Mediji: Eiropai ir jābeidz vilcināties un jāmaksā, lai glābtu Ukrainu. Kamēr Eiropas Savienībā strīdas par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu, Putins cer sagaidīt Ukrainas galu.
Francijas, Lielbritānijas un Vācijas līderi kopīgā paziņojumā piektdien apliecināja gatavību izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai militāri atbalstītu Ukrainu.
Krievijas organizētās provokācijas pret Rietumiem pieaugs, ceturtdien Rīgā žurnālistiem prognozēja Eiropas Savienības (ES) aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus.
Baltijas valstis un Polija arī 2021.gadā uzsvēra, ka Krievija nevēlas dialogu ar vienotu Eiropu un centīsies šķelt tās pozīciju, otrdien preses konferencē Rīgas pilī norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aicināts komentēt bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumus, ka pirms agresijas kara Ukrainā Polija un Baltijas valstis bloķēja tiešas sarunas ar Krieviju.
Ankoridžā, ASV Aļaskas štatā, kur gaidāma Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās, ceturtdienas vakarā notika demonstrācija Ukrainas atbalstam, ziņo laikraksts "Anchorage Daily News" un citi mediji.
Valsts iespējas palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem un organizācijām, pret kurām kara laikā aizmuguriski vēršas Krievija, ir ierobežotas, izriet no Tieslietu ministrijas (TM) un Ārlietu ministrijas (ĀM) aģentūrai LETA sniegtajām atbildēm.
"Labas gribas koalīcijas" valstu pārstāvji trešdien sanāksmē vienoti apliecināja atbalstu Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai nedalāmībai, uzsverot, ka starptautiski atzītās robežas nav maināmas ar spēku un jebkāda teritoriju apmaiņa vai dalīšana nav pieļaujama, aģentūru LETA informēja Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) padomniece Anna Ūdre.
Labdarības organizācija "Ziedot.lv" saņēmusi pavēsti no Krievijas, kurā tās pārstāvji 18. augustā tiek izsaukti uz tiesu, ziņo LTV raidījums "Panorāma".
Sabiedrotajiem ir viss nepieciešamais, lai tiktu galā ar Krievijas radītajiem draudiem - spēks, līderība un apņēmība ieguldīt savās aizsardzības spējās, atbalstīt Ukrainu un vājināt Krieviju, šonedēļ uzturoties darba vizītē ASV, pauda Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Lietuvas nevalstiskā Ukrainas atbalsta organizācija "Blue/Yellow" pirmdien sāka divu mēnešu pūļa finansēšanas kampaņu "Dronathon" ar mērķi savākt vienu miljonu eiro bezpilota lidaparātu iegādei Ukrainas vajadzībām.
ASV pārdod ieročus saviem sabiedrotajiem Eiropā, lai tie varētu apbruņot Ukrainu laikā, kad Krievija pastiprina bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumus, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps un valsts sekretārs Marko Rubio.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) kā Latvijas attīstības sadarbības aģentūra izsludinājusi grantu konkursu Ukrainas sociālās infrastruktūras atjaunošanai Černihivas apgabalā, kur projektu īstenošanai pieejami 1,5 miljoni eiro no valsts budžeta programmas "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem", aģentūru LETA informēja CFLA.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka un aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss vēlas pirms 23. februārī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām piešķirt ieroču piegādēm Ukrainai aptuveni 3 miljardus eiro, taču to kavē kanclera Olafa Šolca kanceleja, ceturtdien atklāja nedēļas žurnāls "Der Spiegel".
No Igaunijas bezpeļņas organizācijas "Slava Ukraini" varētu būt piesavināti 411 000 eiro, un galvenais aizdomās turamais par piesavināšanos ir Igaunijas organizācijas sadarbības partneris Ukrainā Henadijs Vaskivs, liecina Ukrainas tiesībsargājošo institūciju rīcībā esošā informācija.
Jūlijā gaidāmajā NATO samitā Vašingtonā aliansei ir jāpieņem drosmīgi lēmumi, Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa ceturtdien teica NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam.