nesa lielus zaudējumus Latvijai, tās iedzīvotājiem un gadsimtos veidotajām kultūras un materiālajām vērtībām. Tāpēc, aplūkojot mūsu vēsturi, paralēli skatot arī fašistiskās Krievijas iebrukumu Ukrainā, vēsturnieku grupa ir radījusi fotoizstādi “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”. Tā tiks atvērta 8. maijā Rīgā, pie Brīvības pieminekļa. “Neatkarīgās” saruna ar izstādes autoriem – vēsturniekiem Uldi Neiburgu un Valdi Kuzminu.

Par sarkanarmijas baisajiem noziegumiem Otrā pasaules kara laikā, sevišķi beigu posmā, Krievija izvairās runāt, arī kaimiņvalsts vēsturniekiem acīmredzot dots uzdevums – noklusēt. Par to, ka Austrumprūsijā un pēc tam arī Vācijā notika tūkstošiem nevainīgu cilvēku slepkavības un izvarošanas, Krievijas politvēsturnieki neraksta, kur nu vēl pieminēt mazāka mēroga vardarbības aktus sarkano rīkļurāvēju no jauna okupētajā Baltijā, tostarp Latvijā. Šodien „sveicam” tos, kuri joprojām draud, ka „možem povtoriķ” (varam atkārtot – krievu val.). Un atgādinām, ka tikai drosmīgi cilvēki spēj runāt arī par nepatīkamiem vēstures tematiem.

«Izpratne par to, kā būtu jāstāsta vēsture, ar laiku mainās,» savulaik ir teicis vēsturnieks Uldis Neiburgs. Vēsture var būt neinteresanta – ja to stāsta sausi, bet tā var būt aizraujoša, ja vēstures zinātājs iziet ārpus akadēmiskuma robežām. Tas ir sevišķi svarīgi mūsdienās, kad ģeopolitikas manipulatori izmanto vēsturiskus faktus saviem mērķiem.

Latviešu sabiedrībai pret Salaspils nometnes memoriālu jau pasen ir izveidojusies alerģija, jo daļa krievvalodīgās publikas šo vietu, nekrietna politiskā savtīguma vārdā padarot to par savveida «svēto govi», izmanto vēsturisko falsifikāciju izplatīšanai un padomju okupācijas attaisnošanai. Salaspils nometne bija moku vieta, taču Kremļa «vēsturnieki» un viņu propagandas apmātie «dzird» tikai stāstus par ebrejiem un baltkrievu bērniem, neņemot vērā to, ka nometnē atradās arī latviešu leģionāri, Latvijas Centrālās padomes locekļi, tostarp Konstantīns Čakste un citi vācu okupācijas laika varas likumpārkāpēji.

«Pretdarbības dēļ mūsu zinātniskā pieeja Salaspils nometnes jautājumam nemainīsies,» teic Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs Uldis Neiburgs. Trīs vēstures doktori – Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs un Rudīte Vīksne – ir sarakstījuši fundamentālu pētījumu Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne, 1941–1944.