Medijs: Šolcs kavē ieroču piegādes Ukrainai

© Unsplash

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka un aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss vēlas pirms 23. februārī gaidāmajām Bundestāga vēlēšanām piešķirt ieroču piegādēm Ukrainai aptuveni 3 miljardus eiro, taču to kavē kanclera Olafa Šolca kanceleja, ceturtdien atklāja nedēļas žurnāls "Der Spiegel".

Ukrainai nosūtāmo ieroču sarakstā, kas tika sastādīts neilgi pēc Vācijas valdības koalīcijas sabrukuma 2024.gada novembrī, iekļautas trīs pretgaisa aizsardzības baterijas "Iris-T" un tām nepieciešamās raķetes, zenītraķetes "Patriot", pašgājējhaubices un artilērijas munīcija, norāda izdevums.

Vācijas Ārlietu ministrija un Aizsardzības ministrija papildu palīdzības nepieciešamību pamato ar to, ka Kijivas steidzamās vajadzības nebija iespējams paredzēt iepriekšējā plānošanā, jo Ukrainas militārā situācija pēdējos mēnešos ir ievērojami pasliktinājusies, pieaugot Krievijas uzbrukuma operāciju tempam. Turklāt pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās nav skaidrs, cik lielā mērā Vašingtona turpinās sniegt Ukrainai militāro atbalstu.

Janvāra sākumā šī plāna īstenošana tikusi nobremzēta, jo Šolcs neoficiāli licis noprast, ka neatbalsta papildu līdzekļu piešķiršanu Kijivai.

Kā iemesls tiekot minēta Šolca nevēlēšanās nostādīt nākamo Vācijas valdību notikuša fakta priekšā.

Turklāt Šolca kanceleja neredzot vajadzību pēc steidzamas rīcības, jo pietiekot ar 2025.gada provizoriskajā budžetā paredzētajiem četriem miljardiem eiro militārajai palīdzībai Ukrainai. Kanceleja norādījusi arī uz iespēju izmantot G7 aizdevumu 50 miljardu dolāru apmērā no iesaldēto Krievijas valsts aktīvu ieņēmumiem.

Tajā pašā laikā "Der Spiegel" avoti Šolca, Bērbokas un Pistoriusa pārstāvēto sociāldemokrātu (SPD) rindās stāsta, ka Šolcs nevēloties paziņot par turpmākām ieroču piegādēm Ukrainai priekšvēlēšanu kampaņas laikā, lai neatbaidītu potenciālos SPD vēlētājus.

Latvijā

Ņemot vērā pieaugošos krāpniecības riskus, Latvijā jāpilnveido esošais regulējums, ļaujot mobilo sakaru operatoriem aktīvāk iesaistīties iedzīvotāju aizsardzībā pret krāpnieciskām īsziņām un zvaniem, aģentūrai LETA norāda "Bite Latvija" iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš.

Svarīgākais